Sen neesmu ko prātīgu uzrakstijis.Blogu, līdzīgi kā draudzību, vajag kopt, citādi visi draugi aizmirsīs ceļu uz to.Bloga skaitītājs rāda 3800 lapas apmeklējumu. Tas savukārt rāda, ka kādi paris simt draugu varētu būt. Tas uzliek pienākuma nastu. Nav nemaz viegli veidot materiālus blogam. Traucē dabiskais slinkums un attaisnošanās tam ir laika trūkums. Man ir ieceres aprakstīt vasaras kultūras pasākumus, kurus esmu apmeklējis. Ta jau redzēs, vai kas sanāks.
Vasaras ēna,
aizvien garāka stiepjas,
neaizej saule.
dāliju valsis.
pāri horizontam jau
rudens zvaigznāji
žūst rasas lāse.
tam, ko vēlējos pateikt,
vairs nav nozīmes
Dabā jūtams rudens un rudens jūtams Ināras koptajā dārzā. Lielākā daļa puķu ir jau noziedējušas. Man patīk puķes fotgrāfēt.. Tāpēc sakrājies neliels foto materiāls par rudens dārza puķēm. To tad es šeit arī nodemonstrēšu. Lai nebūtu garlaicīgi, pievienošu dzeju, galvenokārt Haiku formā. Divas no tām ir manas. Pārējās sadzejojuši zolīdi haiku meistari.
Pīlādžoga ir īsta rudens oga.Spilgta,sarkana un rūgta. Mūsu pielādzis aug pie žoga ielas malā un viņa ogas krīt uz asvalta. Ziedonis ir veltijis dzejoli pielādzim, liekas ka tieši mūsējam.
Visskaistākām ogām pasaulē
Pilni šoruden pīlādžu zari.
Visskaistākās ogas pasaulē
Apēd vārnas un strazdu bari.
Visskaistākās ogas pasaulē
Tikai tāpēc vien, ka tās rūgtas,
Smagiem, sarkaniem ķekariem
Karājās nenoplūktas.
Man ir tikai viena pati sirds,
Viens balons pīlādžu vīnam,
Un cik maz var tajā iepildīt,
To mēs katrs zinām.
Un kad vakaros cikādes dzied,
Izpeld mēness sarkaniem ragiem.
Un sarkani pīlādži pusnaktī zied,
Ogu ķekariem smagiem.
Visskaistākās ogas pasaulē,
Rudens naktīs man rādās miegā.
Un pirmajā sniegā kā asaras birst,
Kā sarkanas asaras sniegā...
/I.Ziedonis/
Roze zied.
Arī vēlu rudenī, kamēr salna to nokauj.
Piedod.
Arī vēlu rudenī, kamēr salna to nokauj.
Piedod.
mežmalā roze
zied pati sev par prieku —
smaržo un novīst
Vasaras ēna,
aizvien garāka stiepjas,
neaizej saule.
lēnītēm tumsa
krāsas un atspulgus dzēš.
tālumā rūsa
Man šķita, vēja birdināts zieds
Atkal atgriežas pie sava zara,-
Ai nē: tas tikai taurenīts!
ziedlapai krītot
atraisās klusa smarža.
laiks atvadīties
Mani gadi.
Zelta krizantēmas
Rudens saulē.
pāri horizontam jau
rudens zvaigznāji
tam, ko vēlējos pateikt,
vairs nav nozīmes
dzērvei pa pēdām
aizlido viņas dziesma.
atvasara
Dzeltena lapa
Dzintara jūrā.
Rudeņa skūpsts.
Divas acis,
kas atveras pasaulei.
Atveras sirdī.
Iespējams, ka cilvēka dzīvē nav nekā grūtāka par izvēli. Tā saka rakstnieks Paulu Koelju. Man bija jāizvēlas Haikas bildēm. Ja lasītāj Tev ienāk prātā kāda haika, padalies.
Cilvēka domas,
Mazas zvaigznes.
Visumā spīd.
Man patika bildes un teksts.Skaisti!Paldies!
AtbildētDzēstApskaužu kļavlapas -
AtbildētDzēstTās skaistas kļūst,
Pirms krīt.
(Siko Kagami)
Kļavu kokos ilgas,
AtbildētDzēstKrāsas saglezno.
Kūp maize.
Nu tas ir labs. Dod vēl ko tādu.
Dzēstskaisti-dabā viss nāk un iet...
AtbildētDzēst