Pirmo reizi dodos uz Āfrikas kontinentu. Neziņa un stereotipi mazliet baida. Kenija tūristu drošības ziņā atrodas tikai 10 vietā starp Āfrikas valstīm. Mana korķa cepure un Āfrikas plašumi. Nedrošību  pastiprina arī pēdējie notikumi Nairobi lielveikalā, kuru ieņēma teroristi. Bet, tad es atcerējos sakāmvārdu, ka bumba divas reizes tajā pašā bedrē netrāpa. Padomājot vēl vairāk, sapratu, ka  šāds terora akts droši vien varētu notikt arī Londonā un Ņujorkā, da jebkur. Skatoties no globālā terorisma viedokļa, braucam drošā laikā, jo pēc terorakta jābūt klusuma fāzei. Paliek tikai mazie bandītiņi. Jādomā pareizi,pareizas domas nomierina.  Man bažas radija tikai mana Āfrikas korķa cepure, kuru nopirku braucienam, koloniālais stils, vai vietējie nepārpratīs. Pašķirstīju 1970.gadā izdoto krievu autora Sergeja Kulika grāmatu "Kenijas safari". Kuliks, kurš ap sešdesmitajiem gadiem, nodzīvojis Kenijā  gadus 6  , sniedz interesantu informāciju par šo zemi un cilvēkiem. Viņš u

Tradicionāli rudenī notiek festivāls Bildes 2013, tradicionāli festivāla ietvaros notiek blūza koncerts un jau kuro gadu (laikam trīs) es tradicionāli esmu koncerta klausītājs. Atkal biju paņēmis fotoaparātu un iekārtojos pirmajā rindā, kopā ar akreditētiem fotogrāfiem. Par to dabūju aizrādijumu no koncerta organizātoriem. Tā kā mani stipri nesita, tad turpināju fočēt un pat filmēt. Rezultātu šeit gribu parādīt saviem draugiem. Man liekas, ka iepriekšējā gada koncerts bija reprezentatīvāks. Vispirms jau koncerts  sakarā ar trģēdiju,tika pārnests. Otrkārt tas notika mazajā zālē. Bet protams tas nemazināja koncerta vienreizīgumu. Koncertu vadija  Ainārs Pūpols. 

Ir pagājuši deviņi mēneši kopš mūsu jaukās sunenītes  Bertiņas nav šajā pasaulē. Viņa mira jauna un skaista. Mēs viņu ik pa brīdim atceramies. Sevišķi tad, kad ierodies mājās,  pietrūkst tās lielās  laimes un prieka mīļuma, kurš mūs vienmēr sagaidija. Viņa guļ mūsu dārzā zem liela koka. Daži ezotēristi saka, ka varbūt  Bertiņa uzņēmās nelaimi, kura bija paredzēta kādam no ģimenes locekļiem. Varbūt, es tam ticu. Berta jaunībā.

Tradicionālais asociācijas vasaras pasākums notika  Atpūtas kompleksā „Valguma pasaule” Smārdē. Šī ir vēsturiska vieta, kas pirmskara laikā piederējusi slavenā vācu komiķa Hainsa Erharda (Heinz Erhardt, 1909-1979) tēvam. Par to liecina liela instalācija pretim viesnīcai.  Savukārt fotogrāfs Māris kundziņš atcerējās, ka viņš padomju laikā ticis arestēts, jo pienācis par tuvu šai vietai. Padomju laikos te  bija slēgta teritorija toreizējā PSRS Ministru padomes priekšsēdētāja A. Kosigina (1904-1980) un augsti stāvošu partijas biedru atpūtai.

Sen blogs nav jutis manu roku. Vasarā biju palaidies slinkumā. Bet foto materiāls ir uzkrājies. Tāpēc sanāk tādas kā atmiņas par vasaru. Tad lūk, maija nogalē, kopā ar Fotoakadēmiju, foto meistara Māra Kundziņa vadībā, devāmies plenērā uz Kurzemi. Maršruts: Šlokenbekas muiža, Jaunmoku pils, Dundagas pils, Mazirbe un Kolka. Kompānija jautra, draudzīga, toties laiks pelēks. Labi ka nelija. Var jau teikt ka nav slikta laika fotografēšanai, bet saulīte un mākoņi fotogrāfiju padara spilgtāku un liekas, ka fotografēt ir vieglāk.  Plenēra devīze bija Latvijas pilis un arhitektūra. Man vairāk sanāca pavasaris, puķes un sievietes.

Pirms aizstāvēšanās lietderīgi aprunāties ar darba vadītāju no Vācijas. Šodien, 6.maijā, notika zinātniskās padomes sēde. Šajā sēdē savu pētniecisko darbu prezentēja optometriste Aiga Švede. Aizstāvēšanās bija veiksmīga un padome ar 6 balsīm nobalsoja par doktora grāda piešķiršanu Aigai Švedei. Lūk dažas fotogrāfijas no šī pasākuma.

