Ir uzskats, ka uz
zemes eksistē specifiskas vietas, tā sauktie enerģētiskie mezgli, kurās rodas
idejas, atklājumi, lieli projekti. Ja tādas vietas tiešām eksistē, tad viena no
tām ir Jeruzaleme. Kā zināms, Jeruzaleme ir svēta vieta trim lielākajām
reliģijām - jūdaismam, kristietībai un islāmam. Tātad lielākajai daļai cilvēces
tā ir īpaša vieta.
Vissenākā saistība ar
Jeruzalemi ir jūdiem. Šeit viņi ir dzīvojuši senatnē, vairākas reizes izdzīti
trimdā un atkal atgriezušies. 13.g.s.p.m ēras Mozus slēdz derību ar dievu, sola
pielūgt tikai vienu dievu, pieņem 10 baušļus. Darījuma rezultātā Mozus saņem
solījumu, ka Dievs Izraēlas tautai
palīdzēs atgriezties apsolītajā zemē Kānaānā, tagadējā Izraēlā.
Tā Mozus kļuva par
pirmo pravieti jaunā veida reliģijai. Pamazām rodas vecās derības raksti. Vecā
derība sastāv no trim grāmatu tematiskām sērijām. Pirmā grāmatu sērija ir
likuma grāmatas (toras), satur piecas Mozus grāmatas. Otrā praviešu grāmata
(navim) un trešā tēma, dzejas un gudrības grāmata (ketuvīm). Vecā derība paredz
jauna pravieša ierašanos.
Triju reliģiju simboli. Jūdu zvaigzne, kristiešu krusts un musulmaņu pusmēnesis. |
Un tad uz pasaules skatuves nāk Jēzus un dzimst kristietība. Kristietības svētie
raksti - Bībele, vai jaunā derība, kura satur arī vecās derības daļas.
Ap 600 gadu arābu
pasaulē dzimst Islāms. Islāmā Muhameds tiek uzskatīts par vienu no praviešiem,
tādiem kā Mozus un Jēzus. Zinām ka Islāma galvenā pilsēta ir Meka. Tomēr, lai
rādītu saistību ar pirms tam dzīvojošajiem praviešiem, Muhameds vienas nakts
ceļojumā (laikam sapnī) no Mekas dodas uz Jeruzalemi. Tur svētnīcā Mozus tiekas ar Ābrahamu, Mozus, Jēzu un citiem praviešiem
un saņem norādījumu būt pravietim.
Būt prāvietim līdz pastartiesai.
Lūk tāda ir šī svētā vieta.
Vietas nozīmīgums ir
rosinājis cilvēkus jau kopš 400 gada doties svētceļojumos, lai iedvesmotos no
šīs enerģētikas, no šīs svētās vietas.
Arī mani vilināja
vieta, kura aprakstīta grāmatā parJēzus dzīvi .
Nekāds svētceļnieks
no manis nesanāk, pārāk jau liels ceļojuma komforts, nekādu sevišķu
grūtību. Svētceļniekam ir jāpārvar grūtības. Manu ceļojumu uz svēto zemi var
saukt par sakrālo tūrismu.
Principā ceļojums uz
Izraēlu sniedz jums divas izziņas tēmas: kristietības vēsturi un ebreju
savdabīgo dzīves stilu.
2014.gada pirmā
novembra vakarā ar tiešo reisu ierodamies Ben Guriona lidostā. Esam 14 cilvēki.
Mūs sagaida gide Jeļena. Izceļotāja no Sanktpēterburgas. Stundas laikā nokļūstam Jeruzalemē viesnīcā.
