Izklāstīšu savas pārdomas par Skolēnu 35. zinātniskās konferences sniegumu fizikas un tehnoloģiju jomā. Marta vidū notika Latvijas 35. skolēnu zinātniskā konference. Esmu ilgus gadus saistīts ar skolēnu pētniecisko darbību un arī šajā konferencē piedalījies darbu vērtēšanas žūrijā. Kas bija labs un ko vajadzētu darīt, lai skolēnu pētījumi būtu vēl labāki.
Skolēnu zinātniski pētnieciskajam darbam jāsatur visas tās pat pētījuma sastāvdaļas kā jebkuram zinātniskajam darbam. Pētījumam jābūt labi nodefinētam mērķim-rezultātam.
Kas ir labs pētījums? Labu pētījumu var salīdzināt ar labu teātra izrādi. Laba teātra izrāde izsauc publikas interesi un lielu pieplūdumu teātrī. Tāpat labam pētījumam jārada cilvēkos interese par pētījuma rezultātu.
Lai labāk saprastu ievietoju shēmu, kura rāda zinātniskā pētījuma procesu.
Kas var radīt interesi par pētījumu? Intereses galvenie smaguma punkti ir pētījuma procesa sākums un beigas. Sākums nozīmē pētījuma tēmas izvēli. Beigas pētījuma rezultātu. Ko jaunu šis pētījums mums visiem ir ienesis.
Attēlā redzami fizikas sekcijas 2011.gada laureāti.
Būtu pārāk nogurdinoši analizēt visus darbus tāpēc apskatīšu tikai dažus konferencē prezentētos darbus. Es uzskatu, ka prezentētie darbi ir tā teikt pašu lietošanai. Ar to es saprotu ka skolēniem tas bija interesanti, bet citi nezina lo ar iegūtajiem rezultātiem var iesākt. Bet gribētos, lai rezultāti būtu interesanti vēl kādam un sevišķi starptautiskajai skolēnu konferences žūrijai. Sākšu analīzi ar labāk novērtētājiem darbiem. Jana Čaplinska un Jānis Kalniņš prezentēja darbu par Gretceļa šūnām. Darba vadītāja skolotāja Biruta Šķēle. Es noceļu cepuri skolotājas priekšā. Jau kuru gadu viņa izceļas ar jaukām izvēlētajām pētījumu tēmām.
Tātad:
darba tēmas izvēle ir veiksmīga, tēma ir interesanta, aktuāla, visādā ziņā izdevusies izvēle. Ari starptautiski tā būtu interesanta. Jāsaka, ka tieši tēmas izvēle, uzpirka žūriju nobalsot par šo darbu.
Bet paskatīsimies gala rezultātu. Par nožēlu mērķis izvēlēts ļoti sekls. Manā skatījumā pētnieku mērķis bija atkārtot Gretceļa šūnas izveidošanu. Internets ir pilns ar šādiem darbiem un skaidrojumiem par šūnas darbības mehānismiem. Eiropas kontekstā nekā jauna autori nav pateikuši.
Skat saites par Gretceļa sūnu:
Lai darbs būtu interesants Eiropai, mērķim vajadzēja būt augstākam. Piemēram uzlabot šūnas efektivitāti , vai atrast labāku, efektīvāku krāsvielu šai šūnai. Lai izvēlētos pareizo mērķi bija jāpalasa literatūra, arī tīri zinātniskā. Šāds mērķis prasa šūnas darbības labāku izpratni, kuras jaunajiem pētniekiem pietrūka. Saprotama jauno cilvēku eiforija, viņiem pašiem šis darbs patīk, tas viņiem ir kaut kas jauns. Ir iegūti šūnas paraugi. Bet darbu nevar nosaukt par pabeigtu. Tas jāturpina un mērķis jāizvēlas augstāks.
Otrs novērtētākais darbs Roberts Andžāns ar kolēģiem no Jūrmalas ģimnāzijas.
