Vīna ceļš

Vasara- ceļojumu laiks. Kādā sarunā ar draugiem spriedām, kur varētu paceļot. Tā kā mani draugi Ivars un Pēteris ir lieli vīna pazinēji, tad loģiski iezīmējās vīna virziens.
Nosaukumam vīna ceļš iedvesmu deva jau esošie nosaukumi: Zīda ceļš, narkotiku ceļš, un līdzīgi nosaukumi.

Un vēl galvā skanēja dziesma

Makaronī, špināti, karbonādo,
 Puspudeles Mozeles vīns.
 Senjoras, ģitāras, skan serenādas
 Tur tālajā Itālijā.

Nolemts braukt uz balto vīnu rajonu, Mozeles upes ieleju, kā arī uz Elzasu un Austrijas vīna rajonu.

Ceļojums ar mikroautobusu. Kopējais plānotais ceļa  garums ap 5000 km.

 Ceļojot cauri sešām valstīm neviļus radās salīdzinājumi. Salīdzinājumi ir nelāga lieta, tie nereti bojā omu. Un tātad secinājumi, kuri mums Latviešiem ir ļoti nepatīkami.

1. Tik sliktas kvalitātes ceļu nav nevienā no sešām valstīm, kurām braucām cauri.
2. Polijā un Vācijā notiek intensīva jaunu ceļu veidošana vai veco uzlabošana. Domāju ka ekonomiskās krīzes laikā tā ir prātīga valdības rīcība. Tā rada  lielāku nodarbinātību, mazāku naudas tēriņu visādiem pabalstiem, tiek efektīvi izmantota Eiropas nauda un tiek radīta paliekoša vērtība.
3. Polijā un Vācijā tiek veidoti betona autoceļi. Proti, ceļa segums ir aptuveni 10 cm biezs betona slānis. Domājams, ka tādus ceļus nav jāremontē katru gadu. Vai Latvijā tiek izmantota šāda tehnoloģija?
4. Salīdzinot apstrādāto lauksaimniecības zemes daudzumu Latvija atkal ir zaudētājos. Tik daudz aizlaistu zemes platību nav  ne Lietuvā, ne Polijā, nemaz  nerunājot par Vāciju un Austriju. Bet zeme taču ir bagātība. Zeme  dod gan pārtiku, gan enerģiju. 

Ceļojuma maršruts. Lai nokļūtu līdz vīna laukiem vajag pasvīst 1500 km garumā.

Pēc 15 stundu braukšanas nokļūstam pirmajā nakšņošanas  vietā Vroclavā. Poļu pilsēta Vroclava - vācu nosaukums Breslau. Pilsēta uz Polijas Vācijas robežas. Daudzus gadsimtus  tā attīstījās kā vācu pilsēta. Poļu iedzīvotāju skaits pirms 1. pasaules kara bija tikai 2%, pirms 2.pasaules kara ap 0,5%. Vāciešiem, karu zaudējot sākās vācu iedzīvotāju krusta ceļš. Vēl pirms Potsdamas vienošanās vācu iedzīvotāji rupji tika padzīti no savām mājām bez iespējas paņemt kaut ko līdzi. Potsdamas vienošanās paredzēja, ka izsūtīšanu jāveic civilizēti. Nekas deportācijas procesā nemainījās, tikai tagad  vācieši varēja paņemt līdzi tik daudz mantu, cik varēja panest. Vroclavā apmetās poļi, kuri nāca  no Polijai atņemtajām pilsētām Ļvovas un Viļņas. Lūk tādas man bija pārdomas par cilvēku likteņiem caur braucot Vroclavai.

Bijušās austrumvācijas ciematā darbojas īsta strādnieku ēdnīca. Dienas ēdiens un bezalkoholiskais alus.