Izrādās agrāk, lai nokļūtu Jeruzalemē, svētceļotāji ieradās Jafas ostā. Un tad
mēroja 80 km garo ceļu uz Jeruzalemi. Ceļš ar zirgiem ilga divas dienas. Pa
vidu nakti pavadīja postajanij dvor (viesnīcā). Pašlaik izbūvēta automaģistrāle
un ceļš aizņem tikai pāris stundas. Tā kā ir sestdiena, sabata laiks, vakariņas ātri
beidzas. Paēduši esam, bet nekāda sevišķa bauda nav. Pārsteigums, dzīvojam 26
stāvā, bet 26 pogas liftā nav. Izrādās jāspiež 6, lai tiktu 26.
Eju meklēt ūdeni.
Viesnīcas reģistratūras klerks diezgan nelaipns, protams rupjības nerunā, bet
arī palīdzēt netaisās. Esmu noskatījies ka vietējais ebrejs nes divas pudeles
ūdens. Dodos tajā virzienā. Atrodu citu viesnīcu, kurā ir bārs. Pārsteigums
cenā. Lielā pudele ūdens 16 šeķeļi, mazais alu 24,itogo 40, kas ir 8 euro.
Otrā dienā.
Jeruzaleme.
Psalms
125-2. Kā ap Jeruzalemi ir visapkārt kalni, tā ir Tas Kungs ap Savu tautu
no šā laika un mūžīgi.
Jeruzalemes panorāma no Ģetzemanes dārza. |
Jau 8.00
esam autobusā. Ļena saka ka tā vajag, jo vēlāk būšot daudz cilvēku.
Dodamies uz vecpilsētu, kura apjozta ar
augstu mūri. Mūrī ir vairāki vārti un mēs Ierodamies pie Jaffas vārtiem.
Vecajos laikos vārti bijuši šauri un ar līkumu. Bet sakarā ar Austrijas
imperatora ierašanos Jeruzalemē tikuši
izcirsti daudz plašāki vārti. Tajā laikā Jeruzaleme bija turku pakļautībā un
Austroungārija bija Turcijas sabiedrotā. Tāpēc imperātoram tika parādīts tāds gods.
Psalms 125. Mūsu kājas te nu stāv tavos vārtos, Jeruzaleme.
Jeruzalemes mūris. |
Vecpilsētas ielas. |
Pa
šaurām ieliņām dodamies uz Tā kunga kapa
baznīcu.
Jēzus kapa baznīca
tika uzcelta vietā, kur atradās Golgāta kalns un Jēzus kaps. Pirmo baznīcu cēla
Romas imperators Konstantīns. Kopš tā laika baznīca ir vairākas reizes
nopostīta, bet ļoti īsā laikā atkal atjaunota. Zem baznīcas jumta atrodas gan
Golgatas kalns,
gan kaps, kurā
guldīts Jēzus.
Attēlā parādīts, kā izskatijās zemes reljefs Jēzus dzīves laikā. |
Virs kapa uzcelta cita baznīca. Sanāk baznīca -baznīcā.
Baznīca kura uzcelta virs kapa vietas. |
Mūsu grupa pulcējas pie kapa baznīcas, baznīcas iekšpusē. |
Pie kapa rinda. Iekšā
laiž 2-3 cilvēkus. Pareizticīgo mūks visu laiku steidzina, pošol, pošol.
Kāpjam Golgātā,
krustā sišanas vieta. Šeit pielūdzamā Vieta krusta nostiprināšanas caurums.
Katrs apmeklētājs grib tam pieskarties.
Dievlūdzēji Golgātā. |
Katrs grib pieskarties vietai, kurā atrdās Jēzus krusts. |
Romas imperatora Konstantīna māte Helēna daudz darījusi, kristīgo stāstu attīstībā. Piemēram, kad Jēzus sists
krustā, esot bijis briesmīgs laiks, dārdējis pērkons. Pērkons iespēris klintī, tā plīsusi un Jēzus asinis ietecējušas citā kapā, kurš
izrādījies ir pirmā cilvēka Ādama kaps.
Tādā veidā ticis izpirkts pirmdzimtības grēks, kuru Ādams ar Ievu bija
pastrādājuši. Pie ieejas ir svaidīšanas akmens, kur kristus svaidīts ar zālēm un
ietīts audeklā, lai tiktu guldīts kapā.
