Pāriet uz galveno saturu

Slēpošana Livigno, Itālijā, 2011.gada martā.


Vitolds jau 11 gadus pēc kārtas vienu nedēļu ziemā dodas  slēpot kalnos. Šī gada slēpošanas vieta  bija slēpotāju paradīze Livinjo (Livigno)  ciems, Itālijas- Šveices Alpos. Mani kalnu slēpošanas cīņu biedri ir Ivars un Jānis. 
Ivars ir mūsu grupā labākais slēpotājs, bet Jānis labākais,  centīgākais fotogrāfs. Šajā emuārā  ievietotās bildes ir uzņēmuši visi grupas dalībnieki, bet visvairāk Jānis.

Mazliet par vietu, kurā norisinājās šie notikumi.
Livinjo (Livigno) atrodas Itālijā, Lombardijas apgabalā un Sandrio provincē. 

Ciems izvietojies  1800 m augstumā. Uz šo kalnu ciemu ved tikai 3 ceļi, viens no Itālijas un divi no Šveices.  Ziemā viens no Šveices ceļiem ir ciet un  tiek izmantots  tikai tunelis. Pa to var nokļūt uz 27 km attālo Šveices slēpošanas centru San Moricu. Tūrisma firma par papildus maksu piedāvā šo pakalpojumu.
Vēl Livinjo ir slavena ar savu beznodokļu zonu. Beznodokļu zona tika ieviesta jau sešpadsmitajā gadsimtā. Tā saistās ar ciema izolētību un varas  vēlmi, lai šeit dzīvotu cilvēki. Beznodokļu zona nozīmē, ka par precēm netiek maksāts pievienotās vērtības nodoklis. Tāpēc Livinjo ciemā ir lētāka degviela, cigaretes, alkohols un citas preces. Pastāv noteikumi, cik daudz alkohola un  cigarešu var izvest no ciema. Izbraucot no ciema, uz ciema robežas ir muitas kontrole. Kontrole rada automašīnu rindas pie izbraukšanas.
Atbraucis Rīgā apskatiju, pa kādām trasēm tad esmu slēpojis. Savus atklājumus tad arī prezentēju šeit.
Ciems atrodas ielejā un ir iespēja doties vai nu uz Motolino pacēlāja pusi, vai arī uz Corosello pusi.
Tā kā mūsu viesnīca atradās Motolino pusē un nokļūšana uz pacēlāju bija vieglāka, tad mēs galvenokārt strādājām Motolino pusē. Vieglāka, tas nozīmē, izej no viesnīcas, piestiprini slēpes un nobrauc līdz pacēlājam.
Lūk Motolino puses slēpošanas  trašu shēma.

Un tā tas izskatās dabā.

Dienas programma bija sekojoša. Līdzko pacēlājs sāka strādāt (plkst.8.30), mēs bijām pirmie pasažieri. Skat punktu uz kartes -sākums. Tas tāpēc, ka pa nakti trases tika atjauninātas. Mums bija jānoņem pirmā skaida.Vēlāk, kad ierodas pārējie slēpotāji, trase ātri vien paliek mīksta un negluda un vairs nav tas. Paceļoties ar mūsu mājas pacēlāju bija divas iespējas: vai nu doties uz virsotni un strādāt uz autostrādes, vai izvēlēties viglāko ceļu un doties uz Sponda Fis pacēlāju. Pēc 2-3 stundu darba bija restorāna pauze. To uz kalna bija aptuveni trīs. Kad ierāva Jāgertēju, palika labāk un slēpošanas ātrums pieauga. Jāatceras ka arī uz kalna ir policija, tāpēc jādzer ar mēru.
Mājās nokļūšanas ceļš mums atšķīrās. Lai tiktu uz mūsu viesnīcu bija jāveic melnā trase. Tas man nepatika. Tāpēc es izvēlējos trasi Motolino I, kurā es guvu lielāku baudu. Toties uz māju bija jābrauc ar autobusu.

Lūk tāda tehnika rūpējas par gludu trasi. Kamēr mēs guļam šie strādā.
Tabulā savākti dati par trasēm, kuras mēs pieveicām. Jāsaka ka slīpumi grādos ir vidējie. Trasē slīpumi var mainīties divas reizes gan uz stāvāko pusi gan lēzenāko. 


Uz Corosello pacēlāju mēs slēpojām tikai vienu dienu. Trases tur ir labas. Interneta lapa parād trašu izvietojumu.  http://www.skipasslivigno.com/ita/mappe/ski_area.php

Un tagad pie bildēm.
Sākumā lai tauta redz varoņus.

Ivars un Vitolds. Gatavi varoņdarbiem. Lejā redzams ciems.

Ivars un Jānis. Ātrākais braucējs un labākais fotogrāfs.

Un tā izskatās trases 


Tā ir autostrada. Skaitās melnā trase, sevišķi labajā pusē.



Domāju ka tas ir viens posms no Motolino I.Nobraucot līdz galam tur jābūt pilsētai. Bet varbūt arī ne. Vienu dienu Vitolds pāris stundas maldijās šajos labirintos, kamēr nokļuva galā.


Kreisajā pusē Sponda Fis.



Un tad šajās trasēs urodamies mēs, šo trašu iekarotāji.


Cits uz zemes, bet vēl cits gaisā. Livinjo ērgļis.

Vai tik tas nav Ivars? Jautā uz zemes palicēji.

Un tad sākās!!

Kaska ir speciāli noņemta, lai padižotos
Bet Vitoldam kaska bija pirmo reizi un tā pati izīrēta.
.

