Pāriet uz galveno saturu

Atmiņas par pavasara Plenēru.

Sen blogs nav jutis manu roku. Vasarā biju palaidies slinkumā. Bet foto materiāls ir uzkrājies. Tāpēc sanāk tādas kā atmiņas par vasaru. Tad lūk, maija nogalē, kopā ar Fotoakadēmiju, foto meistara Māra Kundziņa vadībā, devāmies plenērā uz Kurzemi. Maršruts: Šlokenbekas muiža, Jaunmoku pils, Dundagas pils, Mazirbe un Kolka. Kompānija jautra, draudzīga, toties laiks pelēks. Labi ka nelija. Var jau teikt ka nav slikta laika fotografēšanai, bet saulīte un mākoņi fotogrāfiju padara spilgtāku un liekas, ka fotografēt ir vieglāk. Plenēra devīze bija Latvijas pilis un arhitektūra. Man vairāk sanāca pavasaris, puķes un sievietes.


Pirmā pietura Šlokenbekas muiža. Lūk ko saka tūrisma ceļvedis. "Muiža rakstos pirmoreiz minēta 1484. gadā. To būvēja Vācu ordeņa vasalis Verners fon Butlers pasta ceļa malā, kas veda no Rīgas uz Prūsiju".
Ieeja Šlokenbekas muižā.

Zied pienenes.
Sievietes un ceriņi.
Muižas aka. Celiniekiem padzerties.
Ko gan te varētu nofočēt?
Muižā pašlaik atrodas ceļu muzejs. Skaidrs, ka bez mašīnām nevar. 
Tikai puķīt nesabrauc.
Lieli mākslinieki fotografē detaļas.
Jaunmoku pils, kurā neogotiskā stila formas harmoniski sadzīvo ar jūgendstila elementiem, ir īpaša vieta Latvijas arhitektūras šedevru vidū. Pils, kas bijusi iecerēta kā Rīgas pilsētas mēra Džordža Armitsteda medību nams, atrodas Tukuma novadā un uzcelta 1901. gadā pēc Baltijas vāciešu arhitekta Vilhelma Bokslafa projekta.
Pie pils ir plašs dīķis.Var sēdēt un sapņot.
Veci celmi un puķes.



Pils apkārtnē var atrast ēnainas vecu koku  alejas pastaigām.
Tālāk dodamies uz Dundagas pili.
Dundagas pils ir lielākā 13. gs. būvētā pils Ziemeļkurzemē, ar slēgtu pagalmu, vārtu torni un 2-3 m bieziem mūriem, turklāt tā ir labi saglabājusies. Līdzās pilij atrodas vairāk nekā 20 ha liels parks ar 48 sugu kokiem un 5 dižkokiem.

Dundagas pils.
Senatnes pieskaņa. Kurš te ir vidū?

Tagad lasot informāciju par to, ko tur varēja redzēt, saprotu ka neredzēju neko. Tā vietā lai fotografētu vecos mūrus pievērsos dabai un sievietēm.
Vientuļais koks. 
Kas var būt skaistāks par šo!!

Meitenes izklaidējas.
Mazirbes ciems sāka veidoties pie Mazirbes upītes (saukta par Minor Irva) ietekas Baltijas jūrā. Vēsturiskajos avotos Mazirbe pirmoreiz ir minēta 1387. gadā.
Dievnams ir viena no skaistākajām Kurzemes piekrastes baznīcām, kas izceļas ar izjustām, slaidām proporcijām, estētisko kvalitāti un gleznaino veidolu. Baznīcas Tornis majestātiski slejas debesīs 36 metru augstumā un ir kalpojis kuģa atrašanās vietas noteikšanai Irbes jūras šaurumā 
Mazirbē bija milzum liela gliemežu populācija. 


Kolka.










Kolkas priede.

Komentāri

  1. Man patīk kadrējums un telpiskā sajūta fotogrāfijai, kurā redzama veco koku aleja!

    AtbildētDzēst
  2. Patīk kādam no studentiem, kas klausīsies Jūsu lekcijas piektdienās, domāju, ka precizēt nav vajadzības. Veiksmi!

    AtbildētDzēst
  3. Ja tā gribi, tad lai ar ir noslēpums. Paldies par labajiem vārdiem.

    AtbildētDzēst
  4. Paldies, ka padalījāties ar savu pieredzi. izskatās pēc tīri interesanta brauciena.

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Trīs dienas Latgalē. 2018.gada jūlijs.

Ir lapu daudz, bet sakne tikai viena un manējā ir Latgalē. Laikam tāpēc   ik pēc laika atkal un atkal mani velk apmeklēt senču dzimtās vietas. Šī velme sevišķi pieaug ar vecumu. Runājot Valda Krāslavieša vārdiem: Kur sākas debesis? Kur beidzās sili? – Viss nu ir sakusis sudraba mirgā... Kur zili zied ezeri, zili zied lini, sērst jāju atmiņu palsajā zirgā.   Saplānoju šovasar 3 dienu turneju pa Latgali. Piektdienas pusdienlaikā segloju savu karieti, sēdināju iekšā   radus un draugus un devāmies ceļā. Ceļš no Jūrmalas vijas gar gleznaino Daugavas kreiso krastu uz Jēkabpili.

Sicīlijas pavasara iespaidu kadri.

Darba pienākumi noveda mani tālajā Sicīlijā. Lidojums ar airbaltic uz Romu un ar Alitalia uz Palermo. Kartē iezīmēts ceļojuma rajons. Septiņas stundas un mēs jau Palermo lidostā. Esmu jau otro reizi Sicīlijā, bet nekad neesmu bijis rietumos, Palermo rajonā. Izrādījās, ka mūsu  nodarbības notiks nevis Palermo, bet gan 130 km attālajā pilsētā Trapani. Trapani galējais punkts salas rietumos. Viesnīca Tirreno atrodas okeāna krastā. Pirmajās uzturēšanās dienās laiks ir nomācies un vējains. Ja uzvelk trīs segas, tad var naktī gulēt pie vaļēja loga un klausīties viļņu šalkas. To tad es arī darīju. 

Mans rudens dārzs, dzejā un fotogrāfijās.

Sen neesmu ko prātīgu uzrakstijis.Blogu, līdzīgi kā draudzību, vajag kopt, citādi visi draugi aizmirsīs  ceļu uz to.Bloga skaitītājs rāda  3800 lapas apmeklējumu. Tas savukārt rāda, ka kādi paris simt draugu varētu būt. Tas uzliek pienākuma nastu. Nav nemaz  viegli veidot materiālus blogam. Traucē dabiskais slinkums  un attaisnošanās tam ir laika trūkums. Man ir ieceres aprakstīt vasaras kultūras pasākumus, kurus esmu apmeklējis. Ta jau redzēs, vai kas sanāks. Dabā jūtams rudens un rudens jūtams Ināras koptajā dārzā. Lielākā daļa puķu ir jau noziedējušas. Man patīk puķes fotgrāfēt.. Tāpēc sakrājies neliels foto materiāls par rudens dārza puķēm. To tad es šeit arī nodemonstrēšu. Lai nebūtu garlaicīgi, pievienošu dzeju, galvenokārt Haiku formā. Divas no tām ir manas. Pārējās sadzejojuši zolīdi haiku meistari.  Pīlādžoga ir īsta rudens oga.Spilgta,sarkana un rūgta. Mūsu pielādzis aug pie žoga ielas malā un viņa ogas krīt uz asvalta. Ziedonis ir veltijis dzejoli pielādzim, liekas ka tieš