Mans rudens dārzs, dzejā un fotogrāfijās.

Sen neesmu ko prātīgu uzrakstijis.Blogu, līdzīgi kā draudzību, vajag kopt, citādi visi draugi aizmirsīs  ceļu uz to.Bloga skaitītājs rāda  3800 lapas apmeklējumu. Tas savukārt rāda, ka kādi paris simt draugu varētu būt. Tas uzliek pienākuma nastu. Nav nemaz  viegli veidot materiālus blogam. Traucē dabiskais slinkums  un attaisnošanās tam ir laika trūkums. Man ir ieceres aprakstīt vasaras kultūras pasākumus, kurus esmu apmeklējis. Ta jau redzēs, vai kas sanāks.

Dabā jūtams rudens un rudens jūtams Ināras koptajā dārzā. Lielākā daļa puķu ir jau noziedējušas. Man patīk puķes fotgrāfēt.. Tāpēc sakrājies neliels foto materiāls par rudens dārza puķēm. To tad es šeit arī nodemonstrēšu. Lai nebūtu garlaicīgi, pievienošu dzeju, galvenokārt Haiku formā. Divas no tām ir manas. Pārējās sadzejojuši zolīdi haiku meistari. 

Pīlādžoga ir īsta rudens oga.Spilgta,sarkana un rūgta. Mūsu pielādzis aug pie žoga ielas malā un viņa ogas krīt uz asvalta. Ziedonis ir veltijis dzejoli pielādzim, liekas ka tieši mūsējam.

Visskaistākām ogām pasaulē

Pilni šoruden pīlādžu zari.

Visskaistākās ogas pasaulē

Apēd vārnas un strazdu bari.

Visskaistākās ogas pasaulē

Tikai tāpēc vien, ka tās rūgtas,

Smagiem, sarkaniem ķekariem

Karājās nenoplūktas.

Man ir tikai viena pati sirds,

Viens balons pīlādžu vīnam,

Un cik maz var tajā iepildīt,

To mēs katrs zinām.

Un kad vakaros cikādes dzied,

Izpeld mēness sarkaniem ragiem.

Un sarkani pīlādži pusnaktī zied,

Ogu ķekariem smagiem.

Visskaistākās ogas pasaulē,

Rudens naktīs man rādās miegā.

Un pirmajā sniegā kā asaras birst,

Kā sarkanas asaras sniegā...

/I.Ziedonis/

Roze zied. 
Arī vēlu rudenī, kamēr salna to nokauj.
Piedod.

mežmalā roze

zied pati sev par prieku —

smaržo un novīst

Vasaras ēna,
aizvien garāka stiepjas,
neaizej saule.

lēnītēm tumsa

krāsas un atspulgus dzēš.

tālumā rūsa

Man šķita, vēja birdināts zieds 

Atkal atgriežas pie sava zara,-

Ai nē: tas tikai taurenīts!

ziedlapai krītot

atraisās klusa smarža.

laiks atvadīties

Mani gadi.

Zelta krizantēmas

Rudens saulē.

dāliju valsis.
pāri horizontam jau
rudens zvaigznāji

žūst rasas lāse.
tam, ko vēlējos pateikt,
vairs nav nozīmes

dzērvei pa pēdām

aizlido viņas dziesma.

atvasara

Dzeltena lapa

Dzintara jūrā.

Rudeņa skūpsts.

Divas acis,

kas atveras pasaulei.

Atveras sirdī.

Iespējams, ka cilvēka dzīvē nav nekā grūtāka par izvēli. Tā saka rakstnieks Paulu Koelju. Man bija jāizvēlas Haikas bildēm. Ja lasītāj Tev ienāk prātā kāda haika, padalies.

Cilvēka domas,

Mazas zvaigznes.

Visumā spīd.