2014.gada maijā ceļojums uz Turciju ievadīja mani plašākās zināšanās par antīko pasauli. Antīkā pasaule līdz šim man asociējās ar grieķu varoņiem, milzīgo skaitu antīko dievu un filmu par Maķedonijas Aleksandru. Ceļojumā iegūtā informācija atgādināja par Filmu Troja. Tagadējās Turcijas dienvidu daļā, tā sauktajā "tirkīza piekrastē", antīkajos laikos (aptuveni 1000 -0 gadam pirms mūsu ēras), bija Likiešu valsts. Kartē parādīts, kur Turcijā kādreiz atradās Likija. Likieši tajā laikā bija savdabīga tauta, kura atšķīrās no apkārtējām antīkajām tautībām, tai skaitā arī no tuvākajiem kaimiņiem Grieķiem. Likiešiem bija sava valoda un sava rakstība, savs alfabēts. Atšķirībā no kaimiņu tautām, viņi savu izcelsmi skaitīja pa mātes līniju. Bērns, kurš piedzima likietei no verga, baudīja visas pilsoņa privilēģijas. Toties pilsoņa bērns no verdzenes, bija beztiesisks. Mums kā mazai nācijai var būt interesanti tas, ka likieši kā tauta pastāvēja tikai līdz mūsu gadsimt