Pāriet uz galveno saturu

Iepazīstu dzejnieku. Frederiks Garsija Lorka.

Atmiņa ļoti īpatnēja dāma. Pēdējos gados palikusi ļoti slinka, neko negrib atcerēties. Sevišķi vārdus, uzvārdus. Lorka, Frederiks Garsija Lorka, dzirdēts vārds, tomēr tā kā ilgi nelietots, tad palicis manā atmiņā, kā ļoti neskaidrs tēls, spāņu dzejnieks. Padomju laikā viņu cildināja kā sociālisma atbalstītāju Spānijā, republikas piekritēju, cīnītāju pret Franko režīmu. No tiem laikiem man viņš arī zināms. Nav arī brīnums, jo Franko piekritēji savukārt viņu uzskatīja par komunistu un Maskavas ruporu. 


Labirinti, ko veido laiks,
pārvēršas pīšļos.
Paliek vienīgi tuksnesis.
Sirds, alku avots,
pārvēršas pīšļos.
Rītausmas maldi un skūpsti
pārvēršas pīšļos.
Paliek vienīgi tuksnesis.

Viļņots tuksnesis.

Stimuls interesei par dzejnieku bija Cēsu kultūras nedēļas ietvaros izrādītā  flamenko Opera Ainadamar.
 
Operas Ainadamar sākums.
Ainadamar tulkojumā no arābu valodas nozīmējot "asaru avots'. Gan operas sižets, gan mūzika tiek cildināti kā šedevrs un 20.gadsimta laikmetīgās mūzikas pērle. Cēsu pilsdrupās uzvestā izrāde atstāja lielisku iespaidu.
Vispirms jau mūzika, kura nelīdzinās klasisko operu skanējumam, mūzika, kurā dzird ģitāras skaņas, arī izcilie pasaules klases dziedātāji, kuri šo operu dziedājuši pirmsākumos, kā arī dekorācijas un izrādes vide. Par dekorāciju kalpoja Cēsu pils mūri un pakāpieni, kuri ved uz pilsdrupām. Nakts tumsā skatuve mazliet atgādināja Spānijas kalnu ainavu. 
Margaritas Xirgu lomā -Marija Inohosa-Montenegro.
Kairiša režija. Uzvedumā viņš  bija ieviesis vēl vienu personāžu, kuru citu teātru  operas uzvedumos nav manīts, pilnīgi kailu vīrieti. Man šis plikais simbolizēja cilvēka kailo dzīvību, likteni. Liktenis vīriešu dzimtas vārds, plika sieviete gan nederētu.

Frederiko Garsijas Lorkas lomā Marina Pardo. Viņa dziedājusi šo lomu Spānijas pirmuzvedumā.
Lugas galvenā tēma Frederika Garsijas Lorkas nogalināšana. Kas tad bija Lorka?  Lorka tiek uzskatīts par Spānijas 20.gadsimta kultūras simbolu.
 Dzejnieks un dramaturgs. Labi pārzinājis mūziku, flamenko pētnieks un duentes noslēpuma izzinātājs.  Lorku sauc par nāves un nakts dzejnieku. 
Kas tad ir duente? Latviešu valodā ir izdots Frederika Lorkas lekciju apkopojums - "Duende. Spēle un teorija", "Spāņu šūpuļdziesmas", "Kantehondo. Andalūzijas senais dziedājums" un "Dona Luisa de Gongoras poētisko tēlu pasaule". Duendi, kā izdevuma ievadvārdos atzīmē Raups, nav iespējams analītiski definēt, jo tas drīzāk ir tēls, kam Lorka "piedēvē vienīgi trīs raksturlielumus: tas ir pasaulīgs, mirstīgs un dēmonisks" 

Без глаз моих
ты, бедная душа,
не разглядишь, как хороша луна.

Без губ моих
тебе, моя душа,
не знать ни поцелуя, ни вина.

Без сердца моего
и ты мертва.
К чему вся глубина твоих зеркал,
когда умрут слова?

Par Lorkas dzīvi ir uzņemta filma Little ashes.
Ir vērts  noskatīties, to viegli atrast internetā.  
  
