2016.gada slēpošana. Tirole, Kirchberg- Kitzbuhel.

Aprakstu par šo slēpošanu rakstu tikai kārtības dēļ. Ir pagājis gads un jau šogad noslēpojamies Itālijā. Ja ir bildes, tad tās jānopublicē. Tāpēc arī radās šis apcerējums.

2016.gada 22.janvāris. Agrais rīts. Ap 6:00 esmu Elijas ielā un gaidu busiņu, lai dotos garajā ceļā uz Austriju.Šogad grupa ir sadalijusies divās daļās. Trīs vīri Arnis, Ivars un es braucam ar autobusu. Dace un Jānis lido uz Minheni kur mēs viņus savāksim.  Ierodas Arnis ar Ivaru gatavi braucienam. Pie Mercedesa stūres Arnis. Tur viņš paliek visu brauciena laiku no Rīgas līdz Kirhbergai. Stūre netiek uzticēta nevienam, pat jaunākajam brālim Ivaram. Tāpēc man, kurš sēž salonā ir daudz brīva laika.  Aiz auto loga  auksta ziemas diena. Aust gaisma un parādās pirmie saules stari. Saulīte mūs  it kā pavada, skrien gar ceļa malu. Mēģinu to fotografēt.

Latvijā auksta ziemas diena. Aust saule. Mums vēl garš ceļš priekšā.

Braucot barojamies ar līdz ņemtajām maizītēm. Polijā raksturīgas benzīna stacijas Lotoss sasaistē ar  makdonalds. Pusdienās ēdam gulaša zupu ar līdzpaņemtajām gaļas maizītēm.

Arnis  16 stundās norullē viens pats ap 1200 km. Beidzot ap 9:00 esam 400 km no Minhenes Desau pilsētiņā. Tur arī apstājamies uz nakts guļu. Arnis te ir iezīmējis Days in viesnīcu. Rīt mums jābūt ap 16:00 Minhenes lidostā, kur jāsavāc otra slēpotāju daļa. Ieraujam alu un gulēt.

No rīta Konstatējam, ka pa nakti stipri sasnidzis, ceļš aizputināts. Arnis visus vāciešus un citus inosrancus apbrauc pa kreiso sniegiem klāto joslu. Kad sniegs pārvarēts 200 km no Minhene uzrodas migla. Ekstrēmi braukšanai laika apstākļi.

Migla uz Vacijas ceļa.

Lieliskais pilots paveic varoņdarbu. Esam stundu pirms lidmašīnas nolaišanās. Iebraucam supermarketā, sapērkam pārtiku, jo būs jābarojas vien pašiem.  Un tad uz lidostu.

Pārtikas sagāde Minhenes supermārketā.

Sagaidām komandas otro daļu. Lidostā redzams, ka Vācijā tiešām ir daudz bēgļu, daudz cilvēku specifiskos apģerbos.

Ap 16:00 esam Kirhbergā un meklējam Jozefa māju.

Kirhberga un Jozefa māja  ir mūsu pieturas punkts nedēļas garumā.

Jozefa māja. Jānis skatās uz pilsētu no balkona.

Draugu pārim nozīmīga gadadiena – kāzu jubileja. Tam par godu  torte un henesi. Rīt jāceļas pirms astoņiem. Mani kolēģi ir lieli pirmās skaidas cienītāji.

Pirmā diena slēpošanā. Šodien Kitzbuhel, kura atrodas blakus mūsu miestam, pasaules posms slalomā . Lielie sportisti grib to redzēt.  Mēs pa diezgan sarežģītām, stāvām trasēm nokļuvām skatītāju vietās. Ieejas biļetes cena 25 euro. Sacensību vērošana ir interesanta. 

Vērojot starptautiskās sacensības. Aizmugurē ekrāns.

Lielāko daļu nobrauciena vērojam lielā displejā. Tad kad braucējam parādās mūsu redzeslokā pārslēdzamies uz trasi. Tas ko redz dzīvajā ir tikai viens švikt un cauri. Lai cik tas nebūtu bēdīgi teikt, interesantākais ir sportistu kritieni. Tos mēs arī redzējam tikai televīzorā.

