Pāriet uz galveno saturu

Latvieši arī darina vīnus.


Avīzes informē, ka Sabilē atjaunots vīna kalns.  Ja ir vīnogas, tad jābūt vīnam. Tāpēc pagājušajā vasarā zvanīju, lai noskaidrotu, kā to var nopirkt.  Bet nekā! Man paskaidroja, ka tiek saražots ļoti mazs vīna daudzums, kurš ļoti ātri tiek realizēts. 
Daži no Džona Brauna ražotajiem vīniem.
Latvijas bārtenderu portālā   http://bar.lv/vina-darisana/   izlasīju par problēmām vīnogu vīna ražošanā Latvijā.  Pirmā problēma ir izvēlēties klimatiskajiem apstākļiem atbilstošas  vīnogu šķirnes. Pie šīs problēmas risināšanas aktīvi strādā Latvijas selekcionāri. Maruta atgādināja par vīnkopi Gunvaldu Vēsmņu, ,kurš radījis mūsu āra apstākļiem piemērotas- agras un ļoti garšīgas šķirnes/Dovga ,Liepājas dzintars,Cīravas agrā. Līdz 15.septembrim E.Būmanis aicina apmeklēt apmeklēt vīna dārzu Ķegumā. Šajā dārzā vīnogas audzē jau 30.gadus. 


Otra problēma ir diezgan lieli finansiālie ieguldījumi. Viena ha vīnogulāju platības iekopšana izmaksā ap 10 000 Ls.  Pie labiem nosacījumiem no ha var iegūt 6000 pudeles vīna.  Vīnogu raža sagaidāma tikai pēc aptuveni trim-pieciem gadiem.  Tas tad lūk arī ir iemesls, kāpēc pagaidām uz Latvijas vīnogu vīnu vajag vēl pagaidīt. Jāpiezīmē ka selekcionāri aktīvi strādā pie jaunu vīnogu šķirņu izveidošanas, kuras atbilstu Latvijas klimatiskajiem apstākļiem.  Bārtenderu portāls informē, ka  2011.gadā Sabilē notika  starptautiska Latvijā ražoto vīnu degustācija un Tika noteikti labākie Latvijā ražotie vīni. Kopumā konkursā piedalījās 11 Latvijas vīndari ar 29 vietējiem vīniem, kā arī žūrijas vērtējumam tika izlikti septiņi vīni no vairākām Skandināvijas valstīm.

