Atšķirības parasto un varas cilvēku psiholoģijā. Psihologu pētījums.

Man vienmēr ir bijušas aizdomas ka vara  maina cilvēka psiholoģiju. Aizdomas ir aizdomas, bet vajag pierādījumus. Protams, skatoties uz ievēlētajiem saeimā tautas kalpiem , kuri aicina pievilkt siksnas, bet paši nevar atteikties no privilēģijām, jau ir daļējs pierādījums šim uzskatam. Zinātnieki teiktu, ka vajag statiski pierādītus datus. Pretējā gadījumā tā ir tikai nepierādīta hipotēze. Statistiski apstiprinošus  datus sagādāja divas psihologu zinātnieku grupas, viena no Holandes (Joris Lammers )otra no Amerikas (Adam D. Galinsky). 

 Krievu gleznotāja Repina gleznā "Lieldienu procesija Kurskas guberņā "Var saskatīt dažādus tautas slāņus. Redzama parastā tauta, nabagi un cilvēki apveltīti ar varu.

Tātad parastā tauta un vadoņi. Vai ir atšķirība viņu psiholoģijā un viņu uzvedībā? To tad arī pētīja Joris Lammers un Adam D. Galinsky.

Īss veikto eksperimentu atstāsts atrodams  The economist 2010.gada publikācijā.  http://www.economist.com/node/15328544

Eksperimentā piedalījās Universitātes studenti. Psiholoģijā ir pierādītas metodes, kuras pārliecina indivīdu ka viņam ir vara un bagātība (High power) , vai arī to ka viņš ir parasts (low power) cilvēks. Tādā veidā studentus apstrādāja un sadalīja divās subjektu grupas; cilvēki ar varas apziņu un parastie cilvēki, kuri nevar ietekmēt notiekošo.  Protams mēs varam apšaubīt, ka tādā veidā ir iegūti subjekti ar varas pazīmēm. Bet psihologi saka tas ir OK.

 Katrai grupai bija jārisina vairāki  uzdevumi.

Piemēram, Jāvērtē 9 ballu sistēmā cik ir morāli ir pierakstīt liekus komandējuma izdevumus, lai par to saņemtu naudu. Vērtību skalā  0-nozīmēja ka tas ir  amorāli,  9 ka tas ir pieņemami ,proti, morāli. Šādu blēdību var   izdarīt , jo ne visām komandējumā esošām darbībām ir attaisnojošie dokumenti.  Parasto subjektu  vērtējums bija 5,8 , varas subjekti 7,2. Tas nozīmē ka varas subjekti vairāk pieļauj sev pierakstīt liekus izdevumus un apkrāpt uzņēmumu.

Nākošajā eksperimentā tika mesti kauliņi noteiktu reižu skaitu. Tika teikts ka subjektiem pašiem jāpieraksta rezultāti un jānodod laborantam. Augstākais rezultāts saņems balvu. Sagaidāmais rezultāts pēc statistikas bija 50. Parastie subjekti uzrādīja  rezultātu 58. Domājams, ka viņi mazliet pielika lieku punktu pie sava rezultāta. Toties varas subjekti meloja uz nebēdu, un uzrādīja savākto punktu skaitu 70.

Nākošais tests bija kā subjekti vērtē  ātruma pārsniegšanu. Pie tam tika vērtēti atsevišķi gadījumi:  ātrumu pārsniedz pats vai ātrumu pārsniedz cits. Varas subjekti  novērtēja pašu pārsniegto ātrumu ar 7,3 bet ja cita pārsniedz tad tikai ar 6,3. Citus viņi nosodīja vairāk nekā sevi. Parastie subjekti gan sevi, gan citus vērtēja  vienādi  ar 7,6.

Trešais eksperiments bija saistīts ar atrastu velosipēdu. Vajag ziņot policijai vai nē.

Visu eksperimentu rezultāti apkopoti grafikā.

 Rezultātu statistiskā analīze ( mērījumu kļūda) rāda, ka rezultāti ir ticami. Ko tad rāda grafiki. Varas subjekti  vārdos ir pret blēdīšanos, viņi nosoda blēdīšanos, bet darbos blēdās daudz vairāk. Toties parastie cilvēki  nosoda  blēdīšanos bet savā rīcībā ir godīgāki. 

Lūk, tāda dažāda psiholoģija.