Pāriet uz galveno saturu

Krievu 19.gadsimta glezniecība. Ivans Aivazovskis.

Apmeklēju Rīgas biržas namā  izstādi “Krievu mākslas zelta klasika 19. gadsimts”
Iztādīti dažādu 19.gs krievu mākslinieku darbi. Izstāde pietiekami liela, ap100 darbu no LMM krājumiem. No tādas gleznu daudzveidības un daudzuma ļoti grūti izvilkt sauso atlikumu. Ko redzēji, kas patika atmiņā pēc izstādes apmeklēšanas. 

Lai mākslas darbs kaut ko skatītājam pateiktu, ieinteresētu, par to vajag vairāk zināt. Tāpēc izvēlējos vienu mākslinieku no izstādīto mākslinieku skaita. Marinists Ovaness (Ivanu) Aivazovskis.
Viņa tēvs Georgs Aivazjans, armēnis, dzīvojis Feodosijā, Krimā, nodarbojies ar biznesu. Kādu brīdi lietas gāja labi, bet pēc kara sākuma ar Franciju lietas sāka iet lejā.  Ģimene piedzīvoja  nabadzību.  Neskatoties uz to puika saņēma labu izglītību. Puikam agri atklājās zīmēšanas talants. To ievēroja un jaunajam talantam radās bagāti un ietekmīgi aizbildņi. Tas ļāva Ivanam studēt Pēterburgas mākslas akadēmijā. Aivazovskim liktenis bija labvēlīgs. Atzīts un cildināts gan karaļnamos, gan sabiedrībā. Apceļojis daudzas zemes, saņēmis daudzu valstu ordeņus.

Pasaules radīšana.
Vatikāns nopērk viņa gleznu "pasaules radīšana". No ūdens un gaisa dzimst pasaule. Ūdens izskatās ledus auksts, atgādina metālu.

Francijas karalis sprauž viņam ordeni pie krūts. Turcijas  sultāns sajkūsmā par jūras ainām un arī apbalvo ar ordeņiem. Aivazovskis sultānam pretīm dāvina bildes. 
Aivazovskis ir liels armēņu patriots. Pēc turku genocīda pret armēņiem, Aivazovskis   šos ordeņus izmet jūrā un uzraksta vēstuli sultānam, kurā paziņo, ka sultāns var izmest arī viņa gleznas. Tās viņam nav vajadzīgas.
Aivazovskis tiek ieskaitīts krievijas flotē par galveno mākslinieku. Tātad viņš ir militāra persona ar augstu militāro pakāpi



Aivazovskis bija ļoti strādīgs, ražigs mākslinieks. Savā mūžā ir uzgleznojis ap 6000 gleznu. 
Esmu ievērojis, ka liela daļa viņa gleznu ir par tēmu nakts, jūra un mēness. Šo elementu kombinācija uz audekla cilvēkiem patīk, uzrunā tos.





Devītais vilnis.
Protams Aivazovska  meistarības virsotne ir ūdens rakstura attēlošanā. Smaragda zaļums, putu kristāliskais baltums.
Lūk slavenā Aivazovska glezna "devītais vilnis". 







Šī glezna bija izstādīta manis apmeklētajā
“Krievu mākslas zelta klasika 19. gadsimts”
izstādē
Aivazovska mūža sievietes. Sievietes vīrieša mūžā ir ļoti svarīgs elements. Sievietes  var celt mākoņos, vai arī dzīt ellē. Kau gan liekas ka Aivazovska daiļradi peripētijas ar dāmām maz ietekmēja. Pēc visa kas uzrakstīts spriežot viņš ir bijis darba holiķis.  Studiju laikā Pēterburgā iepazīstas ar slavenu baletdejotāju Mariju Taljoni, kura ir 20 gadus par viņu vecāka. Aivazovskis iemīlas. Lai būtu kopā Aivazovskis izkārto sev praksi Venēcijā, kur Aivazovskis dzīvo pie Marijas. Viņš grib viņu precēt, bet Marija domā par karjeru un atsaka Vaņam. Viņi šķiras, Ivanam paliek rozā baletkurpīte, kuru viņš glabā visu savu mūžu. Aprecas ar anglieti, guvernanti. Sadzimst daudz meitu un neviena dēla. Tomēr raksturi neklapē un Ivans lūdz baznīcu šķirt viņu laulību. Šī sieviete ir bojājusi viņam aknas. Lai neizzustu uzvārds, Aivazovskis adoptē savu mazdēlu. Aivazovskis lūdz caram, lai viņš ļauj mainīt mazdēlam uzvārdu uz Aivazovskis.  Pēdējo sievu 65 gadu vecumā viņš noskata bērēs. Atraitne, armēniete, 40 gadus par viņu jaunāka. 
Lūk tas ir kas palicis man pāri pēc šīs istādes apmeklējuma, kurā bija vismaz 100 dažādu autoru gleznu.

