Man kabatā kolēģu
dāvināta biļete lidojumam ar gaisa balonu. Beidzot,vienā oktobra trešdienā, viss ir
nokārtots. Saorganizēti līdz lidotāji, balona komanda 4 cilvēku sastāvā gatava
un arī labs laiks garantēts. Blašķīte ar konjaku baiļu samazināšanai kabatā un
uz Siguldu aidā. Ir gan viens traucējošs faktors, mazais vēja ātrums. Melnas
testa balons ceļas gaisā stāvus. Tas nav labi un tomēr lidosim. Starts būs Siguldas parkā. Komanda sāk balona
gatavošanu.
|
Jāparbauda deglis. |
|
Balons tiek izritināts. |
Grozam piestiprina degļus, ieliek balonā 3 lielu gāze balonus, to
visu pārbauda. Tad kārta pašam balonam. Tas tiek atritināts un ar liela
ventilātora palīdzību piepūsts ar gaisu.
|
Vajag gaisu. |
Pagriežot degļus balona virzienā
balonā iepūš siltu gaisu un balons nostājas vertikāli. Nu ir laiks tikt grozā.
|
Esmu gatavs aukstumam, bet izrādijās tur augšā ir silts, baloms silda. |
|
Ātri, ātri balonā iekšā. |
Tā kā grozā esam 4 un 3 baloni, esam mazliet saspiesti. Bet tas nerada
diskomfortu. Ņemoties ar fotoaparātiem neievēroju, ka jau esam gaisā.
|
Sigulda zem kājām. |
Interesanti, ka tad, kad stāvi kādā tornī, augstuma sajūta rada specifisku sajūtu. Balonā tās nebija. Bažas man radīja tikai divas situācijas. Kad lidojām zemu, tuvu koku galotnēm. Domāju grozss aizķersies un mēs izbirsim ārā. Otra sajūta kur varēs piezemēties..
Skati fantastiski. Tāpēc paskatīsimies bildes.
|
Siguldas pilsdrupas. |
|
Maksimālais augstums, lurš atļauts balonam. |
Līku loku upe tek, Burbulīšus mētādama.
|
Zāles pret augstuma bailēm. |
|
Rudens raksti. |
Kad bijām jau pietiekoši lidojuši, bija jādomā par piezemēšanos. Un te mana otrā spec sajūta, tāds nemiers. Balons horizontālā plaknē nav vadāms. To vada vējš. Bez tam pastāv ierobežojumi, apsēti lauki, privātzemes, uz kurām nosēšanoos vajag saskaņot. Liekas, lūk uz tās pļaviņas piezemēsimies, bet draiskulis vējš papūš balonu sānis un mēs meklējam nākošo vietu. Tāda situācija dara tramīgu. Balonu pavada komanda uz zemes. Tā visu laiku seko balonam.
|
Būs jāsēstas uz ceļa. |
Pēdējie spēki, gāze uz beigām, apkārt apsēti lauki, tālāk tikai meži. Tiek pieņemts lēmus sēsties uz ceļa.
|
Pavadošā komanda gatava piezemēšanas operācijai. |
Pilota meistarība un mēs esam uz zemes un uz ceļa.
Saule arī tūlīt norietēs.
Balonu lidotāju tradīcijas saka, ka katrs, kurš lidojis saņem grāfa titulu ar piezemēšanās vietas nosaukumu. Tā ka esmu grāfs fon Austriņi. Tas ir jānosvin.
|
Nu grāfi Austriņi, uz veselību! |
Vēl atliek savākt balonu, ielādēt to mašīnā un doties atpakaļa uz pacelšanās vietu. Pa ceļam sarunas par baloniem, lidojumiem un problēmām saistītām ar šo interesanto sporta veidu.
Paldies visai balona Saule komandai.
Man arī bija tas prieks būt šajā balonā. Viss ir, kā Vitolds raksta, bet iespaidu bija vēl daudz vairāk. Degļu rūkšana virs galvas, balona ēna rudenigajā lapotnē, nesteidzīgā slīdēšana pa gaisu, jūra un Rīgas torņi tālumā, zilās debesis un koša saule. Droši vien tā varētu ilgi turpināt. Bet, ja īsi, tas tik bija ko vērts!
AtbildētDzēstUn Vitolda bildes ļoti labi ataino, kā tas izskatījās. Tieši tik skaisti.
AtbildētDzēstŠo komentāru ir noņēmis autors.
AtbildētDzēstMan vēl arī matu šķipsnu grieza iesvētībās ;-) Un mēs piezemējāmies privātā kartupeļu laukā ;-))) Saimniece nemaz nebija dusmīga, bet nāca runāties un viņas mazbērni padzīvojās pa grozu ;-) tas bija Talsu pusē. UN !!!! Kāds tur augšā klusums (izņemot gāzes degļus) !!!!
AtbildētDzēst