Vitolds. Notikumu piezīmes.

2014.gada maijā  ceļojums uz Turciju ievadīja  mani plašākās  zināšanās par antīko pasauli. Antīkā pasaule līdz šim man asociējās ar grieķu varoņiem, milzīgo skaitu antīko dievu un  filmu par Maķedonijas Aleksandru. Ceļojumā iegūtā informācija atgādināja par Filmu  Troja.   Tagadējās Turcijas dienvidu daļā, tā sauktajā "tirkīza piekrastē", antīkajos laikos (aptuveni 1000 -0 gadam pirms mūsu ēras), bija Likiešu valsts. Kartē parādīts, kur Turcijā kādreiz atradās Likija.  Likieši tajā laikā bija savdabīga tauta, kura  atšķīrās no apkārtējām antīkajām tautībām, tai skaitā arī no tuvākajiem kaimiņiem Grieķiem. Likiešiem bija  sava valoda un sava rakstība, savs alfabēts. Atšķirībā no kaimiņu tautām, viņi savu izcelsmi skaitīja pa mātes līniju. Bērns, kurš piedzima likietei no verga, baudīja visas pilsoņa privilēģijas. Toties pilsoņa bērns no verdzenes, bija beztiesisks.  Mums kā mazai nācijai var būt interesanti tas, ka likieši kā tauta  pastāvēja tikai līdz mūsu gadsimt

Šajā gadā slēpošana Austrijā, Soldenā. Kopā ar mazdēliem. Nolemts braukt ar busiņu, tā sanāk Pēc 20 stundu traukšanās caur Eiropas ceļiem, naktī, tumš beidzot esam Tiroles kalnos. lētāk. Benzīns un ceļa nodoklis sanāk 100 Euro uz cilvēku, ja neskaita auto amortizāciju.  Busiņā 6 braucēji, neskaitot divus suņus. Maršruts Rīga Augustova, Bialostoka, Varšava, Berlīne, Minhene, Soldena. Uzsākām ceļu 14.martā pēc plkst. 19.00 un sestdien ap 17.00 otrā dienā  bijām galā. Ceļā 22 stundas.  Laika apstākļi vidēji, pa ceļam lija. Nobraucām 2150 km. Tā kā esam vairāki šoferi, ceļš neliekas nogurdinošs.

Sestdiena sanāca mazliet auksta, bet saulaina. Jūtama pavasara tuvošanās. Dārzā puķes tādas, ka nekādas. Šī gada jocīgais pavasaris neveicina  puķu augšanu. Līdz ar to, nav ko fotografēt. Toties mūsu Britai šodien otrā skolas diena. Nolēmu uzfotografēt, kas tur notiek. Suņu skola. Skolā sanāca ap desmit skolēniem. Skola demokrātiska, tajā mācās gan dišcildīgi eksemplāri, piemēram Tibetas mastifa mazulis, Kaskijs, Faraona suns, gan tāds bastards, kā mūsu Brita.

Pārlidojam Alpus. Šoreiz ceļš ved uz Itālijas reģionu Trentino-Alto Adige. Tas ir Itālijas rajons ziemeļos, kurš robežojas ar Austriju un Šveici. Lai tur nokļūtu šoreiz lidojām caur Parīzi. No Parīzes lidojums  uz Veronu.  Pārlidojam Alpu kalnus, jo mērķa teritorija ir Alpu kalnu dienvidu pusē. Šis rajons slavens ar tā sauktajiem Dolomītu kalniem, kalnu slēpošanas Meku. Apmetamies viesnīcā kalnos aiz ciema Bretonica, aptuveni 1000m augstumā.

Britai jau trīs ar pus mēneši. Kā jau rakstīju viņa mums ir jauktenis. Māte zināma- Bernes ganu suns. Lūk tādi izskatās Boseroni. Par tēvu bija tikai nostāsti, esot bijis liels un vilkveidīgs eksemplārs. Esot liels lecējs, par 2 metrīgu sēdu lēcis viegli. Britai augot aizvien skaidrāk sāk izpausties tēva īpašības izskatā un uzvedībā. Tā ka mēs vairs nešaubāmies, tēvs ir Boserons. Vārds Beauceron nozīmē -Aitu suns no Boss provinces Francijā. Bet mūsējais dzīvo kaut kur tepat Ķekavā. Masīvs, liels, lieliski veidots, apveltīts ar izcilu apmatojumu, neizlutināts, daudzpusīgs suns, kas ir radīts, lai būtu mūsu draugs. Tā viņu raksturo speciālisti. Līdera spējas kombinācijā ar dinamiskumu un spēku (krūšu apkārtmērs suņiem sasniedz līdz pat 85 cm un skausta augstums sasniedz līdz 70 cm) padara šo suni par lielisku mednieku.  Bez tam raksturīgi ka šiem suņiem uz pakaļkājām ir seši pirksti un mūsējai  tie ir.