Tas punktiņš aizmugurē ir Vitolds. Par tādu gabalu es atpalieku no labākajiem.


Lai Jūs saprastu. Tie tālumā ir Ivars un Vitolds
Zemāk attēlā parādīta trase centrale, kura atrodas  Corosello pusē.


Vitolds to uzveica.
Fotogrāfijas nezkāpēc neattēlo īsto trases stāvumu. Vai arī mēs neprotam izvēlēties īsto rakursu. Bet šis uzņēmums, varbūt tāpēc ka trase aiziet aizā, rāda slīpumu dabiski.
Sarkanais punktiņš saistās ar Vitoldu.




Ir pienācis laiks stiprināt gan miesu gan garu. Miesu ar štriceli, bet garu ar jāģertēju.
3000 metru augstumā viss garšo labi.


Mums bija noveicies ar laiku. Visas sešas dienas spīdēja saule. Vitolds piedzīvoja lielu saules mīlestību. Bildē redzams ka mīlestības rezultātā uz deguna un lūpām Vitoldam ir brūces. Tāpēc bērni, vienmēr aizsargājaties.


Lejā jau pavasaris.
Lejā var veikt cross skiing. Stāsta ka labas trases esot. 
Un vakarpusē visi atgriežas viesnīcā. Ināra arī pēc cross skiing.


Un vēl video kuru fiksējis Jānis. Vitolds rāda labāko slēpošanas stilu kāds vien viņam ir.





Komentāri

  1. Izcila tradīcija! Man vēl laiks tādu iedibināt:)

    AtbildētDzēst
  2. Es viņus redzēju, uzreiz atpazinu visus trīs. Man patika.

    AtbildētDzēst
  3. Baraucu uz LIVIGNO katru martu nu jau 7 gadus.
    netika pateikts, ka Livigno abās nogāžu pusēs ir ideālas trases, mana puse ir Costa dal Sol tieši pretī Motollino, centra pusē. Uzbraucot pašā augšā
    ar diviem pacēlājiem ir kolosāla sarkanā trase.
    Iesaku dzīvot apartamentos, sanāk lētāk. Autobusu pakalpojumi ir bezmaksas, tāpēc nav svarīgi, kurā pusē tu dzīvo, pie visām trasēm var nokļūt no 10- 15 min. Mēs uz kalna bijām jau 8:00, jo centra pusē pacēlāji sāk strādāt ātrāk.

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Trīs dienas Latgalē. 2018.gada jūlijs.

Ir lapu daudz, bet sakne tikai viena un manējā ir Latgalē. Laikam tāpēc   ik pēc laika atkal un atkal mani velk apmeklēt senču dzimtās vietas. Šī velme sevišķi pieaug ar vecumu. Runājot Valda Krāslavieša vārdiem: Kur sākas debesis? Kur beidzās sili? – Viss nu ir sakusis sudraba mirgā... Kur zili zied ezeri, zili zied lini, sērst jāju atmiņu palsajā zirgā.   Saplānoju šovasar 3 dienu turneju pa Latgali. Piektdienas pusdienlaikā segloju savu karieti, sēdināju iekšā   radus un draugus un devāmies ceļā. Ceļš no Jūrmalas vijas gar gleznaino Daugavas kreiso krastu uz Jēkabpili.

Sicīlijas pavasara iespaidu kadri.

Darba pienākumi noveda mani tālajā Sicīlijā. Lidojums ar airbaltic uz Romu un ar Alitalia uz Palermo. Kartē iezīmēts ceļojuma rajons. Septiņas stundas un mēs jau Palermo lidostā. Esmu jau otro reizi Sicīlijā, bet nekad neesmu bijis rietumos, Palermo rajonā. Izrādījās, ka mūsu  nodarbības notiks nevis Palermo, bet gan 130 km attālajā pilsētā Trapani. Trapani galējais punkts salas rietumos. Viesnīca Tirreno atrodas okeāna krastā. Pirmajās uzturēšanās dienās laiks ir nomācies un vējains. Ja uzvelk trīs segas, tad var naktī gulēt pie vaļēja loga un klausīties viļņu šalkas. To tad es arī darīju. 

Mans rudens dārzs, dzejā un fotogrāfijās.

Sen neesmu ko prātīgu uzrakstijis.Blogu, līdzīgi kā draudzību, vajag kopt, citādi visi draugi aizmirsīs  ceļu uz to.Bloga skaitītājs rāda  3800 lapas apmeklējumu. Tas savukārt rāda, ka kādi paris simt draugu varētu būt. Tas uzliek pienākuma nastu. Nav nemaz  viegli veidot materiālus blogam. Traucē dabiskais slinkums  un attaisnošanās tam ir laika trūkums. Man ir ieceres aprakstīt vasaras kultūras pasākumus, kurus esmu apmeklējis. Ta jau redzēs, vai kas sanāks. Dabā jūtams rudens un rudens jūtams Ināras koptajā dārzā. Lielākā daļa puķu ir jau noziedējušas. Man patīk puķes fotgrāfēt.. Tāpēc sakrājies neliels foto materiāls par rudens dārza puķēm. To tad es šeit arī nodemonstrēšu. Lai nebūtu garlaicīgi, pievienošu dzeju, galvenokārt Haiku formā. Divas no tām ir manas. Pārējās sadzejojuši zolīdi haiku meistari.  Pīlādžoga ir īsta rudens oga.Spilgta,sarkana un rūgta. Mūsu pielādzis aug pie žoga ielas malā un viņa ogas krīt uz asvalta. Ziedonis ir veltijis dzejoli pielādzim, liekas ka tieš