Iebraucot Vācijā tūlīt redzams ka Vācija taisās slēgt savas kodolstacijas. Visur milzīgs daudzums vēja un saules ģeneratoru.  Uz koka rāmjiem milzīgās platībās izvietotas saules baterijas. Arī uz privātmājām izvietotas saules baterijas.

Apmetāmies viesu namā Mozeles ielejā. Viesu nama īpašnieki pensionāru pāris. Dēls strādā pilsētā un palīdz ar mārketingu un viesu mājas reklamēšanu. Savā mājā viņi ierīkojuši  sešus viesnīcas numuriņus un pagrabā vīna ražotni. Bez tam viņi apkopj 3 ha vīnogulāju. 

Viesnīcas īpašnieku 3 ha vīnogu plantācija.

Pusi no vīnogām paši pārstrādā vīnā, otru pusi nodot kooperatīvā. Sezonā viņi saražo 20 tūkstošus litru vīna. Vakarā notiek vīna degustācija. Vīrs no darbiem noguris, bet sieva aktīvi piedalās degustācijā. Veicam pasūtījumu un no rīta pārliecināmies, ka vīns ir labs, galva nesāp.

Dodamies skatīt Mozeles ieleju.

No rīta iebraucam Bernkastel.  Tipiska vācu pilsēta Mozeles upes krastā.  Apkārt vīna lauki. Pilsētas nomalē, kalna galā  vecās pils drupas. Lai realizētu nodomu uzņemt Mozeles  ainavas panorāmu, dodos kalnā augšā.  Un te rezultāts- bilde.  Būtu laba bilde, ja  negadītos  stabs pa vidu.

Izmēģinu spēkus panorāmu taisīšanā. Izmantojiet panorāmu iespēju,palieliniet bildi un apskatiet smalkāk. 

Pilsētas laukums.

Mozeles abos krastos vīna lauki. Pilsētā degustācijas zāles un vīna veikali.

Vīna bode.

Vīns baro pilsētu. Veikalos vīna pudeles cenā 5-10 Euro.

Brauciens pa Mozeles ieleju. Mozeles upes stāvie krasti noaudzēti ar vīnogām. Liekas nepieejamās vietās tiek iestrādātas mazas zemes platības jaunām vīnogu audzēm. Zeme te ir zelta vērtē. Mozeles ieleja ir populāra ceļojumu vieta. 

Mazi ciematiņi Mozeles krastos.

Var arī braukt ar kuģīti pa upi. Daudzi brauc ar velosipēdiem. Visapkārt ielejai gar upi iet velosipēdistu celiņš. Iezīmējas  plāns rudens ceļojumam, kad tiek vāktas vīnogas, pasniegts jaunais vīns un ainava iekrāsojas sārtās krāsās. Lētais Rynairs līdz Kānas lidostai, tad  kaut kādā veidā līdz Mozelei (tas nav tālu, ap 100 km) un tad izīrē velosipēdus un laiž  gar upi.

Mozeles upe. Var ceļot ar auto, kuģi vai velosipēdu.

Kad esat noguruši var atsvaidzināties. Mazi ciematiņi un vīns.

Kafejnīca Mozeles krastā piedāvā visus vietēja ražojuma vīnus.

Raksturīgās Mozeles vīna glāzes.

Braucot gar upi nonākam vienā no lielākajām Mozeles pilsētām Cochemai. No daudzām vietām Cochemā redzama Reichsburgas  pils. 

Mans ceļš Cochemā veda uz Reichsburgas  pili.

Reichsburgas  pils vīnogulāju ielenkumā.

Uzkāpjot pils kalnā atkal nevarēju savaldīties un uzņēmu panorāmu.

Skats uz Cochemu no Reichsburgas  pils.

Pie Rechsburgas pils var redzēt šādu monumentu. Kas tas ir? Lauva bruņās vai varde karalis? Man šis stāsts nav zināms.

Skats no pils uz pilsētu. Kas tas par ķēmu?

