Prāgā zied ceriņi. Atjaunots un papildināts

Biju šo materiālu jau nopublicējis blogā!! Bet bloga servisa  kļūdas dēl tas ir pazudis. Tāpēc atjaunoju to par jaunu. Var būt izmaiņas salīdzinot ar pirmo variantu. Kauns bloga servisam. Fui servisam!!! Cenšos restavrēt.

Maija pirmās nedēļas beigās devos uz Prāgu, lai piedalītos starptautiskajos optometrijas pasākumos. Eiropas optometristu un optiķu koncila saiets (ECOO) , lēma par dažādiem profesijas jautājumiem. Latvijas asociācija ir šīs organizācijas biedrs. Kopā ar šo saietu notika otrs saiets, Eiropas optometristu akadēmijas konference. Eiropas akadēmija pamazām uzņem apgriezienus. Domāju ka ar laiku akadēmijas konferences kļūs par galvenajām konferencēm speciālistiem, kuri saistītiem ar redzes zinātni. 

Bez praktiskās puses tādi saieti ir patīkami ar to, ka satiec senus paziņas, ar kuriem esi ilgus gadus pazīstams darbojoties šajā jomā. Šajā reizē satiku Čehu no Brno Pavelu. Viņš bija galvenais un lielisks  organizātors ECOO pasākumiem , kuri notika Čehijā. Pavels šos pasākumus organizēja lieliski. Tagad nomierinājies un atgājis no šiem pasākumiem. Toties panākumi personiskjā dzīvē. Piedzimusi meita, kurai dots vārds Tigra. Ir gan arī otrs vārds, bet to es neatceros.

Otrs sens paziņa Jean-Paul Roosen. Optometrijas professors no Francijas jau otrajā paaudzē optometrijas pedagogs. Viņš bija klāt pie Latvijas optometrijas šūpuļa kā Eiropas skolas pārstāvis.

Vienmēr ir patīkami ar Draugu iedzert kādu glāzi vīna. Kundze man blakus ir optometriste no Dižonas, Francijā.

Francūži saka: A votre sante!
Uz veselību Jean Paul 
Čehu valodā: na zdravy Jean Paul 

Stāsts būs par pastaigu pa Prāgu. Svētdienas pēcpusdiena man bija brīva. Paņēmu savu fotokameru un devos pastaigā pa Prāgu. Tūristu maršrutus esmu jau izstaigājis iepriekšējās brauciena reizēs. Tādas man ir bijušas varbūt 6 kopskaitā. Tāpēc izvēlējos tāda nomaļākas vietas. Bez tam man bija mēķis atrst celtni, kura būtu pietiekoši augsta, lai varētu uztaisīt fotogrāfijas "Prāga no augšas". Likās ka te vajadzētu būt. Neatradu, un tā man ļoti žēl.Pastaigas maršruts redzams kartē. Pastaiga sākas Namešti republika (republikas laukums) un virzās uz Vltavas pusi. 

Skaitļi atzīmē vietas par kurām tiks stāstīts.

Prāgā zied ceriņi. Man ceriņi saistās ar vasaras atnākšanu, ar cerīb, ka notika kaut kas labs. Mēs meklējam laimi ceriņa ziedā.

ceriņlapu sirsniņām zaļām

pilns krūms ir piebiris

zilais cerību putns

spārnus ar izpletis.

 Bet zied ne tikai ceriņi, bet arī citi krūmi un koki.

Sarkanie ziedi ir kastaņi, bet kas ir dzeltenie?

Zied arī meitenes.

Uz tā stūra pie Pumas, ( punkts 1) kur asvalts kūp...meitenes sēž.

Mans gājiens noved mani Pētera ielā. 

Prāga, Pētera iela, uz kuras atrodas arī Pētera baznīca. skat punkts 2.

Mani novērojumi ir tādi, ka Čehijā ar dzimstību viss kārtībā. Uz ielām redzēju lielu skaitu grūtnieču.

Pie svētā Pētera baznīcas lūk tāds skats.

Slazds ir aizcirties. Tūlīt puikam būs jāiet pie altāra.
Atzīstiet, skaists pāris.

Maldoties par mazajām ieliņām esmu nonācis līdz upei Vltavai. Iespējams Jūs varētu man jautāt, uz kuru pusi plūst straume Vltava. Atbildu, tā plūst virzienā no Kārļa tilta uz Štafanikov most. Gar upi ierīkots gājēju un velosipēdistu celiņš. 

