Nebiju
iedziļinājies Likteņdārza tapšanas notikumos. Beidzot sanāca izdevība tajā
iebraukt un pafotografēt. Tad nu lūk
uzzināju, ka dārza projekta autors ir budistu mūks Shunmyō Masuno. Zen mūks
jau 18 paaudzē . Viņš ir
slavens Japānas dārzu speciālists.
Viņa radīto dārzu bildes var apskatīt šeit. http://www.kenkohji.jp/s/index.html
Masuno ir gan Universitātes
profesors, gan arī budistu tempļa
virspriesteris. Likteņdārza projektu viņš nosaucis par Meiso -meditācija.
Izrādās, ka latvieši jau ir izmetuši pūku par to vai tikai budisma dievi
neietekmēs nabaga latviešu dvēseles.
Pats Šumjo Masuno ir teicis: Nav nekā
sevišķa akmeņos un ūdenī, viss ir tikai
cilvēku galvās. Tā piemēram čūska padzeras ūdeni un rada indi, toties govs padzeras ūdeni un dod pienu. Tajā pašā
laikā dārzs ir speciāla garīga vieta, kurā prāts atpūšas un domā. Nenoliedzami
dārzs protams atspoguļo tā veidotāja domu. Un kādu domu tad var saskatīt
Likteņdārzā?
Dārzā var novērot
daudzus svarīgus budisma principus.
Viens no
principiem Fukinsei. Tas ir nesimetriskums uzbūvē. Budisms saka, ka
nekas nav perfekts šajā pasaulē. Šī nelīdzsvarotība izsauc kustību un dod
enerģiju pārmaiņām. Japāņu dārza centrs nekad nav aizņemts ar kādu elementu.
Tas vienmēr ir tukšs. Turpretim rietumu kultūrā, dārzu iekārtojumā vērojama
simetrija un centrā atrodas kaut kāds ievērības cienīgs elements, piemēram
strūklaka.
Vabi - saabi. Vaabi
saistās ar vienkāršām lietām, tīrām formām. Parastas ikdienā lietotas lietas
rāda dzīves patiesumu. Saabi - tas ir skats uz tām no mākslas viedokļa, no
sajūtu viedokļa, no personīgā viedokļa. Piemērs, mana krūze, no kuras dzeru
kafiju, to man Zviedrijā, jaunībā
dāvināja draugs, spāņu ārsts. Tā nes noteiktu ideju, šī sajūta ir tikai
man. Likte;ņdārzā tie ir akmeņi, kurus cilvēki vāc priekš Likteņdārza
veidojuma. Akmens pats par sevīm vienkāršs, bet tajā pašā laikā katrs akmens ir
saistīts ar konkrētu, zudušu cilvēku, svarīgu tam kurš, šo akmeni atnesa.
 |
| Puķes meditācijai |
Svarīgs elements ir
klusums, klusums meditācijai. Dārzā varēšot atrast vietas, kur nodoties meditācijai, par tādu var kļūt puķu dārzs.
Likteņdārzā var redzēt daudzus Zen dārza elementus.
 |
| Koki, akmeņi un debess. |
Zen
dārza 8 elementi ir ūdens, akmens, tilts, puķu pļava, koks, sala, smiltis un
ūdens kritums. Katram no elementiem ir sava simbolika. Protams šie elementi ir
arī Eiropas dārzu kultūrā. Iespējams tikai ar citu nozīmi.
Noteikta Zen nozīme
un ideja ir arī akmeņu vietojumam
memoriāla teātrī pie Daugavas. Viens ir dabīgo akmeņu monuments un otrs ir plakans ziedojumu akmens. Abus var atrast
Japāņu dārzos.
Un protams tilts,
kurš savieno memoriāla teātri ar pārējo dārzu. Tas ir simbols, tas raksturo
pāreju starp divām pasaulēm.
Daudz jau Japāņu
simbolikas ir mūsu Likteņdārzā. Bet vai akmens, puķes un koks nav arī mūsu
simboli? Masuno iecerētā ķiršu aleja ir nomainīta ar latviešu ābelēm. Viss taču
izskatās tā kā tas ir mūsu galvās, latviešu galvās. Domāju, ka Likteņdārzs ir
svētīga ideja un to vajag visiem atbalstīt.
Vispār jau uz dārzu es braucu bildēt un nevis filozofēt. Tad lūk ko es tur safotografēju.
 |
| Latvijas lauku ainavas visapkārt. |
 |
| Daugava. |
 |
| Skats pāri upei uz Kokneses baznīcu |
 |
| Puķes, puķes. |
 |
| Latvijas laukakmens. |
 |
| Tāda kā skuju taka. |
 |
| Koku alejas. Vai nav sastādīts par biezu? |
 |
Projekta autors Shunmyo Masuno saka: “Likteņdārzs ir simfonija septiņās daļās - dabas un cilvēka harmonija. Tas ved no svētā meža gar ūdensmalu līdz pat bezgalīgi atvērtajām debesīm. Daba uzrunā dārza apmeklētājus kā mirdzošs mirklis, kas sevī iekļauj gadalaiku mainīgo ritmu, saulrietus, putnu dziesmas, koku šalkoņu. Cilvēks uzrunā dabu, daba cilvēku, un mēs to paklausīgi uzņemam. Kamēr top nobriedis mežs, 600 000 akmeņu saplūst ar laiku un dabu.”
Šo frāzi es paņēmu no
Komentāri
Ierakstīt komentāru