 Bet runājot par vardēm, tad varde daudzās kultūrās ir saistās ar auglību, misticismu, ar atdzimšanu, pārmaiņām, saistību ar šo dzīvi un citu dzīvi. Tā kā varde savā attīstībā iziet trīs stadijas, tad varde saistās ar atdzimšanu un garīgu attīstību. Kristīgajā ticībā varde tika uzskatīta gan kā raganu ierocis, gan kā trīsvienības simbols.

Viena no pils zālēm. Pievērsiet uzmanību kausam. Tur pāris litru vīna varētu iepildīt.

Skats uz pili tuvplānā.

Nākošais ceļojuma pieturas punkts Mozeles ielejas pilsēta Triera. Ierodamies Trieras nomalē viesnīcā Becker. Tā nav tikai viesnīca bet arī restorāns un  vīna tirgotava. Šeit mums ir paredzētas gardēžu vakariņas. Un restorāns nav parasts restorāns, bet restorāns, kuram piešķirtas divas Michelin  zvaigznes.

http://www.beckers-trier.de/beckers.html

Mazliet par Michelin zvaigznēm. Viss aizsākās 1900.gadā, kad francūzis André Michelin publicēja grāmatu šoferiem. Tajā bija uzrādītas vietas Francijā, kur var pārnakšņot, labi paēst un kur var veikt auto servisu. Ar laiku ideja attīstījās tālāk. Tā attīstījās gan teritoriāli, iekļaujot citas valstis, gan kvalitatīvi, iekļaujot augstākas klases servisu. Kvalitāti apzīmēja ar zvaigznēm.

Viena zvaigzne nozīmē "ļoti laba virtuve pa ceļam".

Divas zvaigznes " sevišķi laba virtuve, kuras dēļ vērts mest līkumu ceļā".

Trīs zvaigznes "ekskluzīva virtuve, kuras dēļ vērts braukt  speciāli uz šo restorānu".

Lai piešķirtu zvaigznes izmanto  anonīmus ekspertus, kuru ziņojumi tiek diskutēti komisijā.  Divu zvaigžņu restorānus  pārbauda 18.mēnešos reizi, 3 zvaigžņu -vairākas reizes gadā.

Trīs zvaigznes ir reta parādība. Pasaulē esot 81 tāds restorāns. Vācijā ir 23 divu zvaigžņu Michelin restorāni. Tātad mūsu vakariņas notika Becker restorānā, kuram ir šīs divas Michelin zvaigznes. Par vakariņu norisi tiks stāstīts atsevišķi.

Pastaiga pa Trieru.

Triera bija ķeltu apdzīvotā vieta. Mūsu ēras sākumā tā kļuva par vienu no romiešu apgabala  galvaspilsētu.

Pilsētas laukums Trierā.

Romiešu vārti.

Sevišķu interesi izsauca katedrāles (Dome) apmeklējums. Katedrāli ir cēlis pirmais kristīgais Romas imperators Konstantīns. Viņš arī ielicis pamatus Pētera bazilikai Romā. Katedrāles dziļumā aiz altāra bija savāda vieta. Nevarēja saprast ko cilvēki iet tur skatīt. 

Trieras Doms. Izgaismotā vieta saistīta ar kristiešu relikvijām.

Izrādījās, ka  vieta ir saista ar kristiešu relikvijām. Leģenda vēsta, ka imperatora Konstantīna  māte Helēna devusies svētceļojumā uz Jeruzalemi. No turienes viņa atvedusi Kristus mantiju, kura bija Jēzum  krusta sišanas laikā.  Rakstiska liecības par šo mantiju ir no 12. gadsimta. Kad 1512.gadā tika atvērts katedrāles altāris, tur atrada šo mantiju un citas relikvijas. Starp relikvijām bija nagla, ar kuru Kristus bija pienaglots. Mantiju pēdējo reizi demonstrēja publikai 1933.gadā. Tad tā pulcēja 2 miljonus svētceļotāju.

