Pāriet uz galveno saturu

Aprīļa pirmās sestdienas hronika(2014).

Sestdiena sanāca mazliet auksta, bet saulaina. Jūtama pavasara tuvošanās. Dārzā puķes tādas, ka nekādas. Šī gada jocīgais pavasaris neveicina  puķu augšanu. Līdz ar to, nav ko fotografēt. Toties mūsu Britai šodien otrā skolas diena. Nolēmu uzfotografēt, kas tur notiek.
Suņu skola.
Skolā sanāca ap desmit skolēniem. Skola demokrātiska, tajā mācās gan dišcildīgi eksemplāri, piemēram Tibetas mastifa mazulis, Kaskijs, Faraona suns, gan tāds bastards, kā mūsu Brita.


Tibetas mastifs, četrus  mēnešus vecs, laukā negrib dzīvot, tikai pa istabu.


Faraona suns. 


Malamuts mazulis negrib iet skolā. 

Brita savukārt grib iet skolā, bet vai grib mācīties, tas ir jautājums. Skolā ir labi, var izdauzīties.

Var Itāļu mastifam iekost ausī.
Uzsākt brīvās cīņas paņēmienu.

Un uzvarēt.

Faraona suni noķert nav viegli. Viņš lai mazs, tomēr skrien ātri.


Ja tomēr Faronu izdodas noķert, tad lielais aizrāda- "mazākiem pāri darīt nedrīkst"
Skola paliek skola, mazliet arī jāpamācās.

Suņu skola atgādināja man pašam bērnu dienas un savas skolas gaitas. Mazliet līdzīgi.

Dzērves un gulbji.
Otrā dienas puse tika pavadīta Tukuma pusē. Mans draugs Arvīds bija saražojis milzum daudz bērzu sulas.
Arvīds ir ļoti saimniecisks cilvēks. Viņa aizraušanās ir bites. Viņš man ir piekodinājis, ka vajadzēs taisīt fotosesiju ar bitēm. Pagaidām nevar, jo vēl nav tranu.
Pieteicos sulu lietderīgi izlietot, piedot sulām pievienoto vērtību. Proti, pārvērst daļu sulas bērzu sulas  vīnā. Bet pēkšņi Arvīds pieteicās par gidu, viņš parādīšot dzērvju pulcēšanās vietas. Un tad mēs devāmies Tukuma lauku plašumos. Piestājam vecā Kandavas ceļa malā. Mežmalā redzams liels dzērvju bars. Bet patālu. Manam objektīvam pa mazu fokuss. Pāris reizes noklikšķinu un nolemjam meklēt iespēju piekļut tuvāk.
Dzērvju daudz, bet tālu. Jāpērk spēcīgāks objektīvs.

Devāmies tālāk putnu meklējumos. Kad vēlāk atgriezāmie, dzērvju vairs nebija. Pārējās vietās dzērves sastapām tikai pa pāriem. Jāsaka, ka dzērves ir ļoti tramīgi putni. Centieni pielavīties nemanot klāt vienmēr beidzās ar fiasko. Putni aizlidoja.

Lūk dzērvju pārītis. Un atkal, mēģinājums piekļūt tuvāk beidzās ar putnu aizlidošanu.

Flay, flay away...

Un tad mēs uzgājām Gulbju ezeru. Tajā dzīvoja gulbju pāris. Tie nekur nelidoja, bet mēs arī tuvāk netikām.
Atrodiet gulbjus.

Te lūk viņi ir. Pāris.

Tā kā šis putns dzīvojās pa ūdeni, secinu ka tā ir mātīte.

Nekad nebiju fotografējis putnus. Jāsaka, ka nav viegls darbs, jālien pa brikšņiem, jālavās pa laukiem un beigās tāpat viņi aizlido. 
Nu lūk,  tādi tie sestdienas notikumi.








Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Trīs dienas Latgalē. 2018.gada jūlijs.

Ir lapu daudz, bet sakne tikai viena un manējā ir Latgalē. Laikam tāpēc   ik pēc laika atkal un atkal mani velk apmeklēt senču dzimtās vietas. Šī velme sevišķi pieaug ar vecumu. Runājot Valda Krāslavieša vārdiem: Kur sākas debesis? Kur beidzās sili? – Viss nu ir sakusis sudraba mirgā... Kur zili zied ezeri, zili zied lini, sērst jāju atmiņu palsajā zirgā.   Saplānoju šovasar 3 dienu turneju pa Latgali. Piektdienas pusdienlaikā segloju savu karieti, sēdināju iekšā   radus un draugus un devāmies ceļā. Ceļš no Jūrmalas vijas gar gleznaino Daugavas kreiso krastu uz Jēkabpili.

Sicīlijas pavasara iespaidu kadri.

Darba pienākumi noveda mani tālajā Sicīlijā. Lidojums ar airbaltic uz Romu un ar Alitalia uz Palermo. Kartē iezīmēts ceļojuma rajons. Septiņas stundas un mēs jau Palermo lidostā. Esmu jau otro reizi Sicīlijā, bet nekad neesmu bijis rietumos, Palermo rajonā. Izrādījās, ka mūsu  nodarbības notiks nevis Palermo, bet gan 130 km attālajā pilsētā Trapani. Trapani galējais punkts salas rietumos. Viesnīca Tirreno atrodas okeāna krastā. Pirmajās uzturēšanās dienās laiks ir nomācies un vējains. Ja uzvelk trīs segas, tad var naktī gulēt pie vaļēja loga un klausīties viļņu šalkas. To tad es arī darīju. 

Mans rudens dārzs, dzejā un fotogrāfijās.

Sen neesmu ko prātīgu uzrakstijis.Blogu, līdzīgi kā draudzību, vajag kopt, citādi visi draugi aizmirsīs  ceļu uz to.Bloga skaitītājs rāda  3800 lapas apmeklējumu. Tas savukārt rāda, ka kādi paris simt draugu varētu būt. Tas uzliek pienākuma nastu. Nav nemaz  viegli veidot materiālus blogam. Traucē dabiskais slinkums  un attaisnošanās tam ir laika trūkums. Man ir ieceres aprakstīt vasaras kultūras pasākumus, kurus esmu apmeklējis. Ta jau redzēs, vai kas sanāks. Dabā jūtams rudens un rudens jūtams Ināras koptajā dārzā. Lielākā daļa puķu ir jau noziedējušas. Man patīk puķes fotgrāfēt.. Tāpēc sakrājies neliels foto materiāls par rudens dārza puķēm. To tad es šeit arī nodemonstrēšu. Lai nebūtu garlaicīgi, pievienošu dzeju, galvenokārt Haiku formā. Divas no tām ir manas. Pārējās sadzejojuši zolīdi haiku meistari.  Pīlādžoga ir īsta rudens oga.Spilgta,sarkana un rūgta. Mūsu pielādzis aug pie žoga ielas malā un viņa ogas krīt uz asvalta. Ziedonis ir veltijis dzejoli pielādzim, liekas ka tieš