Viena no baznīcas daļām. |
Vietas baznīcā ir
sadalītas starp konfesijām. Tā kā Palestīna atradās turku varā, tad turki guva
no tā labumu. Turki pārdeva vietas
baznīca vietējiem kristiešu pārstāvjiem.
Bez tam vēl ievāca arī nodokļus. Tāpēc baznīcā ir teritorijas Koptiem,
etiopiešiem , grieķu pareizticīgajiem, krievu pareizticīgajai baznīcai ,
katoļiem un citiem.
Tā kunga kapa baznīcas ieeja. |
Tūlīt aiz ieejas durvīm ir akmens uz kura tika mazgāta Jēzus miesa. |
Skats uz Svētā kapa baznīcas pagalmu. Man liekas ka tīri austrumniecisks skats. |
Pēc baznīcas
apmeklējuma dodamies pārgājienā pa Jeruzalemes ielām. Vecā pilsēta ir tikai
vienu kilometru gara un tik pat plata. Tā ka ļoti stipri neieskriesies. Vecā
Jeruzaleme sadalīta kvartālos, kurus apdzīvo attiecīgās tautības.
Shēmā parādīti Jeruzalemes kristiešu, armēņu, ebreju un musulmaņu kvartāli. |
Visur
notiek dzīva ielas tirdzniecība.
Vecpilsētas iela. Svaigi spiesta granātu sula garšo lieliski. |
Mēs
sevišķi bijām iecienījuši svaigi spiestu granātu sulu. Vieglā solī nonākam pie
ebreju svētas vietas, Ciona kalna, kurš atrodas uzreiz aiz Jeruzalemes mūra. Pagaidām vēl ir diskusija vai tas tiešām ir
Ciona kalns. Ja jā, tad tur ir apglabāts ķēniņš Dāvids, kā to vēsta senie
raksti.
Tuvojamies ķēniņa Dāvida kapa vietai. |
Pa ceļam uz Dāvida kapu redzams Dāvida piemineklis, kur viņš attēlots ar arfu rokās. Ķēniņš Dāvids dzīvoja pirms 3000
gadu. Ķēniņš Dāvids esot bijis labs muzikants un dzejnieks. Viņš ir slavens ar saviem 150 psalmiem. Psalmi ir tāda dzejas
forma, kuru nodzied mūzikas pavadījumā. Lūk daži no Dāvida psalmu piemēriem.
1 Dāvida psalms.
Kungs, es piesaucu Tevi, steidzies pie manis, uzklausi manu balsi, kad es
piesaucu Tevi!
2 Mana lūgšana lai
nāk Tavā priekšā kā kvēpināmais upuris, mana roku pacelšana kā vakara upuris!
3 Pasargi, ak,
Kungs, manu muti un sargi manas lūpas!
4 Neļauj manai
sirdij griezties uz ļaunu, ka es nedaru grēcīgus darbus kopā ar ļaundariem. No
viņu saldumiem es negribu neko baudīt.
Un tā
tālāk....
Tagad iedomājieties kā to lai nodzied.
Leģendas stāsta ka Dāvids bija ne tikai muzikants bet arī izveicīgs karotājs. Bez šīs mākslas ķeniņi nu nekādi nevar iztikt.
Dāvids bija
otrais Izraēlas valsts karalis, Izraēlas valdnieku dinastijas izveidotājs.
Valdīja 40 gadus (laikā ap 1005– 965. gads p.m.ē.). Dāvids tiek attēlots
kā ideāla valdnieka paraugs, no kura dzimtas (pa vīru līniju) saskaņā ar jūdaismu
nāks Mesija, vai saskaņā ar kristietību ir nācis Mesija
– Jēzus Kristus.
Pie Dāvida kapa
sievietes un vīrieši tiek atdalīti. Katrs apmeklē kapu no savas puses.
Sievietes dziļā vientulībā pieskaras Dāvida zārkam.