Nākošā pietura jau Francijā, Elzasā. Vīna darītāju ciematiņš Riquewihr. Visapkārt vīnogulāji, vīnogulāji.

Mozeles un Elzasas apgabali ir slaveni ar baltajiem vīniem. Balto vīnu iezīme ir patīkama smarža. Vīni smaržo pēc augļiem,  puķēm, spēcīga, patīkama smarža.  Sarkanajam  sausajam vīnam smarža ir daudz asāka un nemaz nevar sasmaržot kādu augli, varbūt vienīgi granātābolu.  Bet sarkano vīnu skolu es vēl neesmu izgājis. 

Mēģināšu stāstīt par vūniem, kurus noprovēju. Iespējams lasītājam tas būs neinteresanti, bet man zināšanu nostiprināšana.

Riesling.

Visizplatītākais šajā novadā ir Riesling vīns . Riesling vīni var būt pilnīgi sausi, pus sausi un saldi. Tas atkarīgs no laika, kad ogas ir novāktas.  Jo vēlāk ogas vāktas, jo vairāk tajās cukura, jo saldāku var iegūt vīnu. 

Vīni Riesling, Chardonnay un Sauvignon Blanc  ir populārākās balto vīnu šķirnes pasaulē.

Riesling vīnu iesaka lietot ar zivju ēdieniem, balto gaļu un ēdieniem ar krējuma mērci. Pasniedz atdzesētu līdz 9-10 grādiem.

Gewurztraminer

Interesanti ka ogu miza ir sarkana, bet vīna krāsa  ir no balta līdz zeltainai. Ogās ir daudz cukura, tāpēc iegūtie vīni   ir kategorijā pus sauss vai pussalds. Vīns ir ļoti aromātisks un ko tik tur nevar sasmaržot.

Uzziņai

Kategorija	sausais	pus sausais	pussaldais	saldais
Sweetness, g atlikušā cukura uz litru	up to 4 g/l	up to 12 g/l	up to 45 g/l	more than 45 g/l

Gewurztraminer labi iederas pie piparotiem ēdieniem, piemēram Āzijas virtuve, kūpināts lasis, medījumi, sieri, ēdieni ar saldu garšu. Arī pie desiņām Gewurztraminer ir OK. Vīnu pasniedz  atdzesētu līdz 10 grādiem.

Pinot Gris.( Pinot grigio Itālijas nosaukums). Nosaukumu vīnogas ieguvušas no savas krāsas (gris -pelēks) un vīnogu formas. Šīs vīnogas ir klonētas no Pinor Noir. Speciālisti saka, ka var sagaršot kaut ko no Riesling a un

Gewurztraminera. Interesanti ka ilgu laiku Elzasas vīndari lietoja šim vīnam Tokai  d'Alsace  nosaukumu. Ungārija panāca ka Tokai vārdu var lietot tikai Ungārijā ražotiem vīnien. Ļoti smaržīgs vīns, galvenokārt sauss vīns. Lietojams ar balto gaļu un zivīm.

Tās ir tikai dažas vīnogu un 'balto vīnu šķirnes, kuras audzē un raudzē Mozeles ielejā un Elzasā.

Šei ir laba informācija par Vācijas vīniem. Šeit var iegūt dažādu informāciju. Piemēram ko parāda uzraksti uz pudeles etiketes, kādas kvalitātes vīnu kategorijas eksistē vācijā un t.t.

http://www.germanwineusa.com/german-wine-101/german-grape-varieties.html

Pastaiga pa Elzasas mazajām pilsētiņām. Vīns un puķes.

Vīna dzertuves.

Elzasas virtuve nav izsmalcināta. Raksturīgi ir sautēti kāposti, desas un gaļa. 

Nacionālais Elzasiešu ēdiens. 

Interesanta mājas dekorācija.

