Meklējot sauli Fuerteventuras salā.

Salas karte. Apzīmētas vietas kuras
mēs apmeklējām.

Saules meklējumi 2013.gada janvārī  ir noveduši mani Fuerteventuras salā. Tā ir viena no Kanāriju salu  grupas salām, kura atrodas vis tuvāk  Āfrikai  Attālums līdz Āfrikas krastam  ir nieka 115 km. Pats nosaukums runā par salas klimatu. Viento fuerte - spāniski nozīmē stiprs vējš.  Temperatūra mūsu ceļojuma laikā   dienā bija  22-23 grādi. Un vējš, no stipra līdz mērenam. Lai sauļotos jāatrod aizvējš.  Enciklopēdija saka ka lietus ir  reti un īslaicīgi. Mums veicās, vai arī neveicās, kā lai to ņem,  bet īslaicīgo lietu mēs sastapām. Šī sala ir tūristu mazāk apmeklētā sala Kanāriju salu grupā. Janvārī te sastopamas pamatā divas ļaužu grupas, vācu pensionāri, kuri pavada ziemas mēnešus komfortablākos apstākļos un jaunieši sērfotāji.  

Tie izbauda vēja dāvātos priekus. Salā ieteicams izīrēt auto, labāk pat džipu. Tas pavērs lielākas iespējas apmeklēt nomaļākus salas nostūrus. Mums gan bija tikai Citroen C4, kurš godam izturēja arī neceļus.

Mūsu apmešanās vieta bija pilsēta salas dienvidos Morro del Jable. Nekautrējaties, Jable jāizrunā Kable. Pilsētas raksturīgā aina ir bāka. To var redzēt no daudzām vietām pilsētā, arī no  mūsu dzīvokļa loga.

Tā izskatās pilsēta no jūras puses.

Un tā bāka no pilsētas puses.

Skats no dzīvokļa lodžijas uz kalniem. Man liekas tāda futūriska aina.

Vietējie savvaļas ēzelīši un atbraucējs kaķis.

Morro del Jable okeāna krastā pilns ar maziem restorāniem. Kārtīga zivs 11 Euro, litrs mājas vīna pat 6 Euro.
Pirmajā dienā dodamies uz salas dienvidu galu. Ceļš izveidots vulkāna cieto iežu virsmā, līkumots, kalnā lejā. Ātrums  mūsu citroenam  c4 ap 30 km/st  Ātrāk nesanāk  ja negribi iedzīvoties mašīnas problēmās. 

Ceļš uz salas dienvidu krastu.

Kazas ir salas neatņemams elements. Saimnieks ar balsi sauc kazas, kuras klīst kilometriem projām, meklējot kādu zaļu zāles kušķi.

Kazu saimnieka māja.

Lopiņu sīvā cīņa par izdzīvošanu.

 Mēģinājums  dienvidu galā  gar krastu aizbraukt uz rietumu daļu bija jāatceļ. Te līdzētu tikai  džips. Ceļš vēl sliktāks par salu tiltu. Tāpēc  pēc 3km griezām mašīnu atpakaļ.

Nākošā dienā nobraucam no asvaltētā ceļa un tiekam pludmalē pie paša ūdens Playa de Santavento. Tālāk ceļš ved uz Costa calma pludmali. 

Tur pirmo reizi nopeldos okeānā.  Ūdens temperatūra kā Rīgas jūrmalā vēsā jūnijā. Salst.  3 stundas saulē un  āda jau sūrkst. 

Laiks ir pāri 14.00, tāpēc braucam tālāk  uz La Pared. Ļoti mazs ciems, dažas mājas.
 Braucam uz okeāna krastu un nokļūstam dzīvīgā restorāniņā pie jūras. Brīnišķīgs skats uz okeānu. 

Pārsteidz restorāna cenas. Komplekss, zivju zupa, grilēta zivs, glāze vīna, saldais (melone), un liķierītis beigās, tikai 13,5 Euro. 

Garšīgā zivju zupa.

Skaidrs kāpēc daudz apmeklētāju. Pēc pusdienām gribētos pagulēt, bet kas tev to dos. Klinšu kāpšana, skatu meklēšana un fotografēšana. 

Nākošā dienā dodamies tālāk pa salas rietumu krastu. Pirmā pietura Ajuy, mazs ciematiņš okeāna krastā, ļoti līdzīgs La Paredai. 

Plaša, tumšu smilšu pludmale un klinšains krasts. Ajuy   fīča ir nesen atklātās alas. Jāatzīstas ka mēs tās neredzējām.  Brāzmains vējš. 

