Ir daudz dzirdēts no dažādu pašmāju gudrinieku puses, ka latvieši ir, smalki izsakoties, ne sevišķi gudra tauta. Vai tā ir taisnība? Vai tautas gudrību var novērtēt? Kādi mērījumi būtu jāveic sociologiem, lai novērtētu nācijas gudrības līmeni. Viens no kritērijiem, droši vien, ir cik daudz gudru cilvēku ir sabiedrībā un cik daudz no viņiem ir darboties gribošu.
Šajā nedēļā man bija izdevība tikties ar vidusskolēnu eliti, kura ir sapulcināta vasaras skolā -seminārā "Alfa". Tie ir valsts mācību olimpiāžu uzvarētāji un Latvijas 35.skolēnu zinātniskās konferences laureāti – kopumā piecdesmit jauniešu.
Šogad 'Alfa" notiek jau 44.reizi. Daudzi Latvijā ievērojami cilvēki, Latvijas elites pārstāvji, ir izgājuši šo skolu.
Ir sanācis tā, ka daudzus gadus es pasniedzu šajā vasaras skolā, galvenokārt fizikas sekcijas dalībniekiem .
No pedagoģijas viedokļa vislabākais mācību veids ir nevis lekcijas, bet pašu studentu praktiskais pētnieciskais darbs. Pētnieciskais darbs dod zināšanu papildināšanu, to pielietošanu praksē, kā arī māca organizatoriskās iemaņas. Es piedāvāju četras tēmas pētnieciskajai darbībai. Tika izveidotas četras projektu grupas, katra ar savu menedžeri priekšgalā. No manas puses tika sagatavota minimālā materiālā bāze (aparatūra) un idejas pētījuma veikšanai. Es ceru ka jaunieši manis piedāvātās idejas papildinās ar daudzām savām lieliskām, svaigām, pārdrošām un interesantām idejām.
 |
Šī jauniešu grupa pētīs, kas jādara lai logs vienmēr būtu tīrs. |
Pētījumu tēmas.
- Zāles izmantošana enerģētisko problēmu risināšanā.
Latvija ir bagāta ar auglīgu zemi. Tomēr lielas zemes platības netiek izmantotas. Ja paskatās uz laukiem tie ir aizauguši ar zāli un krūmiem. Vai šo, nevienam nevajadzīgo, zāli nevar izmantot siltuma iegūšanai?
Projektu realizē:
Artūrs Bērziņš
Ilze Ošiņa
Māris Seržāns
- Siltuma uzkrāšana.
Saule silda dienā, kad mums tāpat ir gaišs un silts. Saules siltums labi noderētu nakts stundās. Naktī ir lētāki elektrības tarifi. Kā saglabāt lēto enerģiju? Viens no variantiem veidojot siltuma akumulatorus. Kā izveidot šādu siltuma akumulatoru un cik efektīvs tas var būt.
Projektu realizē:
Artūrs Krasts
Tomass Brazovskis
Katrīna Daila Neiburga
- Lieluma noteikšana mikronu izmēra objektiem .
Piedāvātā mērījumu metode balstās uz lāzera stara difrakcijas un izkliedes parādībām. Šī metode efektīvi strādā matu diametra noteikšanai. Izmērot visai skolai (virs 50 cilvēku) matu diametru, var iegūt informāciju par to, kas ietekmē matu biezumu.
Gribētos saņemt ierosinājumus, kādiem pētījumiem vēl var izmantot lāzera starojumu.
Projektu realizē:
Sergejs Ivanovs
Sergejs Blakunovs
- Ūdeni mīlošās un nemīlošās virsmas. Vai kā panākt, lai logs vienmēr būtu tīrs.
Lai noteiktu, vai ūdens slapina virsmu vai ne, izmanto video kameru, kura dod palielinātu ūdens piliena attēlu uz datora ekrāna. Izmantojot datora attēlu apstrādes programmu var noteikt slapināšanas leņķi. Jo slapināšanas leņķis lielāks, jo stiprāk virsma atgrūž ūdeni, jo mazāk virsma smērējas. Interesanti, ka koku lapas atgrūž ūdeni. Kāpēc māte daba tā dara?
Savus pētījumu rezultātus skolas dalībnieki prezentēs 21.jūlijā vasaras skolas 'Alfa" konferencē.
Projektu realizē:
Kalvis Kalniņš
Sandra Bruņeniece
Alise Grāvere
Lai veicas jaunajiem censoņiem.
Pētījumu projektu sīkāks izklāsts atrodams šeit
Mazliet par Zasu, vietu kur notiek vasaras skola nometne Alfa.
Zasas muižas vārds cēlies no īpašnieka Heinriha fon Zasa vārda, kam muiža piederējusi 18.gadsimtā. Ievērības cienīga ir apkārtējā ainava. Tā ietver parku un Zasas upīti.
Bilde uzņemta no gaisa. Tā nopublicēta interneta saitā http://www.rume.lv/galerija/zasa-no-putna-lidojuma/
Labi redzama daļa parka un upīte. Kreisajā pusē pie upes mazliet redzams dzirnavu stūris. Baltā māja ir Zasas skola, kura celta 1939.gadā. Šajā baltajā zinību pilī tad arī notiek vasaras skolas nodarbības.
