Pateicoties nenogurdināmajai Aijai Grāvītei, kura visu saorganizē  jau daudzus gadus, neliela grupiņa Latvijas universitātes darbinieku mācību gada beigās dodas ceļojumā pa Latvijas dažādiem novadiem. Šoreiz ceļš ved uz Sēliju. Piedalījos un tagad rakstu ko redzēju un piedzīvoju. Jāsaka ka daudzi latviešu blogisti nav oriģināli rakstnieki. Lielākā daļa pārraksta atrastās interneta gudrības savos blogos. Tāpēc googlī ieliekot kādu vietu, atradīsiet daudz lapu ar vienādu tekstu. Es nebūšu izņēmums, tikai kārtības pēc ( lai nepiesien plaģiātu) atzīmēšu, ka teksts nav mans, bet google mammas. Buklets auto ceļotajiem vēsta:  "Ainavisks novads ar retām un nelielām viensētām. Dvietes pusē cilvēki dzīvo uz “salām”: Putnu salas, Sīļu salas, Pupiņu salas, Būku salas – ... Salas Sēlijā?... Kas tās tādas? Tas kļūst skaidrs atbraucot šeit tikai pavasarī, kad pārplūst Dvietes pļavas un virs ūdens paliek lielāki sauszemes gabali ar viensētām. Šo laiku vietēji dēvē par piekto gadala...

Nākošais ceļojuma mērķis Vjetnamā  bija kalnainais rajons Vjetnamas ziemeļrietumos. Šis rajons slavens ar saviem kalnainajiem dabas skatiem, kurš franču pārvaldības laikā ieguvis nosaukumu Tonkinas Alpi. Šeit atrodas augstākie kalni ne tikai Vjetnamā, bet visā Indoķīnas reģionā. Kalnu grēdas augstākā virsotne Fansipan sasniedz pat 3143 metru augstumu . Otrā ceļotāju  interese ir daudzās mazākumtautības, kuras apdzīvo šo kalnaino apvidu.

Mākonī klīst cilvēku uzskati, par vietām, kuras vietas ir tik skaistas, ka dzīves laikā tās noteikti ir jāapmeklē. Viena no tādām vietām ir Halongas līcis. Tāpēc sēžamies autobusā Hanojā un 3 stundās, pa labu ceļu nobraucam 160 km. Ceļvedī bija teikts, ka nakti pavadīsim uz džonkas. Iedomājos ka tā būs neliela laiva, kura visu laiku šūposies. Izrādijās ka tas ir paliels kuģis – viesnīca. Kuģis nemaz nevar piestāt krastā, bet atrodas jūrā. Uz kuģi pasažierus transportē   ar liellaivām. Liellaivu piestātnē tik daudz, ka gandrīz brīvu vietu nav. 

2018.gadā mans ceļš ved uz Vjetnamu. Atmiņā ataust epizodes no pagātnes par Vjetnamas karu. PSRS atbalsts Ziemeļvjetnamai. Anekdote par krievu lidotāju, kuru amerikāņu gūstā sita, jo viņš nezināja pastāstīt par savu lidmašīnu, tāpēc viņš deva padomu citiem pilotiem mācīties tehniskos parametrus un bravurīga dziesma Vjetnam Ho ši min. Lai labāk saprastu valsti, ieteicams   izzināt tās vēsturi. Vjetnamas vēsture ir ļoti bagāta notikumiem. Šeit mans konspektīvs Vjetnamas vēstures redzējums, kā es to esmu sapratis. Senās Vjetnamas valsts veidošanās saistās   ar ziemeļu daļu, tas notika ap Hanojas rajonu.

Ir lapu daudz, bet sakne tikai viena un manējā ir Latgalē. Laikam tāpēc   ik pēc laika atkal un atkal mani velk apmeklēt senču dzimtās vietas. Šī velme sevišķi pieaug ar vecumu. Runājot Valda Krāslavieša vārdiem: Kur sākas debesis? Kur beidzās sili? – Viss nu ir sakusis sudraba mirgā... Kur zili zied ezeri, zili zied lini, sērst jāju atmiņu palsajā zirgā.   Saplānoju šovasar 3 dienu turneju pa Latgali. Piektdienas pusdienlaikā segloju savu karieti, sēdināju iekšā   radus un draugus un devāmies ceļā. Ceļš no Jūrmalas vijas gar gleznaino Daugavas kreiso krastu uz Jēkabpili.

  Izveidojās tādi apstākļi, kad visiem maniem mazdēliem gada nogalē ir brīvdienas un tas deva man iespēju, pēc pāris pārtraukuma gadiem, atkal paslēpot kopā ar viņiem. Kur brauksim? Izvēle krita par labu Bukovelai, vieta kura strauji attīstās kā slēpošanas kūrorts. Vieta ārpus EU. Toties cenas pieņemamas. Nokļūšanas un dzīvošanas izmaksas ap 400 Eiro uz censoni un pacēlājs uz 5 dienām tikai 75 Eiras. Gucuļi tautas tērpos.