Slēpošanas trases.

Dodamies ar vagoniņu kalnā Ehrenbach hohe.  Kalns dod dažādas nobrauciena iespējas. Viegla zilā trase N18. Vai straujāka zilā N26? Arī sarkanā 19. trase ir lietojama. Tā, ka šajā virsotnē ir ar ko nodarboties. Par nožēlošanu uz 26 piedzīvoju negaidītu kritienu. Kritiens apliecināja, ka ķivere ir noderīga, jo novēlos uz muguras un atsitos ar pakausi pret zemi.

Kalna galā restorāns. Pēc pāris stundām var iet atpūsties, iedzert tēju uzēst strūdeli (ābolkūku). 

Skats no Ehrenbach hohe virsotne.

Sudrabā tīti kalni.

Iespaidīgi.

Kalni visapkārt.

Trešajā dienā no rīta migla, bet laika prognoze dod cerības uz labu dienu.

Esam pie pacēlāja pirmie. Ivars iecerējis mūs vest uz tālajām trasēm. Nolaižam no Ehrenbach hohe un paceļamies pretējā kalnā. Tur sākas trošu ceļš starp divu kalnu virsotnēm. Tādā veidā nokļūstam citā ielejā.

Šis virziens no Lāču kalna uz mājām. Jāpārvar daudzi kalni.

Atpūtas brīdis.

Lāči pie lāčakmeņa.

Slēpojas tiešām labi. Trases brīnišķīgas, īstā slīpuma un garuma. Noslēpojam 2 stundas. Tad kafejnīca Lāču kalnā (Barendbadhogen). Lai tiktu mājās vēl jāparvar varāki sarkanie stāvumi. Godam tās pārvaram un varam doties mājās. 

Fotogrāfijā ir problēmātiski parādīt kalna stāvumu. Šajā bildē tas ir mazliet izdevies.

Lai tiktu mājās  no pacēlāja ņemam  taksi. Tas izmaksā 10 eiro.

Pievienot parakstu

Vakarā ar Jāni ejam ekskursijā uz pilsētu. Pilsētiņa maza. Veikalā sapērkam pārtiku.

Kirchbergā- raksturīga Tiroles pilsētiņa

Pēdējā dienā, kā jau laika ziņas solīja Kirchbergā neliels lietus, migla. Tāpēc uz kalnu dodamies vēlāk kā parasti. Es nolemju doties kalnā bez slēpēm.Mērķis dabūt skaistas kalnu bildes. Tas arī izdodas jo, laika apstākļi mainīgi. Vispirms migla. Pēc stundas parādās saule. Tad atkal mākoņi sāk līst kalnā. 

Vienu brīdi iespaidīgs sniegputenis.

Mākoņi dod papildus skaistumu kalnu bildēs.

Mākoņi kalnos.

Tur lejā mūsu ciems un Jozefa māja.

Tādi lūk skati paveras no mūsu mītnes, Jozefa mājas.

Saullēkts.

Kalnos strādā un gatavo trases.

Viss labais un arī sliktais kādreiz beidzas. Rakstniece Joanne Harris grāmatā Blacberry wine rakstija, ka laimīgu beigu visiem nepietiek. Mums par laimi pietika. 
Autobuss. Nakts mītne Poznaņā, ibis. Labs poļu tumšais alus ar antrakotu. Izbraucam 8.00. Arnis rullē. Lasu  Joņeva grāmatu. Varētu domāt ka grāmata par 2000.g jaunatni.daudz runāts par mūziku,metāls.  Tas padara grāmatu mazliet garlaicīgu, sevišķi ja metāl stilu nepazīsti. Jauniešu dzeršana. Par sex gandrīz nekā, izņemot jociņu par mežu un pežu.
Arnis pārgalvīgs braucējs. Pārvarēti 3800 km. Vēlreiz saku, tos Arnis veica viens pats.