To ko pats redzi un sajūti to citi nevar izstāstīt ar vārdiem. Labi redzēt ir ļoti svarīgi. Ap 80% informācijas cilvēks saņem caur redzi. Līdzīgi kā fotoaparātā, acij vajag mainīt optisko stiprumu atkarībā no tā, cik tālu atrodas apskatāmais priekšmets. Acs jānofokusē uz konkrētu priekšmetu, kuru gribam skaidri redzēt. Fokusēšanu izdara acī esošā lēca. Ja lasām grāmatu, tad acs lēca palielina stiprumu un nofokusē aci uz grāmatas burtiem. Skatāmies tālumā, lēca samazina stiprumu un mums ir skaidrs skats tālumā. Par nožēlošanu ar vecumu acs lēca kļūst cietāka un neveic redzes asuma iestādīšanu. Tāpēc vecumā lasīšanai ( darbam tuvumā) nepieciešamas brilles.
Lai nevajadzētu mainot skatu no tuvuma uz tālumu mainīt brilles tika izgudrotas speciālas lēcas. Bifokālajā lēcā ir apvienotas divas lēcas. Lēcas centrālā daļa paredzēta skatam tālumā, bet zemāk novietotais lodziņš, lasīšanai. Bifokālās lēcas trūkums ir tas, ka tā nenodrošina asu redzi vidējos attālumos (1-1,5 metri). Vidējs attālums ir svarīgs strādājot pie datora, jo informācija uz monitora atrodas viena metra attālumā. Asu redzi visos attālumos nodrošina tā sauktās progresīvās lēcas.
Progresīvās lēcas ir lēcas ar mainīgu optisko stiprumu vertikālā virzienā. Laižot skatu no lēcas centra uz leju pakāpeniski mainās lēcas stiprums. Tādā veidā, atkarībā no tā caur kuru vietu lēcai skatāmies, var iegūt asu attēlu objektiem jebkurā attālumā. Lai redzētu tālumā skatās caur lēcas centru, jo tuvāk novietots priekšmets jo zemāk caur lēcu jāskatās. Dažreiz gadās, ka cilvēks nevar pierast lietot progresīvās lēcas. Viņš nevar iemācīties pareizi skatīties caur progresīvo lēcu.
Šajās lēcās tiek izmantoti šķidrie kristāli. Šķidrie kristāli ir vielas, kuras sastāv no specifiskām molekulām. Molekulas pēc formas ir līdzīgas cigāriem, un katrs molekulas gals ir dažādi elektriski lādēts. Tādas molekulas virzienu var viegli mainīt ar elektrisko lauku. Praktiskām vajadzībām veido ierīces, kurās starp divām stikla plāksnītēm ievietots šķidrais kristāls. Atkarībā no tā, kādā virzienā orientētas molekulas, paralēli stikla plāksnītēm vai perpendikulāri tām, ir atšķirīga molekulu sadarbība ar gaismu. Ja molekulas paralēlas stikla platēm, gaismas refrakcijas koeficients n ir 1,7, bet, ja perpendikulāri platēm, tad n ir 1,5. Gaismas refrakcijas koeficientam tās ir ļoti lielas atšķirības. Šo īpašību, tad arī izmanto, veidojot mainīga fokusa lēcas.
Parastajās lēcās materiālam ir konstants refrakcijas koeficients. Gaismas noliece veidojas tāpēc, ka dažādos lēcas punktos ir dažādi lēcas biezumi. Šķidro kristālu lēcai ir vienāds biezums, bet mainās refrakcijas koeficients dažādos lēcas punktos.
Uzliekot noteiktas formas elektrisko lauku molekulas cenšas orientēties lauka virzienā. Jo lielāks elektriskais lauks, jo vairāk molekulas pagriežas. Tas izsauc refrakcijas koeficienta izmaņu un lēcas optiskā stipruma palielināšanos. Refrakcijas koeficienta izmaiņas no 1,5 līdz 1,7 var nodrošināt lēcas stipruma maiņu par 2 dioptrijām.
Laiks rādīs, vai dotās lēcas iekaros popularitāti. Viens gan ir skaidrs, brilles nebūs lētas. Pašreiz noteiktā cena ir virs 1000 Eiro, kas ir 5-8 reizes dārgāk kā labas progresīvās brilles.
Vairāk par to kā darbojas elektroniskās brilles var iepazīties internetā zemāk minētajā saitē.
Vairāk par zinātnes un tehnikas sasniegumiem skatities Terra 2 lapā. http://www.lu.lv/terra/
Ļoti interesants rakst! Cepums Tev!
AtbildētDzēstKurš dod cepumu. Man garšo ar riekstiem.
AtbildētDzēst