Kopēja fotogrāfija ar Riquewihr apgabala vīna speciālistu. Kungs jau daudzās paaudzēs nodarbojas ar vīna ražošanu un pārdošanu.

Nākošā mūsu pietura Austrijas pilsēta Kremsa.

Netālu no pilsētas atrodas lielākā Austrijas vīnu ražotne Lenz Moser.

 Lenz Moser pārstāvis izvadāja mūs pa vīna pagrabiem. Lielie vīna ražotāji daļu no gada ražas glabā krātuvēs. Tajās var atrast ļoti vecus vīnus. Vīna darināšana kara laikā bija pārtraukta. Toties bija saglabājušies lieli iepriekšējo gadu vīna krājumi. 1945.gadā šie vīna krājumi ar padomju armijas palīdzību sekmīgi tika likvidēti. Tāpēc jaunā Mosera vīna bibliotēka sākas tikai pēc kara.

Vīna "bibliotēka". Mosera vīna darītavā pudeles nav vecākas par 1945.gadu.

Man līdzīgs stāsts nāk atmiņā no Krimas vīna darītavas apmeklējuma. Tuvojoties vācu karaspēkam padomju vadība nolēma neatdod nīstajam pretiniekam vīnu. Tāpēc tika atvērtas mucas un vīns vienkārši izliets. Tā kā vīna darītavas bija kalnā, tad uz melno jūru plūda veselas vīna upes. Melnā jūra krāsojās sarkana. 

Vīna darītavas vēsture sākās ap 1000.gadu. Vīna darītavu nodibināja mūki. Donava bija labs ceļš, pa kuru smagās mucas varēja transportēt pircējiem.  1849.gadā vīna darītavu nopērk Moseru dzimta. 

Mucas kurās glabājas vīns. Interesantas mucu vāku dekorācijas.

 Protams galvenā produkcija  Austrijā  ir baltie vīni.

Nopietna lieta, vīna degustācija.

 Un no baltajiem vīniem  Austrijas raksturīgākais  ir Grüner Veltliner vīnogu šķirnes vīns. Ļoti aromātisks vīns. Gruner Veltimer  piedāvā arī kā jaunu, šī gada vīnu. Parasti jaunā vīna svētki ir 11.novembrī, svētā Mārtiņa dienā.  Vīnē esot speciāli restorāni, kuros  piedāvā jauno vīnu. Tālajos 80.tajos es šādu jauno vīnu lielos daudzumos degustēju  Brno pilsētā. Jauns vīns ir dažas nedēļas vecs, vidēji vecs vīns ir pusgadu vecs vīns, par vecu vīnu uzskata pēc gada.

Ievērojamu daļu sarkanā vīna ražo Austrijas novadā Burgunlandē. Mani piesaistīja uz sarkanā vīna pudeles  uzraksts Klosterkeller.  Kaut kur jaunībā likās dzirdēts. Izrādījās  labs vīns, kurš sajaukts (blendēts)  no 60%  Cabernet Sauvignon un 40% Merlot vīnogām. Vīns atgādina labākos Bordo tipa vīnus. Tas ir biezs vīns ar garšvielu un vanilas buķeti.

Specifisks Austrijas sarkanvīns ir  Blauer Zweigelt. 

Lenz Moser ražotne neniekojas ar tūkstošiem litru vīna. Tā ražo miljonus litru.

Cik daudz te ir vīna. Skaidrs ka visu to viens cilvēks nevar izdzert. Bet tiekties uz to vajag.

Pirms dotā balto vīnu kursa apgūšanas, es biju sarkano vīnu pasīvs amatieris. Kursa apgūšana paplašināja manu garšu diapazonu. Pamēģiniet arī Jūs kādu no baltajiem vīniem.  Man personīgi garšo pussausais Gewurztraminer. 

Prost!, Zum Wohl!, Bottons up!, Uz veselību!

Šeit vēl daži foto uzņēmumi no ceļojuma.