Ķīnai ir bagāta kultūras vēsture. Šeit jāpiemin ķīniešu filozofi ar savām daudzajām skolām, kur viens no slavenībām ir Konfūcijs. Ķīniešu medicīna ar akupunktūru un herbālā medicīna. Daudzie izgudrojumi, tādi kā papīrs, iespied druka, šaujampulveris, kompass, par kuriem pasaule ir pateicīga ķīniešiem. Pagājušos gadsimtos Ķīnu plosīja kari un revolūcijas. Līdz ar to Ķīnas ietekme pasaulē bija stipri samazinājusies. Pašlaik Ķīna sāk atkopties, attīstīties un spēlēt aizvien lielāku lomu mūsdienu pasaulē. Ar nelielu daļu ķīniešu kultūras varēja iepazīties tepat Rīgā. Oktobra sākumā Rīgā viesojās Ķīnas Aizliegtās pilsētas kamerorķestris. Tiem kas nezina - aizliegtā pilsēta ir celtņu komplekts, kurā savulaik dzīvoja Ķīnas imperatori. Pašlaik aizliegtā pilsēta ir muzejs. Koncerts notika atjaunotajā biržas mājā.
Orķestra sastāvā ir izcili muzikanti. Visi beiguši nozīmīgas Ķīnas konservatorijas. Daudzi no viņiem tagad ir konservatoriju profesori.
Orķestris spēlē gan moderno mūziku, gan tradicionālo ķīniešu mūziku. Tradicionālā ķīniešu mūzika iedalās divās daļās. Klasiskā mūzika, kuru sendienās (laika posms pirms mūsu ēras līdz aptuveni 1800.gadam) radīja skolotāji un literāti. Otrā daļa ķīniešu mūzikas ir dažādu Ķīnas novadu tautas mūzika.
Koncerta savdabība, neparastums, konkrēti man, bija gan pati īpatnējā mūzika, gan arī izmantotie ķīniešu mūzikas instrumenti.
Lūk raksturīgie instrumenti, kuri skanēja koncertā.
Ķīnas vijole. Tas ir 2 stīgu instruments. Stīgas izvietotas viena virs otras. Stīgas veidotas no zīda diegiem. Instrumentam ir 1000.gadu vēsture.
Ķīniešu cītara. Satur 21 un vairāk stīgas un ir 165 cm gara. Šis instruments parādījās pirms 2500.gadiem.
Instruments, kura nosaukums ir Pipa. Tas 4 stīgu instruments. Izcelsme laiks pirms vairāk kā 2000.gadiem.
Attēlā redzam Jana Dzjina, kura ir slavena pipas spēles virtuoze un Ķīnas Mūzikas konservatorijas profesore.
Klasiskā Ķinas mūzika parasti saistās ar kādu stāstu, pārdomām, filozofisku apcerējumu. Tā ir dzeja bez vārdiem.
"Kovārnis ūdenī" ir kompozīcija, kas dzīvīgi apraksta glītu ainu: kovārņi aukstā ziemas dienā peras pa ūdeni. Tā ir optimisma metafora, kura rāda, kā cilvēki spēj pārvarēt dzīves grūtības.
Lūk ko par nākošo kompozīciju "Augsti kalni un plūstošs ūdens" raksta koncerta programmā.
Ķīnas klasiskajā repertuārā ir slavens skaņdarbs, ko sauc “Augsti kalni un
plūstošs ūdens” un kas saistīts ar senu stāstu par kucjina (septiņstīgu cītaras)
spēles meistaru Boju un viņa labu draugu Zicji. Boja dzīvoja Ču karaļvalstī
“Pavasara un rudens laikmetā” (ap 600. gadu pirms mūsu ēras, kad Ķīna bija
īslaicīgi sadalīta vairākās karaļvalstīs). Bojas mākslu ietekmēja dabas
skaistums, turklāt viņš daudz ceļoja. Kādudien Boja devās uz dienvidu
kalnājiem un kādā būdā spēlēja savu kucjinu. Pēkšņi saplīsa viena stīga. Boja
saprata, ka iedarbojies spēcīgas enerģijas vilnis, tātad kāds klausās un viņa
gars rezonē līdzi. Boja atvēra durvis un par lielu pārsteigumu ieraudzīja, ka ārā
stāv malkas cirtējs, kuru Boja muzicēšana aizkustinājusi līdz asarām.
Mežstrādnieka vārds bija Zicji. Boja paaicināja Zicji iekšā un nospēlēja viņam
kādu melodiju. Zicji klusi teica, ka viņš gara acīm redzējis savu gara diženumu
kalnos un savu gara bezgalīgumu plūstošā ūdenī. Boja pārsteigts teica – “tava
sirds ir tāda pati, kā manējā”. Viņi kļuva par labiem draugiem. Dažus gadus
vēlāk, kad Boja klejojot iegriezās tajā pašā vietā, viņš uzzināja, ka Zicji nomiris.
Stāvot pie drauga kapa, Boja pēdējoreiz nospēlēja melodiju un tad iznīcināja
savu kucjinu, teikdams – “kam man tas vairs vajadzīgs, kad aizgājis mans zhiyin
(burtiski – ‘zhi’ nozīmē ‘zināt’ un ‘yin’ nozīmē ‘mūzika’)!” Kopā tā laika
jēdziens ‘zhiyin’ nozīmē ‘labs draugs’ vai ‘dvēseles radinieks’.
Un tagad pipas spēle. Kompozīcia Ču valdnieks novelk bruņas. Stāsts saistīts ar 200.gadu pirms mūsu ēras. Valdnieks Ču ir cietis sakāvi, atvadās no savas mīļotās konkubīnes un izdara pašnāvību.
Tiek izmantoti visi iespējamie pipas spēles veidi – berzēšana, raustīšana, spiešana,pieskaršanās u. c. Mūzika piesātināta ar kaujas un varonīguma garu.
Darba pamatvēstījums – par varonīgumu nespriež pēc tā, vai viņš uzvarējis vai zaudējis.
Man liekas ka izpildījums brīnišķīgs.
Džuljetas un Romeo tēma kompozīcijā Sapnis zem ziedošās plūmes.
Interesanti, ka darbs rakstīts tajā pašā laikā, kad savu darbu par Džuljetu rakstīja Šekspīrs. Salīdzinot Šekspīra darbu un šo kompozīciju var redzēt, kā no rietumu un austrumu skatupunkta tiek slavināts cilvēka dzīvesprieks un arī viņa kaislības.
Ma Sjiao Ķīnas pirmais kontrtenors. Viņa spožās, lokanās koloratūras, krūšu un galvas
reģistra viengabalainais izlīdzinājums un izteiksmes līdzekļu daudzveidīgums
allaž dziļi skar klausītāju sirdis. Ma sāka mācīties klavierspēli četru gadu
vecumā, vēlāk studēja Sičuaņas Mākslu koledžā un strādāja par projektu
koncertmeistaru daudziem dziedātājiem un dejotājiem. Šajā koncertā viņš nodziedāja rietumu klasikas skaņdarbu.
Koncerts bija interesants. To organizēja Ķīnas vēstniecība. Varbūt arī Jūs ieinteresēja Ķīnas māksla. Pievienoju dažas interneta atsauces ar klasisko Ķīnas mūziku.
Bloom bosom melodies
Mountain runing water
Ļoti interesanti-tā Maruta.Paldies!
AtbildētDzēst