PS. Izrādās ka Aivazovska otai pieder 6000 gleznu, ne 1000 kā es rakstiju agrāk. Dzīves laikā bija 120 personālizstādes, pasē 135 vīzas. Lielākā glezna ir 2,8X4,25 metrus liela, mazākā 10X7 centimetri.

















Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Trīs dienas Latgalē. 2018.gada jūlijs.

Ir lapu daudz, bet sakne tikai viena un manējā ir Latgalē. Laikam tāpēc   ik pēc laika atkal un atkal mani velk apmeklēt senču dzimtās vietas. Šī velme sevišķi pieaug ar vecumu. Runājot Valda Krāslavieša vārdiem: Kur sākas debesis? Kur beidzās sili? – Viss nu ir sakusis sudraba mirgā... Kur zili zied ezeri, zili zied lini, sērst jāju atmiņu palsajā zirgā.   Saplānoju šovasar 3 dienu turneju pa Latgali. Piektdienas pusdienlaikā segloju savu karieti, sēdināju iekšā   radus un draugus un devāmies ceļā. Ceļš no Jūrmalas vijas gar gleznaino Daugavas kreiso krastu uz Jēkabpili.

Sicīlijas pavasara iespaidu kadri.

Darba pienākumi noveda mani tālajā Sicīlijā. Lidojums ar airbaltic uz Romu un ar Alitalia uz Palermo. Kartē iezīmēts ceļojuma rajons. Septiņas stundas un mēs jau Palermo lidostā. Esmu jau otro reizi Sicīlijā, bet nekad neesmu bijis rietumos, Palermo rajonā. Izrādījās, ka mūsu  nodarbības notiks nevis Palermo, bet gan 130 km attālajā pilsētā Trapani. Trapani galējais punkts salas rietumos. Viesnīca Tirreno atrodas okeāna krastā. Pirmajās uzturēšanās dienās laiks ir nomācies un vējains. Ja uzvelk trīs segas, tad var naktī gulēt pie vaļēja loga un klausīties viļņu šalkas. To tad es arī darīju. 

Mans rudens dārzs, dzejā un fotogrāfijās.

Sen neesmu ko prātīgu uzrakstijis.Blogu, līdzīgi kā draudzību, vajag kopt, citādi visi draugi aizmirsīs  ceļu uz to.Bloga skaitītājs rāda  3800 lapas apmeklējumu. Tas savukārt rāda, ka kādi paris simt draugu varētu būt. Tas uzliek pienākuma nastu. Nav nemaz  viegli veidot materiālus blogam. Traucē dabiskais slinkums  un attaisnošanās tam ir laika trūkums. Man ir ieceres aprakstīt vasaras kultūras pasākumus, kurus esmu apmeklējis. Ta jau redzēs, vai kas sanāks. Dabā jūtams rudens un rudens jūtams Ināras koptajā dārzā. Lielākā daļa puķu ir jau noziedējušas. Man patīk puķes fotgrāfēt.. Tāpēc sakrājies neliels foto materiāls par rudens dārza puķēm. To tad es šeit arī nodemonstrēšu. Lai nebūtu garlaicīgi, pievienošu dzeju, galvenokārt Haiku formā. Divas no tām ir manas. Pārējās sadzejojuši zolīdi haiku meistari.  Pīlādžoga ir īsta rudens oga.Spilgta,sarkana un rūgta. Mūsu pielādzis aug pie žoga ielas malā un viņa ogas krīt uz asvalta. Ziedonis ir veltijis dzejoli pielādzim, liekas ka tieš