Filma atklāj Lorkas seksuālo orientāciju. Viņš ir bijis gejs. Filmā atspoguļota Lorkas un Dalī draudzība. 
Lorka un Dali.
Lorkas nāves noslēpums. Lorka nodzīvoja tikai 38 gadus. Spānijas Pilsoņu karš bija briesmīgs laiks. Ar nežēlību izcēlās abas puses, gan republikāņi, gan falangisti. Karā gāja bojā liels skaits cilvēku. Liela daļa no šī skaita cieta no Franko režīma represijām. Šis laiks ir labi parādīts grāmatā   Blind Sunflowers by Alberto Mendez. Detaļas par Lorkas slepkavību ļoti ilgi bija noslēpumā tītas. Draugi Lorkam piedāvāja pārcelties uz ārzemēm un cīnīties pret Franko režīmu no turienes. Arī operā skan šī doma, ko piedāvā galvenā varone. Pati viņa aizbēg uz Dienvidameriku un tur nodzīvo visu savu mūžu. Lorka noraidīja šo priekšlikumu un pieņēma pēkšņu lēmumu doties uz dzimto Granadu. Viņš cerēja, ka radi viņu paslēps. Realitātē vieni radi viņu paslēpa, bet citi radi uzrādīja atrašanās vietu. Tur tad viņš arī  tika arestēts un kopā ar diviem citiem nezināmā vietā nošauts. Lorkas kapa vieta joprojām nav zināma. 

Memento
Когда умру,
Схороните меня с гитарой
В речном песке.
Когда умру...
В апельсиновой роще старой,
В любом цветке.
Когда умру,
Стану флюгером я на крыше,
На ветру.
Тише...
Когда умру!

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Trīs dienas Latgalē. 2018.gada jūlijs.

Ir lapu daudz, bet sakne tikai viena un manējā ir Latgalē. Laikam tāpēc   ik pēc laika atkal un atkal mani velk apmeklēt senču dzimtās vietas. Šī velme sevišķi pieaug ar vecumu. Runājot Valda Krāslavieša vārdiem: Kur sākas debesis? Kur beidzās sili? – Viss nu ir sakusis sudraba mirgā... Kur zili zied ezeri, zili zied lini, sērst jāju atmiņu palsajā zirgā.   Saplānoju šovasar 3 dienu turneju pa Latgali. Piektdienas pusdienlaikā segloju savu karieti, sēdināju iekšā   radus un draugus un devāmies ceļā. Ceļš no Jūrmalas vijas gar gleznaino Daugavas kreiso krastu uz Jēkabpili.

Sicīlijas pavasara iespaidu kadri.

Darba pienākumi noveda mani tālajā Sicīlijā. Lidojums ar airbaltic uz Romu un ar Alitalia uz Palermo. Kartē iezīmēts ceļojuma rajons. Septiņas stundas un mēs jau Palermo lidostā. Esmu jau otro reizi Sicīlijā, bet nekad neesmu bijis rietumos, Palermo rajonā. Izrādījās, ka mūsu  nodarbības notiks nevis Palermo, bet gan 130 km attālajā pilsētā Trapani. Trapani galējais punkts salas rietumos. Viesnīca Tirreno atrodas okeāna krastā. Pirmajās uzturēšanās dienās laiks ir nomācies un vējains. Ja uzvelk trīs segas, tad var naktī gulēt pie vaļēja loga un klausīties viļņu šalkas. To tad es arī darīju. 

Mans rudens dārzs, dzejā un fotogrāfijās.

Sen neesmu ko prātīgu uzrakstijis.Blogu, līdzīgi kā draudzību, vajag kopt, citādi visi draugi aizmirsīs  ceļu uz to.Bloga skaitītājs rāda  3800 lapas apmeklējumu. Tas savukārt rāda, ka kādi paris simt draugu varētu būt. Tas uzliek pienākuma nastu. Nav nemaz  viegli veidot materiālus blogam. Traucē dabiskais slinkums  un attaisnošanās tam ir laika trūkums. Man ir ieceres aprakstīt vasaras kultūras pasākumus, kurus esmu apmeklējis. Ta jau redzēs, vai kas sanāks. Dabā jūtams rudens un rudens jūtams Ināras koptajā dārzā. Lielākā daļa puķu ir jau noziedējušas. Man patīk puķes fotgrāfēt.. Tāpēc sakrājies neliels foto materiāls par rudens dārza puķēm. To tad es šeit arī nodemonstrēšu. Lai nebūtu garlaicīgi, pievienošu dzeju, galvenokārt Haiku formā. Divas no tām ir manas. Pārējās sadzejojuši zolīdi haiku meistari.  Pīlādžoga ir īsta rudens oga.Spilgta,sarkana un rūgta. Mūsu pielādzis aug pie žoga ielas malā un viņa ogas krīt uz asvalta. Ziedonis ir veltijis dzejoli pielādzim, liekas ka tieš