Te viņi apcer dzīvi. Izraelā valsts un reliģija ir cieši saistītas. Sabiedrībai ir jāievēro ticības normas. |
Mums vīriešiem bija daudz interesantāk. Mēs
ejam cauri tādai kā bibliotēkai. Tajā ortodoksi kaut ko savā nodabā bubina. Bet
ir arī aktīvi jūdi, kuri pielec tev klāt, grib zināt no kurienes esi un cenšas
uzlikt savu roku uz tavas galvas. Pēc
tam viņš saka ka vajag maksāt. Es tēloju muļķi un saku ka manai ticībai viņa
roka ir par vāju.
Ebreju gudrība saka,
ja tevi apšmauc, nevajag uztraukties. Pie sevis ir jāsaka. Paldies dieviņ, ka
paņēmi skaidrā naudā.
Man to šoreiz tas nebija
jāsaka.
Atstājam Dāvida kapa
vietu un raitā solī cauri pilsētas mūra
mēslu vārtiem (Dunk gate) dodamies iekšā
ebreju kvartālā. Kopš 1948.gada Jeruzaleme bija arābu rokās. Ebreju kvartālā atradā Jordānijas karaspēka kazarmas. Sešu
dienu kara laikā 1967.gadā arābi atkāpjoties pilsētu pilnīgi nolīdzināja
kvartālu. Ebreju kvartāls ir uzcelts no jauna. Nonākam līdz vecajai Romiešu
ielai Kardo.
Kardo iela. Arheoloģijas zona. Uz Romiešu kolonām balstijās nojumes. |
Iela sastāv no divām daļām. Braucamās daļas, pa kuru pārvietojās
zirgu pajūgi un kura bija 12 metrus plata. Otra daļa bija gājēju un
tirdzniecības vietu daļa. Otrā daļa atdalījās no pirmās ar romiešu stila
kolonām. Kolonas balstīja jumtu pāri
gājēju ielai un tirdzniecības vietām. 1400 gadu laikā cilvēku darbības
rezultātā iela atradās zem 6 metru nosēdumu slāņa. Tagad tā ir atrakta un
priecē tūristus.
Kardo ielu un nonākam
tādā kā muzeja daļā, kur izstādīta Jeruzalemes Madebas karte. Tas ir fragments
no baznīcas grīdas mozaīkas, kurš atrasts Jordānijas pilsētā Madebā. Keramikas
plāksnē attēlota Jeruzalemes karte.
Sienas zīmējums atklāj senās Jeruzalemes dzīvi. |
Ejam cauri zālei ar
sienas gleznojumiem. Skati no vecās Jeruzalemes dzīves. Ejot vēl tālāk, nonākam
Kardo ielas tirdzniecības daļā. Te izvietotas daudzas suvenīru bodītes, gleznu
galerijas un dievs vien zina kas.
Suvenīru un mākslas bodītes Kardo ielā. |
Glezna un modelis. |
Un tad mēs esam pie
raudu mūra un tempļa kalna. Par
Jeruzalemes tempļiem ir atsevišķs stāsts. Pirmā tempļa celšanas sagatavošanu
uzsāka ķēniņš Dāvids. Bija izveidota Izraelas valsts un vajadzēja radīt
simbolu. Tika izvēlēta vieta uz kalna, kur debesis ar zemi savienojas. Templi uzcēla
viņa dēls ķēniņš Zālamans. Templis bija vienotas Izraēlas valsts simbols
un tas pastāvēja no 950 līdz 586. gadam p.m.ē. Laikam ejot un ķēniņiem
mainoties tautas un valdnieku morāle grima.
586.gadā Jeruzalemi
iekaroja babilonieši. Daudzi iedzīvotāji tika nogalināti un templis tika
izlaupīts un noārdīts. Ebrejiem ir viedoklis par cēloņiem kuri noveda pie pirmā
tempļa krišanas.