Skats uz upi punktā 3. Gājēju un velosipēdistu celiņš gar upi.

Pamazām kustos centra virzienā. Šajā svētdienā Prāgā bija maratons. Es redzēju tikai bezcerīgi atpalikušos. Jaunatne sēž uz bruģa, vecie iet braugt ar kuģīti.

Priekšā redzama kuģīšu piestātne un Prāgas pils.

Arī es uzķēros uz šī āķa. Reklāma ziņoja, 200 kronas un stundas brauciens pa upi. Esmu devies līdzīgos braucienos pa Sēnu un Stokholmas līčiem. Tas man patika. Šoreiz biju vīlies. Stunda skaitās gan iekāpšana gan izkāpšana. Līdz ar to uz upes labi ja 40 minūtes. Bet arī nav jau kur braukt. Pret straumi aiz Kārļa tilta ir ūdens kritumi. Tos kuģītis nevar pārvarēt. Uz otru pusi aiz punkta 3, nav ko redzēt.

Mazliet par naudu. Kāpēc Čehi nesteidza pāriet uz Eiro. Liekas ka visus kritērijus viņi ir izpildījuši. Negrib ka viss paliks dārgāk, tā saka mans draugs Pāvels. 

Viena Eira nopērka,a par 22 kronām, ja kas.

Bet punkts 4 man ir interesants ar savu vēsturi. 

Starp tiltu un skulptūru redzams milzīgs metronoms. Tik -Tak, Tik-Tak,  tas skaita Tavu un manu laiku.

Punkts 4 ir Prāgas Vasaras dārzs. Tā ir vieta kalnā no kurienes labi redzama Prāga. Komunisti tur nolēma uzcelt tētuka Stalina pieminekli. Tētuks  izgatavots no betona, 15,5 metrus augsts, stāv uz granīata pamata un skatās uz Prāgu. Stāv un visu redz. Monumenta autors nekij Otokas Švec izjūt diskomfortu. Partija un valdība uzmana, bet tauta raksta draudu vēstules. Neizturēja mākslinieka sirds. Trīs nedēļas pirms atklāšanas "dobrovoļņo pokončil soboj".

Tētuks nostāvēja līdz 1962 gadam, kad viņu ar 800kg trotola uzspridzināja.

Tā vietā tagad uzveidots metronoms.

Visas godības kādreiz beidzas.

Kuģa brauciens man tomēr ļāva uzbildēt  dažus labus kadrus.

Pražskij Hrad.

Prāgas pils ir daudzu celtņu komplekts. Pils pirmsākumi meklējami ap 870 gadu. Senos laikos lielu daļu pašreizējās Čehijas bija Bohēmijas karaliste. Atceramies skaisto Bohēmijas stiklu. Droši vien ne sliktāks par Venēcijas stiklu. Un šī pils bija Bohēmijas karaļu rezidence. Sevišķi nozīmīgs laiks šaj zemei bij Kārļa 4 valdīšana. Viņš kļuva par Svētās Romāņu impērijas valdnieku. Šī impērija aizņēma lielu zemju daļu Eiropas vidienā.

Tagad pils ir Čehijas prezidenta rezidence.
Kārļa tilts.
Vēl nozīmīgs objekts Kārļa tilts. Kad apmeklēju Prāgu vienmēr staigāju pa šo tiltu. Galvenais tūristu ceļš.Pat esmu fotogrāfējies kopā ar muzikantiem. Šoreiz skats uz tiltu no malas un tilta apkšas.
Bet gribēju to nofotogrāfēt kā zemāk ņemtajā bildē no wikipedia. Bet nesanāca man uzrāpties augstāk. Kā latvieši saka:"kules smagums velk uz leju"

Galvenais ceļš no Prezidenta pils uz vecpilsētu.
Attēls no wikipedia.

Kārļa tiltu  cela 14-15g.s. Kārļa 4 pārraudzībā. Interesanti, ka par Kārļa tiltu to sāka saukt tikai no 1890.gada. Tas ir puskilometru garš, 10 metrus plats. Uz tā ir 30 liela izmēra skuptūras.

Un tad es nonācu jaukā āra kafejnīcā pie Kārļa tilta un pie upes. Labi redzama Prāgas pils un Kārļa tilts. 

Redzamā sieviete, lai būtu skaidrība,  nav mana draudzene, bet vienkārša kafejnīcas apmeklētāja. Bez tam viņa bija ar mammu.