RFID čipu izmantošana. Tēma interesanta. Bet pētījuma mērķis nav skaidrs. Zēni ir daudz strādājuši. Izveidojuši iekārtu, kura reģistrē čipus. Paši zēni ir sajūsmā. Bet tur jau nekā jauna nav. Viņi tik pat labi to visu varēja nopirkt. Viņi ir daudz izdarījuši. Jā, viņi ir apguvuši šo tehnoloģiju, iemācījušies veidot shēmas. Tas ir daudz. Bet tas atkal ir lokālai lietošanai. Tas ir viņu ieguvums. Viņi ir sevi izglītojuši, viņi ir speciālisti šajā nozarē. Bet mēs runājam ne par mācīšanos, bet par zinātni. Aktuālā tēma būtu šīs metodes unikāls pielietojums. Darbā ir iedīgļi šim mērķim. Piemēram skolēnu automātiska reģistrācija. Ja izvēlas tādu tēmu, tad jārisina pavisam citi uzdevumi. Kā izslēgt skolēnu mānīšanos, kādu informāciju var savākt, kā iegūto informāciju izmantotu labākai mācību metodikai, statistikai un t.t.
Labas lietas ir trīs. Tāpēc apskatīšu vēl trešo darbu. Vladimira Moroza ar kolēģi darbs par glikozes satura noteikšanu asinīs.
Ideja aktuāla un praktiska. Sasniegtais mērķis pagaidām teorētisks. Ir tikai parādīta iespēja. Bet šī iespēja dažādu praktisko problēmu dēļ var nerealizēties. Ja šāda aparāta prototips tiktu izveidots, nu tad o ho ho. Visi aplaudētu.Arī Eiropa.
Šādas problēmas ir gandrīz visiem izstādītiem darbiem. Idejas labas bet nospraustais mērķis zems, vai arī vispār tā nav. Ar domu kas būs to arī kristīsim.
Tāpēc, skolēni un skolotāji, spraudīsim augstākus mērķus un centīsimies tos sasniegt!
Esmu interesējies par līdzīgiem skolēnu zinātniskajiem pasākumiem citās valstīs. Jāsaka, ka daudzas valstis pieliek lielas pūles un līdzekļus, lai veicinātu un popularizētu jauniešu interesi par zinātni un tehnoloģijām.
Man pagadījās izlasīt ziņu par 2011.gada janvārī notikušo Īrijas jauno zinātnieku pasākumu British Telecom Young Scientist and Technology Exhibition
British Telecom, bet mums taču ir mūsu Latvijas Mobīlais Telefons. Vai LMT neinteresē Latvijas tehniski intelektuālais potenciāls.
Īrijā ir tikai aptuveni divas reizes vairāk iedzīvotāju nekā Latvijā. Tāpēc var veikt dažus salīdzinājumus.
Īrijā jauno zinātnieku pasākums notika lielā hallē. Pasākuma organizēšanai triju gadu periodam BT bija izdalījis 2miljonus Eiro. Pasākumu apmeklēja, neticami !!!, 38 tūkstoši cilvēku. Pie mums Latvijā tie bija 100 vai 200 apmeklētāju. Vadošā īru prese atspoguļoja šo pasākumu. Galvenās balvas ieguvējs saņēma 5000 Eiro.
Rodas jautājums. Tādu industriālo gigantu kā Apple, Microsoft, IBM, Dell, Intel, Google, Pfizer un citu atrašanās Īrijā ir saistīta ar to, ka tur ir gudri cilvēki, vai otrādi, tāpēc ka ir šie giganti, jaunieši iet zinātnē?
Un kā Jums liekas, kāpēc šie industrijas flagmaņi nav Latvijā. Vai tāpēc ka nav gudru galvu?
Skolēnu konference ir labs pasākums. Mācos rakstīt komentārus.
AtbildētDzēstLatvijaa ir gudri cilveki, tikai musu skolaas nemaca cilvekus caursisties, esam veel aizvien paraak kautriigi cilvecinji ar shauru dzives uztveri. Domu plashuma un brivibas truukst...
AtbildētDzēst