Lūk, kas rakstīts internetā par Zasas parku.
Parks veidots 18.gadsimtā kā ainavu parks un tā teritorija ap 23 ha ir abpus Zasas upītes. To iesāka veidot vienlaicīgi ar Heinriha fon Zasa pils celtniecību. Saka, ka šis parks atgādina Gatčinas parku (Gatčinas pilsēta ar ievērojamo pili un tās parku atrodas 45km no Pēterburgas) miniatūrā.
Parkā iespējams atrast Vilkaču koku, velna akmeni, Svētavotu un ieraudzīt vairākus romatiskus tiltiņus. Koku pazinējiem te būs interesanti apskatīt sudrabapses, baltegles, sudrabvītolus un valriekstkokus, ciedrus, melno priedi, Veimuta priedi, sarkanos kārklus.
Dīķos ir piecas saliņas. Viena no saliņām, kura atrodas pretī pilsdrupām, sauc par mīlestības saliņu.
Tā ir muižas pārvaldnieka māja. Tagad te viesnīca, kurā dzīvo nometnes pasniedzēji.
Noteikti jāpiemin Zasas pagasta vadība, kura uztur kārtībā šo skaisto dabas stūrīti.
Uzzināt vairāk par Zasas vēsturi var šajā inyerneta lapā http://www.pilis.lv/c_zinas/zinja.php?id=3320
Sveiks,
AtbildētDzēstvisu cieņu, ka palīdzi kaldināt topošo Latvijas eliti. Es skatos uz Tevi ar zināmu skaudību – es arī gribētu darboties ar jauniešiem un fotografēties kopā ar meitenēm. Cik noprotams, šāds mans sapnis ir pilnīgi nereāls, tāpēc atliek nodarboties ar izglītības filozofiju un Augstākās Izglītības Sistēmas (AIS) apcerēšanu. No masu medijiem, arī no paša pieredzes nākas secināt, ka AIS mācību spēki savā nospiedošā vairumā cieši turas pie Gūtenberga Izglītības Paradigmas (GIP) un neļauj AIS organizēt uz Interneta Mākonī balstītās Elektroniskās Grāmatas Izglītības Paradigmas (EGIP), plaši izmantojot IKT jaunās iespējas.
Sugata Mitras vārds sakarā ar izglītības, arī augstskolu reformu ir labi zināms visā pasaulē (skat. TED.com). Viņa prognoze uz 2020.-25.g. ir tāda, ka augstskolām ir jāmainās fundamentāli, vai arī tās kļūs par izglītības sistēmas rudimentiem. Tām vajadzētu transformēsies galvenokārt par zinātniskās pētniecības un/vai sertifikācijas iestādēm. Protams, paralēli var pastāvēt komerciālas privātas iestādes, kurās jauni cilvēki (studenti) pulcējas un var interesanti pavadīt laiku, tostarp arī mācīties, kā tas notiek pašreiz augstskolās, bet tas būtu stipri vien padārgs laika pavadīšanas veids un pieejams vienīgi bagātiem ļaudīm.
Ja tev kabatā ir kalkulators, tad nav problēmas ar aritmētiku, proti, nevajag no galvas zināt visu naturālo skaitļu kvadrātus vai kvadrātsaknes. Ja tev kabatā ir Google Android vai iPhone, tad nav problēma piekļūt informācijas avotiem, kurus var izmantot izglītības procesiem. Faktiski jau šodien ikviens var nesāt augstskolu kabatā. Vienīgi "lasītnepratēji" vai īpaši bagāti ļaudis varētu vēlēties, lai svinīgi profesori parūkās un ar žabo apkaklēm viņiem skaidrotu kompleksā mainīgā teoriju un rezidijus, vai, piem., speciālās funkcijas kā Besseļa vai Neumana funkcijas (Piemēri no matemātikas tāpēc, ka atcerējos tos no skolas gadiem un arī tāpēc, ka esmu fiziķis). ''Excellent pitch and brilliant ideas, it makes you wonder if perhaps you were right after all when being sceptical and puzzled to the reasoning behind spending endless hours trying to recite dates and names in school. I´ve personally never met a more informed person than Google''.
Menidžementa ģēnijs Pēteris Druckers pavisam droši prognozē, ka mūsdienu universitātes savā pašreizējā organizatoriskajā formā 10-20 gadu laiku izzudīs un kļūs par reliktiem izglītības sitēmā. No doubt, some education was going on, but the question nagged: Is this an efficient setup for improving young minds? Not very, according to Drucker. "Today's buildings are hopelessly unsuited and totally unneeded," he said. Satellites and the Internet can easily make classrooms obsolete."
Īsāk sakot, Interneta laikmeta modernā augstskola kā akadēmisko zināšanu avots, mums katram ir jau kabatā šodien, piem, Google Android vaiiPhone izskatā. Cita lieta, ja gribam sev blakus sarunu biedru profesora izskatā, tas ir iespējams, bet tas būs ļoti dārgi. Studentiem jākomunicē (arī jāsarunājas) citam ar citu saistībā ar studiju tematiku, protams, arī ar attiecīgās jomas profesionāļiem, zinātniekiem, praktiķiem, etc. Lūk, šādu ""augstskolu kabatā"" vajadzēja iestrādāt revidējamajā Augstskolu Likumā.