Pēc pastaigas pa klintīm dodamies tālāk uz Betancuriju. Kadreiz bijusi Fuerteventuras galvaspilsēta dibināta 1404.gadā. Betancurija atrodas prom no krasta skaistā kalnu ielejā. 

Tas tāpēc lai pasargātu pilsētu no pirātiem. Spilgti baltas mājas, zaļas palmas un ap 700 iedzīvotāju. Galvenā celtne baznīca.  

Baznīcā ievērības cienīgs koka altāris. Kaitina gaismas diožu ziedojumu svecītes. Samaksā naudu un nospied slēdzīti. Tomēr ja ko ziedo, tad ziedo visu un līdz galam. Svecīte ir ziedojums. Tas tā pat kā, ja es ziedotu aitu dievam, bet to apēstu mācītājs. 

Braucam tālāk. Kalni, kalnu apaļumi laika zoba izdaiļoti, asociējas ar sievietes apaļīgajām formām. 

Ceļš izskatās kā šujmašīnas vīle, kura pārgriež kalnus.

Brūna augsne, laikam auglīga, jo var sastapt fermas un palmu birzis. Vienīgā problēma ūdens. Zaļu , tuksneša augu ķekari. Smagi te augiem  izdzīvot. Tāpēc nabadziņiem  lapas zaļas , bet cietas kā akmens. Tālāk  Antigua. Maza, kā jau visas  šeit pilsēteles vai ciematiņi. Vietējiem  Antigua, ir kaut kāda mode ar vējdzirnavām. Liels skaits, bet kāda ideja tām, nav skaidrs.

Nākošā diena dodamies uz ziemeļiem. Pirmā pietura slavenajās  Dunes de Carralejo.  

Skats uz salām de Lobos un Lanzarote

Bez virsdrēbēm nevar rādīties ne krastā, ne  smilšu kalnā. Okeāns šņāc kā sajucis, balti viļņi. Ceļa otrā pusē  smilšu bezgalība. Balto smilšu veidojums stiepjas 11 km garumā. Smiltīs Vēja ieausti raksti, zilas debesis ar baltiem mākoņiem un tālumā salas kalnu virsotnes. 

Ziemeļu daļas lielākā pilseta Corralejo. Tā ir ostas pilsēta. No šejienes ar kuģi var nokļūt uz tuvākajām salām de Lobos un Lanzarote.

Mums bija informācija, ka gar krastu iet skaists ceļš uz El Cotillo. Aizbraukt pa asfaltu jau nav māksla, tikai maz ko redzēsi. Ceļa meklēšana neveicās, vietējie rādija uz automaģistrāli. Vīriņš mazgāja smago mašīnu. Jautāts par ceļu Viņš , kā čukča parāda ar roku virzienu. Atrodam ceļa sākumu. Visu laiku bažijamies, vai ceļš nebeigsies tepat aiz līkuma. 

Ceļš bija ļoti līdzīgs attēlā redzamajam.

Rezultāts visiem patika. Jūra šņāc un jūra krāc. Kaitisti drāžas vēja spārniem. Ir daži vindserfingisti. Kā man gribētos kaitot!!! Bet ....

Beidzot ap trijiem esam pilsētā  El cotillo. Laiks pusdienām  Bez liekas meklēšanas izvēlamies, laikam dārgāko,  zivju restorānu,  zilo govi.Arī šeit vācu pensionāri pavada laiku.

Skati uz okeānu grandiozi. 

Zilās karnīzes, tas ir restorāns zilā govs.

Atpūta pēc pusdienām.

Kā teica paziņa: Ja neesi redzējis Cofete, Tu neesi redzējis Fuerteventuru. Tāpēc jādodas turp. Ceļš nav sevišķi bīstams, bet nervu šūnas mazliet tomēr kutina. 

Ceļš, kurš ved uz Cefete.

Iekopēju vāciešu uzņemtu filmu par ceļu uz Cofete.

Sevišķi kad jāsamainās ar pretīm braucošo un Tu esi kraujas malā. 

Kalna galā paveras skats uz Cofete.

Tā tur ir slavenā Cofete pludmale skatāma no kalna pārejas..

Ciematiņā Cofete ļoti nozīmīgs elements ir vienīgā kafejnīca. 

Plaša smilšaina pludmale izvietota starp starp diviem kalniem.

Tāds lūk bija mūsu ceļojums uz vējaino salu Fuerteventura.

Šo stāstu par Fuenteventura  stāstīja Vitolds.