Darba pienākumi noveda mani tālajā Sicīlijā. Lidojums ar airbaltic uz Romu un ar Alitalia uz Palermo. Kartē iezīmēts ceļojuma rajons. Septiņas stundas un mēs jau Palermo lidostā. Esmu jau otro reizi Sicīlijā, bet nekad neesmu bijis rietumos, Palermo rajonā. Izrādījās, ka mūsu  nodarbības notiks nevis Palermo, bet gan 130 km attālajā pilsētā Trapani. Trapani galējais punkts salas rietumos. Viesnīca Tirreno atrodas okeāna krastā. Pirmajās uzturēšanās dienās laiks ir nomācies un vējains. Ja uzvelk trīs segas, tad var naktī gulēt pie vaļēja loga un klausīties viļņu šalkas. To tad es arī darīju. 

Pireneju kalni veido dabīgu robežu starp Franciju un Spāniju.  Pireneju kalnu grēda stiepjas no Atlantijas okēna lidz vidusjūrai.  Pireneji ir vecāki kalni par Alpiem, Dolomītiem un citiem, kuros līdz šim esmu slēpojis. Kaut kur pa vidu šajā kalnu grēdā  ir iespiesta maza valstiņa Andora. Tad lūk, Andora ir mums izvēlētā šī gada slēpošanas vieta no 20 līdz 27.martam. Tas ir tālākais punkts kur esmu devies līdz šim slēpot. Ceru ka tālākais  tikai  pagaidām. Mana slēpošanas kompānija abi mazdēli Emīls (12.gadi)  un Toms (10.gadi) un meita Ieva. Tā teikt ģimenes komanda. Lidojums no Rīgas uz Barselonu ilgst  3,5 stundas, un  ir mazliet nogurdinošs. Mani facebook biedri brīdina par zagšanu Barselonā. Tas mums iet secen, jo Barselonā gandrīz neuzturamies, bet īrējam auto, lai dotos uz 230 km attālo Andoru. 

Salas karte. Apzīmētas vietas kuras mēs apmeklējām. Saules meklējumi 2013.gada janvārī  ir noveduši mani Fuerteventuras salā. Tā ir viena no Kanāriju salu  grupas salām, kura atrodas vis tuvāk  Āfrikai  Attālums līdz Āfrikas krastam  ir nieka 115 km. Pats nosaukums runā par salas klimatu. Viento fuerte - spāniski nozīmē stiprs vējš.  Temperatūra mūsu ceļojuma laikā   dienā bija  22-23 grādi. Un vējš, no stipra līdz mērenam. Lai sauļotos jāatrod aizvējš.  Enciklopēdija saka ka lietus ir  reti un īslaicīgi. Mums veicās, vai arī neveicās, kā lai to ņem,  bet īslaicīgo lietu mēs sastapām. Šī sala ir tūristu mazāk apmeklētā sala Kanāriju salu grupā. Janvārī te sastopamas pamatā divas ļaužu grupas, vācu pensionāri, kuri pavada ziemas mēnešus komfortablākos apstākļos un jaunieši sērfotāji.   Tie izbauda vēja dāvātos priekus. Salā ieteicams izīrēt auto, labāk pat džipu. Tas pavērs lielākas iespējas apmeklēt nomaļākus salas nostūrus. Mums gan bija tikai Citroen C4, kurš godam izturēja 

Pirms došanās uz Kahetiju apmeklējām seno galvaspilsētu Mtsheti. Svetshoveli katedrāle, galvenā Gruzīnu pareisticīgo katedrāle. Mtskhet 1000 gadu pirms Kristus bija Iberijas  galvaspilsēta. 337 gadā šajā vietā  kristietība tika pasludināta par valsts reliģiju. Piemineklis šim notikumam ir slavenā Svetshoveli katedrāle, kura  celta 5 gadsimtā. Sestajā gadsimtā  par  Kartli galvaspilsētu izvēlējās Tbilisi, jo to vieglāk bija aizstāvēt no ienaidniekiem. Tomēr katedrāle palika par galveno  Gruzīnu pareizticīgo svētnīca. Arī tagad tā ir gruzīnu pareizticīgās baznīcas galvenā mītne. Atrodas tur kur  Aragvi un Kura saplūst kopā. Galvenais aplūkojamais objekts Svetshoveli katedrāle. 

Tradicionāli ir iegājies, ka gada maiņu Optometrijas nodaļa  svin ārpus Rīgas. Šajā blogā tas jau ir trešais ieraksts par svinībām triju gadu garumā. Es uzņēmos, līdzīgi Livonijas Indriķim,pienākumus atspoguļot šī pasākuma gaitu. Te lūk ir mans skatījums uz lietām. Laiks nebija sevišķi labvēlīgs āra pasākumiem, bet dalībnieki bija gana apņēmīgi un sagatavojušies uz ļaunāko. Sākumā ceļš veda uz Garkalnes novada mājām  "Pirts Alpi".