Par nožēlošanu man nav gadījies garšot Latvijas vīnogu vīnu. Tāpēc par tiem neko nevarēšu pastāstīt. Bet latviešiem jau sen ir populāri   raudzēt dažādus ogu vīnus. Ir  nodibināta vīna darinātāju biedrība, kurā ir pāri par 100 biedriem.
2010.gada  janvārī Saeima atviegloja tirdzniecības nosacījumus mājas apstākļos ražotiem alkoholiskiem dzērieniem.  Līdz šim tādas licences ir izņēmuši tikai ap 13 ražotāji. Pie viena no tādiem mājas vīna ražošanas pionieriem mēs devāmies degustēt saražoto produkciju.
Uz "Jokas"māju vecumu norāda šīs liepas.
Džons Brauns ir latvietis, kurš dzimis un audzis Anglijā. Pēc izglītības IT speciālists. Pēc neatkarības atjaunošanas atbraucis uz Latviju, sācis mācīties latviešu valodu  un nopircis vecas mājas netālu no Limbažiem. Uz māju vecumu norāda  pie mājām augošās simtgadīgās liepas. Māju nosaukums "Jokas". Džons nodibinājis uzņēmumu "Jokas developments"
Džona māju apciemo stārķi.
Džons ir smalki izpētījis vīna gatavošanas ķīmiju un  gatavo vīnu no neiedomājamām izejvielām.
Piemēram no graudiem, bērzu un kļavu sulām, nātrēm, ozollapām, medus, bietēm, burkāniem. ķiplokiem un daudz kā cita. Vīnogas satur visas nepieciešamās sastāvdaļas, lai iegūtu labu vīnu-cukurus, enzīmus, raugu, skābes un t.t.. Ābolu sulā vai kādā citā sulā šo vielu  nav, vai ir nepietiekami. Bet tā nav nelaime, visu to var nopirkt un pievienot Latvijas sulām. Tālāk vajag kontrolēt cukura un alkohola daudzumu. Garšas un smaržas buķeti nodrošinās izmantotās sulas. Pie Džona degustētie vīni pēc garšas atgādina vīnogu vīnus, bet tajā pašā laikā ir ar savu smaržu un garšu.
Džons, kurš gatavo garšīgus vīnus no visa kā.
 Cik maksā pudele šāda vīna. Šeit jāpaskaidro akcīzes izmaksas. Atvieglotā licence nosaka, ka vīna ražotājs var saražot līdz 15 000 litru produkta. Licence maksā 500 Ls. Bez tam par katru pudeli jāsamaksā 45 santīmi akcīzes nodoklis. Akcīzes nodoklis jāmaksā ne tad kad pārdod pudeli, bet gan tad, kad vīns tiek iepildīts pudelēs un pārvietots uz pagrabu. Aprēķins rāda ka pudele nesanāk lētāka par 6 Ls.
Pēc vīna degustācijas un pirts baudīšanas var papeldēt dīķī ar ūdenrozēm.
 Kā Džons un līdzīgie mazie vīna ražotāji realizē savu vīnu. Ir skaidrs, ka lieltirgotāji tādus mazus apjomus pārdošanai neņems. Varbūt kāds restorāns, piemēram Rītiņš,  dažas  pudeles paņem. Tāpēc Džons rīko degustācijas. Ideja vīnam ir - vīns kā suvenīrs. Viņam ir izbūvēta viesu māja un pirts. Interesentu grupas ierodas uz vīna degustāciju, noperas pirtī, iedzer vīnu, konstatē ka tas nemaz nav slikts un kādas pudeles nopērk, lai paziņām varētu palielītos. Vēl Džons piedalās dažādos gadatirgos un citos līdzīgos pasākumos. Darinot vīnu bagāts nepaliksi, bet iztikt var. Man tādi  cilvēki kā Džons  imponē ar savu radošo pieeju un uzņēmību. Lai viņam izdodas!










Komentāri

  1. Nu redziet-Latvijā var izaudzēt garšīgas vīnogas un,ja nav iebildumu pret mākslīgi veicinātu prieku,tad arī iemalkot aromātisku dziru.Vai tas ir rentabli biznesa veidošanai-droši vien -nē,bet vietēja kolorīta veidošanai šajā jomā-noteikti,jo to ,ka eksistē "mājas vīns" ar dažādu garšas un % spēku mēs zinām no senseniem laikiem.Es arī esmu bijusi pie Džona Brauna degustēt viņa ražojumu,bet klausoties viņa stāstījumu par ražošanas procesu ,man tas izlikās par daudz mākslīgs,jo parastā raudzēšanā piedalās tīrība, pieredze,augļu vai ogu sula,cukurs,vīna raugs ...un veiksme.Man no kāda semināra palicis atmiņā ļoti erudīta un atraktīva vīnkopja Andra Dišlera stāstījums,kas Latvijas vīnkopju un vīndaru darbošanos vērtē ,kā perespektīvu.Lai tā arī būtu-tā Maruta

    AtbildētDzēst
  2. Es ar draugu sogad ielikaam 100L dazaadu Ogu viinu :) bet nozare ir perspektiiva :) kas zin kluusu varbuut par viindari, labaak nekaa ofisaa cauraam dienaam niikt :)

    AtbildētDzēst
  3. Lai izdodas ,otrs anonīmais.Pēc īstā laika uzcienā,lai varam sākt reklamēt=tā Maruta