Cēlonis ir tas, ka
Izraēlas tauta bija izlaidīga, pielūdza elku dievus un piekopa asinsgrēku.
Arī babiloniešiem
negāja viegli. Tos ātri vien iekaroja persieši. Persiešu vadonis atļāva templi
atjaunot. Radās otrais Jeruzalemes templis. Tas pastāvēja no 516.gada p.m.e
līdz 70.gadam. 56.gadā p.m.ē. Jeruzalemi
iekaroja romieši. 66.gadā izraēlieši uzsāka pretošanos romiešiem un cieta
sakāvi. Jeruzaleme tika nolīdzināta ar zemi kopā ar otro templi.
Arī par šo katastrofu
ir skaidrs. Otrā tempļa noārdīšanas cēlonis ir ebreju bez iemesla naids vienam
pret otru.
Tempļa kalns Heroda
laikā tika nostiprināts ar mūra sienu. Siena bija vienīgā, kura saglabājās pēc
tempļa nopostīšanas. Tāpēc ebreji nāca pie šīs saglabājušās sienas apraudāt abu
tempļu sagraušanu. Arī tagad pie raudu mūra nāk lūdzēji un lūdzas.
Es arī tur pieliku roku. |
Es ar uzliku baltu
cepurīti un pieskāros šai vēsturiskajai vietai. Drošs, paliek drošs. Mēs
neziņām kas mūs tur augšā sagaida.
Bet kas ir ar trešo
templi? Izrādās ka pravietis Ecehiels jau ap 600 gadu p.m.e ir runājis par
trešo Jeruzlemes templi. Ecehiels stāsta, kā dievs viņu vedis cauri šim
templim. Viņš apraksta tempļa uzbūvi un pat dod izmērus. Tad lūk daudzi ir
pieķērušies šai idejai. Izraēlā par to runā nopietni. Bet tad būtu
jānojauc Aksas Mošeja, kura atrodas
tempļa kalnā. Bez tam pareģojumos trešais templis saistās ar jauna
pravieša atnākšanu, ar antikristu un pat
ar pastardienu.
Zelta kupols virs klints. |
Tempļa kalnā ir arī
cita svarīga vieta, Zelta kupols virs klints. Dotais zelta kupols pašlaik ir
tāds kā Jeruzalemes simbols. Tā ir musulmaņu svētnīca, pēc leģendas vieta, kur
Muhameds lūdzās no kurienes viņš taisnā
ceļā pacēlās debesīs. Zelta kupols ir tāda kā piedeva Al aksa mošejai.
No Jeruzalemes mūriem
paveras skats uz nākošo kalnu-Olīvu kalnu. Šis kalns paceļas virs Jeruzalemes .
Daudzas leģendas saistās ar šo kalnu. Ar autobusu ceļš aizņem 15 minūtes un mēs
esam kalna virsotnē. No kalna paveras brīnišķīgs skats uz Jeruzalemi.
Skats no olīvu kalna virsotnes.Pakājē ebreju kapsēta. Šitie augšā celsies pirmie. |
Olīvu kalna nogāze ir milzīga kapsēta. Lieta
tā ka ebreji sapņo tikt apglabāti šajā kapsētā. Ebreju ticējums vēsta ka
pastardienā mesija no Olīvu kalna dosies uz Jeruzalemi, lai ieietu pilsētā caur Zelta vārtiem. Līdz ar to pirmie augša
celsies tie, kuri apglabāti Olīvu kalnā. Tāpēc pieprasījums uz kapa vietām ir
milzīgs. Bet neceriet Jūs, kuriem māte nav ebrejiete, tikt šeit apglabāti.
Tikai ebrejiem vieta paredzēts un protams par lielu naudu. Savukārt ebrejs ir tikai tas kuram māte ir
ebrejiete. Tēvs neskaitās.
Šis olīvkoks varētu būt 800 gadu vecs. Olīvas tiek savāktas un eļla izspiesta. Eļļa labi der baznīcu gaismekļos. |
Izpriecājušies par
brīnišķīgo skatu uz svēto pilsētu, dodamies zemāk uz Ģetzemanes dārzu.