Čehija ir slavena ar savu alu. Jau Šveiks ir teicis, ka kritīs jebkura valdība ja tā pacels cenu uz alu. Kozel tumšais šajā kafejnīcā maksā 60 ČK. Veikalā tikai 11ČK. Jāsaka ka arī Čehu vīns no Morāvijas nav slikts. 

Meitenes izmanto kafejnīcu pa lēto, ar līdzpaņemto produktu. Viņu uzvedība mudināja domāt par zilu krāsu.

Alus ir izdzerts un ejam tālāk. Pa ceļam liels monuments. Izrādās tas ir vienam no tā dēvētajiem trim Čehu tēviem. Tie ir Kārlis4, Tomas Masariks un Frantisek Palacky.

Tad lūk piemineklis ir Frantisekam Palackym. Vēsturnieks un politiķis. Uzrakstijis ;Čehu nācijas vēsture Bohēmijā un Morāvijā.

Palacjym ir vairāki pieminekļi Prāgā. Šis ir neparasts, kā jau vienam no trim nācijas tēviem.

Foto redzama Prāgas mākslas rajons. Melnā māja ir Vecais nacionālais teātris. Blakus modernā- jaunais teātris, nova scena. 

Nova scena pagalmā redzama šāda zaļa skulptūra. Skuptūras nosaukums Ko mēs zinām.

Man liekas ka krāniņa un pirksta dažādie virzieni labi raksturo cilvēkā esošās pretrunas.

Vai Tu atradi uzrakstu PRAHA.

Aizejot kādus 100 soļus pārsteidz māja ar savu skaistumu. Nevar paiet garām. Mājas stils saistās arī ar Latviju. Mēs lepojamies ar savām  Jūgenstila mājām. Tad lūk šī ir viena no tādām. 

Jūgenstils ir radies pārejas laikā no 19 uz 20 g.s. Dažādās valstīs to sauc dažādi. Franši par L'Arte nouveau, Čehijā šo stilu sauc Fin de siècle. Šī stila parādīšanās Čehijā saistās ar  Čehu nācijas atdzimšanu. Atdzimšana savukārt saistās ar cīņu pret čehu pārvācošanu. Ievērojams  čehu Fin de siecle pionieris ir Alfons Muha.

Jūgenstils saistās ar izteksmi kā  pātagas cirtiens,  motīviem veidotiem no dināmiskiem kalnainiem skatiem un plūstošām līnijām. Jūgenstils ir atrodams gan arhitektūrā gam gleznojumos, skulptūrās, dizainā un citās mākslas formā.

Un tad es gāju tālak un vēroju Prāgas cilvēkus.

gan  jaunus cilvēkus,

Gan vecus. Šis pāris nāca no dievkalpojuma.

Līdz nonācu līdz vienam piemineklim. Mani neinteresēja pats piemineklis, bet vīrs kurš gulēja puķu dobē.

Atbraucis mājās tomēr sāku meklēt kas tas par vīru tur attēlots. Un izrādās ka tas ir Josefs Jungmans, viens no čehu valodas veidotājiem. Nokaunējos par savu aprobežotību. Viņš tiek dēvēts par filozofu un dzejnieku. Zinājis daudzas valodas. Tulkojis klasiskos darbus čehu valodā un caur to valodu arī attīstijis.Viņa viens no teicieniem ir" Nav tautas bez savas valodas".Aktuāls arī mums.

Bet kāds viņš ir dzejnieks. Nu tad lai dzēstu savu pāridarijumu šim kungam, es atdzejoju brīvā stilā vienu no viņa dzejoļiem (tikai daļu un no angļu valodas). Viņš sasaucas ar mūsu Veidenbauma Pār kapiem laižas melni kraukli. Visiem mums jādomā par šo tēmu.

Nu tad Josefs Jungmans.

Lakstīgala, kura naktīs priecēja slaveno Hafizu.

Kur Tu tagad dziedi?

Rozes, kuru smaržā bieži meditēja Dante.

Kur tagad Jūs ziedat?

Sirds, kura straujāk pukstēji no rozēm un vīna.

Tasso sirds, kura ģiba no Erosa liriskajām melodijām.

Kur tagad Tu puksti?

Tavas dziesmas tagad kapa smiltis klāj.

Zem smiltīm Tavs ķermenis iesprostots jau.

Tur tas raud!

Tas par Prāgu man ir viss.