    AtbildētDzēst
  4. Labi būt anonīmajam. Neviens neapdraudēs 100 l rūkstošā vīna. Kamēr Anonīmajam rūgst vīns, es Maruta Tev dāvinu vienu pudeli Mozeles vīna. Saki, kur jānogādā

    AtbildētDzēst
  5. Visas šīs zemes norises ir eņģeļu pārziņā . Kāds mazs eņģelītis varētu pastāstīt,kur mīt Maruta un arī to,ka viņai labāk par pussaldajiem vīniem labāk garšo liķieri-tā Maruta

    AtbildētDzēst
  6. Gribu pajutāt,kur var nopirkt Latvijā ražoto vīnu?
    esmu skatījusies veikalu vīnu plauktos, bet vēl neesmu pamanījusi. gunta

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Trīs dienas Latgalē. 2018.gada jūlijs.

Ir lapu daudz, bet sakne tikai viena un manējā ir Latgalē. Laikam tāpēc   ik pēc laika atkal un atkal mani velk apmeklēt senču dzimtās vietas. Šī velme sevišķi pieaug ar vecumu. Runājot Valda Krāslavieša vārdiem: Kur sākas debesis? Kur beidzās sili? – Viss nu ir sakusis sudraba mirgā... Kur zili zied ezeri, zili zied lini, sērst jāju atmiņu palsajā zirgā.   Saplānoju šovasar 3 dienu turneju pa Latgali. Piektdienas pusdienlaikā segloju savu karieti, sēdināju iekšā   radus un draugus un devāmies ceļā. Ceļš no Jūrmalas vijas gar gleznaino Daugavas kreiso krastu uz Jēkabpili.

Sicīlijas pavasara iespaidu kadri.

Darba pienākumi noveda mani tālajā Sicīlijā. Lidojums ar airbaltic uz Romu un ar Alitalia uz Palermo. Kartē iezīmēts ceļojuma rajons. Septiņas stundas un mēs jau Palermo lidostā. Esmu jau otro reizi Sicīlijā, bet nekad neesmu bijis rietumos, Palermo rajonā. Izrādījās, ka mūsu  nodarbības notiks nevis Palermo, bet gan 130 km attālajā pilsētā Trapani. Trapani galējais punkts salas rietumos. Viesnīca Tirreno atrodas okeāna krastā. Pirmajās uzturēšanās dienās laiks ir nomācies un vējains. Ja uzvelk trīs segas, tad var naktī gulēt pie vaļēja loga un klausīties viļņu šalkas. To tad es arī darīju. 

Mans rudens dārzs, dzejā un fotogrāfijās.

Sen neesmu ko prātīgu uzrakstijis.Blogu, līdzīgi kā draudzību, vajag kopt, citādi visi draugi aizmirsīs  ceļu uz to.Bloga skaitītājs rāda  3800 lapas apmeklējumu. Tas savukārt rāda, ka kādi paris simt draugu varētu būt. Tas uzliek pienākuma nastu. Nav nemaz  viegli veidot materiālus blogam. Traucē dabiskais slinkums  un attaisnošanās tam ir laika trūkums. Man ir ieceres aprakstīt vasaras kultūras pasākumus, kurus esmu apmeklējis. Ta jau redzēs, vai kas sanāks. Dabā jūtams rudens un rudens jūtams Ināras koptajā dārzā. Lielākā daļa puķu ir jau noziedējušas. Man patīk puķes fotgrāfēt.. Tāpēc sakrājies neliels foto materiāls par rudens dārza puķēm. To tad es šeit arī nodemonstrēšu. Lai nebūtu garlaicīgi, pievienošu dzeju, galvenokārt Haiku formā. Divas no tām ir manas. Pārējās sadzejojuši zolīdi haiku meistari.  Pīlādžoga ir īsta rudens oga.Spilgta,sarkana un rūgta. Mūsu pielādzis aug pie žoga ielas malā un viņa ogas krīt uz asvalta. Ziedonis ir veltijis dzejoli pielādzim, liekas ka tieš