Pāriet uz galveno saturu

Slēpošana 2014 Soldenā, Austrija.

Šajā gadā slēpošana Austrijā, Soldenā. Kopā ar mazdēliem. Nolemts braukt ar busiņu, tā sanāk
Pēc 20 stundu traukšanās caur Eiropas ceļiem,
naktī, tumš beidzot esam Tiroles kalnos.
lētāk. Benzīns un ceļa nodoklis sanāk 100 Euro uz cilvēku, ja neskaita auto amortizāciju.  Busiņā 6 braucēji, neskaitot divus suņus. Maršruts Rīga Augustova, Bialostoka, Varšava, Berlīne, Minhene, Soldena. Uzsākām ceļu 14.martā pēc plkst. 19.00 un sestdien ap 17.00 otrā dienā  bijām galā. Ceļā 22 stundas.  Laika apstākļi vidēji, pa ceļam lija. Nobraucām 2150 km. Tā kā esam vairāki šoferi, ceļš neliekas nogurdinošs.

Mūsu apmešanās vieta māja Soldenas nomaļā. Izmaksāja 780 euro. 3 istabas virtuve un balkons. Saimniece austriete, kura nerunā angliski. Meita strādā par slēpošanas intruktori un laikam runā angliski, bet ne sevišķi saprotami. Vēl jārēķinās ar tūrisma nodokli, kurš par nedēļu sastādīs 18 Euro uz cilvēku. Pacēlājs atradās kādus 3 km no mājām, tāpēc autobuss labi noderēja. Bez tam stāvvieta pie pacēlāja par brīvu.
Tradicionālais Tiroles miests.

Pirmā diena, jau tradicionāli, ir nepatīkama, gan laika apstākļu ziņā, gan fiziskās sagatavotības trūkuma dēļ. Migla, brīžiem snieg, redzamība slikta. Nobraucu pāris reizes un metu mieru.
Visas pārējās dienas kā uz pasūtījumu, saulainas. Sniega pietiekami gan, slēpošana brīnišķīga.

Lūk dažas bildes no šīgada notikuma.
Mūsu dzīvošanas māja. Augšējais ir mūsu balkoniņš.

Skats no mūsu balkona uz Soldenu. Tur kaut kur pie zilajiem kalniem, 3km attālumā, ir pacēlājs. 

Vārti mūs atdala no Alpu pļavām. Tajās zied zilas puķītes un nekas neliecina par slēpošanas iespējām.
Suņu meitenei Lolai puķes ļoti patīk.

Kad dziest dienas gaisma,  iedegas elektriskās gaismas. 


Kalnā paveras pavisam cita aina. Balts sniegs, zilas debesis un tā piecas dienas no sešām.

Viena no nobrauciena trasēm.
Pozējam ledāja augšējā punktā. Toms slēpjas no saules, kura pagājušo gadu viņu stipri apdedzināja.

Māte un dēls.
Kad slēpots gana, laiks uz kafejnīcu.
Slēpes atpūšas, slēpotāji iestiprinās ar Jāger tea..

Toms jau haifo.



Ja spēka vairs nav var pasauļoties.
Toms slēpo bez nūjām.

Es gan ar nūjām un slēpēm.
Slēpošanas nedēļai ejot uz beigām, kalnā tiek saorganizēts koncerts.
Darba diena ir beigusies.
Šādi skati paveras braucot lejā.



Lejā jau pavasaris, upīte burbuļo.

Pilsēta jau ēnā. Vēl jāiepērk ēdiens vakariņām.

Pēdējie saules stari izgaismo kalnu. Nāk nakts, nāk nakts.



Laiks vakariņām. Suņi atkal nav kadrā.

Tāda lūk īsumā bija šīgada slēpošana.






Komentāri

  1. Labdien,vai varētu lūdzu pateikt mājiņas nosaukumu, kurā dzīvojāt?

    AtbildētDzēst
  2. Mājas kontakti nav saglabājušies. Bet mēs rezervējām caur šo lapu
    http://www.casamundo.com/index.php?destination_id=10050&geo%5B0%5D=9662&geo%5B1%5D=9973&geo%5B2%5D=10050&submitted=1

    AtbildētDzēst
  3. Kurā mēnesī jūs slēpojāt? Vai marta vidū būs gana daudz sniega?

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Trīs dienas Latgalē. 2018.gada jūlijs.

Ir lapu daudz, bet sakne tikai viena un manējā ir Latgalē. Laikam tāpēc   ik pēc laika atkal un atkal mani velk apmeklēt senču dzimtās vietas. Šī velme sevišķi pieaug ar vecumu. Runājot Valda Krāslavieša vārdiem: Kur sākas debesis? Kur beidzās sili? – Viss nu ir sakusis sudraba mirgā... Kur zili zied ezeri, zili zied lini, sērst jāju atmiņu palsajā zirgā.   Saplānoju šovasar 3 dienu turneju pa Latgali. Piektdienas pusdienlaikā segloju savu karieti, sēdināju iekšā   radus un draugus un devāmies ceļā. Ceļš no Jūrmalas vijas gar gleznaino Daugavas kreiso krastu uz Jēkabpili.

Sicīlijas pavasara iespaidu kadri.

Darba pienākumi noveda mani tālajā Sicīlijā. Lidojums ar airbaltic uz Romu un ar Alitalia uz Palermo. Kartē iezīmēts ceļojuma rajons. Septiņas stundas un mēs jau Palermo lidostā. Esmu jau otro reizi Sicīlijā, bet nekad neesmu bijis rietumos, Palermo rajonā. Izrādījās, ka mūsu  nodarbības notiks nevis Palermo, bet gan 130 km attālajā pilsētā Trapani. Trapani galējais punkts salas rietumos. Viesnīca Tirreno atrodas okeāna krastā. Pirmajās uzturēšanās dienās laiks ir nomācies un vējains. Ja uzvelk trīs segas, tad var naktī gulēt pie vaļēja loga un klausīties viļņu šalkas. To tad es arī darīju. 

Mans rudens dārzs, dzejā un fotogrāfijās.

Sen neesmu ko prātīgu uzrakstijis.Blogu, līdzīgi kā draudzību, vajag kopt, citādi visi draugi aizmirsīs  ceļu uz to.Bloga skaitītājs rāda  3800 lapas apmeklējumu. Tas savukārt rāda, ka kādi paris simt draugu varētu būt. Tas uzliek pienākuma nastu. Nav nemaz  viegli veidot materiālus blogam. Traucē dabiskais slinkums  un attaisnošanās tam ir laika trūkums. Man ir ieceres aprakstīt vasaras kultūras pasākumus, kurus esmu apmeklējis. Ta jau redzēs, vai kas sanāks. Dabā jūtams rudens un rudens jūtams Ināras koptajā dārzā. Lielākā daļa puķu ir jau noziedējušas. Man patīk puķes fotgrāfēt.. Tāpēc sakrājies neliels foto materiāls par rudens dārza puķēm. To tad es šeit arī nodemonstrēšu. Lai nebūtu garlaicīgi, pievienošu dzeju, galvenokārt Haiku formā. Divas no tām ir manas. Pārējās sadzejojuši zolīdi haiku meistari.  Pīlādžoga ir īsta rudens oga.Spilgta,sarkana un rūgta. Mūsu pielādzis aug pie žoga ielas malā un viņa ogas krīt uz asvalta. Ziedonis ir veltijis dzejoli pielādzim, liekas ka tieš