Jēzum šī vieta
patika. Tā patika daudziem. Olīvu koku ēnā te varēja paslēpties no saules
karstajiem stariem. No šejienes Jēzus devās pūpolsvētdienā uz Jeruzalemi. Šeit
viņš ieradās arī atvadīties no šīs pasaules pirms arestēšanas.
Altārglezna Nāciju baznīcā.Mans Tēvs, ja tas var iespējams, tad lai šis biķeris iet Man garām |
Sapulcinājis savus
mācekļus viņš tos atstāja un pagāja tālāk, lai lūgtos.
Slaveni ir Jēzus
vārdi:
"Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris iet Man
garām, tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi."”(Mateja evaņģēlijs 26:39).
Tad
nāca Jūda un ar savu skūpstu parādīja romiešiem, kurš ir Jēzus.
Dārzā
ir lieli olīvu koki. Grāmatas stāsta, ka olīvu koki var dzīvot pat 3000 gadu.
Tomēr pētījums parādīja ka šīs olīvas
varbūt ir cēlušās no Kristus laika olīvām, bet ir tikai 800 gadus vecas. Lieta
tāda, ka vecās olīvas izcirta romieši, lai būvētu katapultas Jeruzalemes
ieņemšanai 70.gadā.
Antonio Barluzzi celtā nāciju baznīca. |
Par
godu Jēzus epizodei Ģetzemanes dārzā, ir
uzcelta skaista baznīca- Nāciju baznīca.
Mūsu
ģide bija sajūsmināta par baznīcas arhitektu un viņa stilu.
Izrādās ka arhitekts Antonio Barluzzi (26 September 1884 – 14 December 1960), bija Franciskāņu mūks.
Viņš ieguva nosaukumu Svētās zemes arhitekts. Pēc viņa projektiem celtas
vairākas baznīcas Palestīnā, kuras vēl mēs redzēsim manā aprakstā.
Pazemes baznīca. Olīvu kalnā bija alas, kurā s dzīvoja dažādi prēvieši. |
Kad
Jēzus tika arestēts, viņu nogādāja Jeruzalemē. Domāju tas ir tikai stundas
gājuma attālumā. Savukārt mēs ar autobusu 10 minūtēs jau bijām pie Damaskas
vārtiem. Vai pa šiem vārtiem ieveda Jēzu, es nezinu. Mēs dodamies uz vietu kur
sākās Jēzus krusta ceļš, vai Via Dolorosa. Nožēlas ceļš.
Viena no krusta ceļa stacijām. |
Kristiešiem
tā ir tradīcija iziet visus Kristus ciešanu etapus. Etapi tiek saukti par
stacijām un to ir 13. Pirmā ir vieta ir tiesas nams, kurā Pontijs Pilats
pakļaujoties ebreju prasībai notiesā Jēzu uz nāvi. Slavenais Pontija Pilāta
teiciens: Es mazgāju savas rokas nevainībā.
Te Jēzus nesa savu krustu. |
Tālāk
ceļš iet cauri pilsētai, ceļā notiek visādi atgadījumi, kuros izpaužas cilvēku
nežēlība, žēlsirdība un citas cilvēciskas īpašības. Gājiens beidzas Golgāta
kalnā, vietā kur tagad ir svētā krusta baznīca.
Krusta ceļa pēdējās stacijas Svētā kapa baznīcā. |
Arī
mūsu diena Jeruzalemē, pārpildīta ar iespaidiem beidzas.
Rīt
dosimies ārpus Jeruzalemes.
Vitold, nevis "Romas imperatora Konstantīna sieva Jeļena...", bet gan - Romas imperatora Konstantīna māte Helēna... tālāk kā tekstā. W.
AtbildētDzēstPaldies. Izlabošu. Mātes vienmēr ir fanātiskākas.
Dzēst