Britai jau trīs ar pus mēneši. Kā jau rakstīju viņa mums ir jauktenis. Māte zināma- Bernes ganu suns. Lūk tādi izskatās Boseroni. Par tēvu bija tikai nostāsti, esot bijis liels un vilkveidīgs eksemplārs. Esot liels lecējs, par 2 metrīgu sēdu lēcis viegli. Britai augot aizvien skaidrāk sāk izpausties tēva īpašības izskatā un uzvedībā. Tā ka mēs vairs nešaubāmies, tēvs ir Boserons. Vārds Beauceron nozīmē -Aitu suns no Boss provinces Francijā. Bet mūsējais dzīvo kaut kur tepat Ķekavā. Masīvs, liels, lieliski veidots, apveltīts ar izcilu apmatojumu, neizlutināts, daudzpusīgs suns, kas ir radīts, lai būtu mūsu draugs. Tā viņu raksturo speciālisti. Līdera spējas kombinācijā ar dinamiskumu un spēku (krūšu apkārtmērs suņiem sasniedz līdz pat 85 cm un skausta augstums sasniedz līdz 70 cm) padara šo suni par lielisku mednieku.  Bez tam raksturīgi ka šiem suņiem uz pakaļkājām ir seši pirksti un mūsējai  tie ir. 

Pirmo reizi dodos uz Āfrikas kontinentu. Neziņa un stereotipi mazliet baida. Kenija tūristu drošības ziņā atrodas tikai 10 vietā starp Āfrikas valstīm. Mana korķa cepure un Āfrikas plašumi. Nedrošību  pastiprina arī pēdējie notikumi Nairobi lielveikalā, kuru ieņēma teroristi. Bet, tad es atcerējos sakāmvārdu, ka bumba divas reizes tajā pašā bedrē netrāpa. Padomājot vēl vairāk, sapratu, ka  šāds terora akts droši vien varētu notikt arī Londonā un Ņujorkā, da jebkur. Skatoties no globālā terorisma viedokļa, braucam drošā laikā, jo pēc terorakta jābūt klusuma fāzei. Paliek tikai mazie bandītiņi. Jādomā pareizi,pareizas domas nomierina.  Man bažas radija tikai mana Āfrikas korķa cepure, kuru nopirku braucienam, koloniālais stils, vai vietējie nepārpratīs. Pašķirstīju 1970.gadā izdoto krievu autora Sergeja Kulika grāmatu "Kenijas safari". Kuliks, kurš ap sešdesmitajiem gadiem, nodzīvojis Kenijā  gadus 6  , sniedz interesantu informāciju par šo zemi un cil...

Tradicionāli rudenī notiek festivāls Bildes 2013, tradicionāli festivāla ietvaros notiek blūza koncerts un jau kuro gadu (laikam trīs) es tradicionāli esmu koncerta klausītājs. Atkal biju paņēmis fotoaparātu un iekārtojos pirmajā rindā, kopā ar akreditētiem fotogrāfiem. Par to dabūju aizrādijumu no koncerta organizātoriem. Tā kā mani stipri nesita, tad turpināju fočēt un pat filmēt. Rezultātu šeit gribu parādīt saviem draugiem. Man liekas, ka iepriekšējā gada koncerts bija reprezentatīvāks. Vispirms jau koncerts  sakarā ar trģēdiju,tika pārnests. Otrkārt tas notika mazajā zālē. Bet protams tas nemazināja koncerta vienreizīgumu. Koncertu vadija  Ainārs Pūpols. 

Ir pagājuši deviņi mēneši kopš mūsu jaukās sunenītes  Bertiņas nav šajā pasaulē. Viņa mira jauna un skaista. Mēs viņu ik pa brīdim atceramies. Sevišķi tad, kad ierodies mājās,  pietrūkst tās lielās  laimes un prieka mīļuma, kurš mūs vienmēr sagaidija. Viņa guļ mūsu dārzā zem liela koka. Daži ezotēristi saka, ka varbūt  Bertiņa uzņēmās nelaimi, kura bija paredzēta kādam no ģimenes locekļiem. Varbūt, es tam ticu. Berta jaunībā.

Tradicionālais asociācijas vasaras pasākums notika  Atpūtas kompleksā „Valguma pasaule” Smārdē. Šī ir vēsturiska vieta, kas pirmskara laikā piederējusi slavenā vācu komiķa Hainsa Erharda (Heinz Erhardt, 1909-1979) tēvam. Par to liecina liela instalācija pretim viesnīcai.  Savukārt fotogrāfs Māris kundziņš atcerējās, ka viņš padomju laikā ticis arestēts, jo pienācis par tuvu šai vietai. Padomju laikos te  bija slēgta teritorija toreizējā PSRS Ministru padomes priekšsēdētāja A. Kosigina (1904-1980) un augsti stāvošu partijas biedru atpūtai.

Sen blogs nav jutis manu roku. Vasarā biju palaidies slinkumā. Bet foto materiāls ir uzkrājies. Tāpēc sanāk tādas kā atmiņas par vasaru. Tad lūk, maija nogalē, kopā ar Fotoakadēmiju, foto meistara Māra Kundziņa vadībā, devāmies plenērā uz Kurzemi. Maršruts: Šlokenbekas muiža, Jaunmoku pils, Dundagas pils, Mazirbe un Kolka. Kompānija jautra, draudzīga, toties laiks pelēks. Labi ka nelija. Var jau teikt ka nav slikta laika fotografēšanai, bet saulīte un mākoņi fotogrāfiju padara spilgtāku un liekas, ka fotografēt ir vieglāk.  Plenēra devīze bija Latvijas pilis un arhitektūra. Man vairāk sanāca pavasaris, puķes un sievietes.

Pirms aizstāvēšanās lietderīgi aprunāties ar darba vadītāju no Vācijas. Šodien, 6.maijā, notika zinātniskās padomes sēde. Šajā sēdē savu pētniecisko darbu prezentēja optometriste Aiga Švede. Aizstāvēšanās bija veiksmīga un padome ar 6 balsīm nobalsoja par doktora grāda piešķiršanu Aigai Švedei. Lūk dažas fotogrāfijas no šī pasākuma.