Slēpošana Madonna di Campiglio,2017.gada janvāris

Opā, kā laiks skrien. Gads apkārt un jādodas gadskārtējā slēpošanas tūrē. Katru reizi šādā momentā jautāju sev; „Cik ilgi vēl varēsi nostāvēt uz slēpēm, vai nav jāpāriet uz ragaviņām?”. Par nožēlu, kalnos ar ragaviņām nevienu neesmu redzējis. Būs vien jāturpina slēpot.

Dolomiti di Brenta.

Šoreiz draugi bija atraduši izdevīgu Novatur firmas piedāvājumu. Madonna di Campiglio, Pearl of the Dolomites, saka tūrisma ceļvedis. Dolomīti, ta Dolomīti, tikai tie nav tie Dolomīti, kuri Venēcijas tuvumā. Šie ir vairāk rietumos izvietotie un it kā telpiski atdalīti un saucas Dolomiti di Brenta.

Tāpēc tuvākā lidosta ir Verona. 

Skats pa AirBaltik lidmašības logu. Tur kaut kur ir Dolomiti Di Brenti.

AirBaltic lidmašīna pāris stundās nogādā mūs Veronā. Ģids-lietuvietis sagaida un sēdina mūs autobusā. Priekšā 4 stundu ceļš.

Selfijs autobusā.

 Pēc neilga brauciena aiz loga parādās kalnainas ainavas ar ezeriem  kalnu pakājēs. Šajā virzienā ir arī lielākais Itālijas ezers Lago. Lago mēs manijām atceļā. Autobuss piestāj kafijas pauzē.

Saulriets ceļā uz Madonna di Campiglio.

Paveras brīnišķīgs saulrieta skats. Kalnu virsotnes nokrāsotas sārtas, rietošās saules staros un tās spilgti atstarojas tumšajā ezera ūdenī. Kad skatījos līdzīgas bildes žurnālos, domāju, ka tur daudz piestrādāts photoshopā. Bet, lūk, skats pilnīgi bez apstrādes.

Tuvojamies Madonna di Campiglio un mūsu rindas autobusā pamazām sarūk. Nelielas kompānijas pamazām atstāj autobusu. Katrs kāpj savā pilsētiņā, pie savas viesnīcas. Mēs paliekam pēdējie. Mūsu somas un koferi visi uz vietas. Palicēji iepriekšējā viesnīcā konstatēja, ka viņiem viena soma apmainīta.

Mūsu dzīves vieta sešām dienām. Viesnīca - eurOpa.

Mūsu viesnīca saucas Europa. Viesnīca rada labu iespaidu, ir lifts, nav jānes somas uz trešo stāvu. Pa ceļam piefiksējam bāru, kas uzturēšanās laikā radīja mums daudz patīkamu brīžu. Kad ieradāmies istabiņā, konstatējām, ka mums ar Jāni ir laulības gulta un būs jāguļ zem vienas segas. To redzot, saimniecei apjautājamies, vai katoļu zemē, mēs nelaulātie, varam gulēt vienā gultā zem vienas segas. Mūsu jautājums deva rezultātu, guļamvietas tika momentā transformētas par vecpuišu variantu. Bez iebildumiem tika piešķirts papildus bonuss 4 glāzītes, lai varētu baudīt līdzpaņemto upeņu balzāmu. Šo viesnīcu, jaunības nobeiguma perioda dāma (nu tā ap 40), saņēma mantojumā no sava vectēva. Domāju, ka vectēva mantojums skaidro arī viesnīcas īpatnējo zīmola dizainu eirOpa. Proti, Opa- Opis vecaistēvs.

Nevaru es savaldīties, lai nenofotografētos ar skaistu sievieti.

Migrācija aptvērusi visu pasauli. Sadraudzējos ar viesnīcas darbinieci vārdā Nadja - Nadežda. Viņa no Moldāvijas, runā krieviski un bija tik jauka. Esot pametusi vīru moldāvu, kurš negribējis strādāt un apgādāt bērnus. Kopā ar 2 bērniem un māti ieradusies Itālijā un strādā viesnīcā. Jau esot Itāļu draugs, bet to viņa vēl testējot, vai būs labs.

Tā kā Nadja apkalpo restorānā, tad par to arī pastāstīšu.

Vietējo vīnu piedāvājums. Aperatīvs.

Mēs ēšanai bijām norezervējuši puspansiju, tā laikam to sauc, ja ēd tikai brokastis un vakariņas. Pusdienas kalnā. Parasti pusdienās tauta apmierinājās ar alus kausu, vai vājākie ar kafijas krūzi. Tā ka vakariņas, kuras kā Itālijā pieņemts, bija ap 19:00,  parasti tika gaidītas ar lielu nepacietību. Un tās bija varenas. Viss sākās ar salātu galdu. Iespēja izvēlēties no kādiem 15 salātu veidiem. Noteikti šķīvī tika uzlikti vismaz 7 veidi. Tie tika aplieti ar eļļām un dažādiem vinjardiem un, piekožot maizi, ielikts pamats. Bet vēl bija divi ēdieni. Tos no 3-4 veidu piedāvājuma mēs izvēlējāmies no rīta pie brokastīm. Pavāri bija pacentušies. Viss bija garšīgs. Jāatzīmē, ka Trento apgabals ir slavens ar saviem vīniem. Tā ka tie bagātīgi slacināja mūsu maltīti. Šādas vakariņas bija smagākais, kas bija šī ceļojuma laikā.

Nu beidzot vajadzētu parunāt par slēpošanu. Ierodoties ciemā, kurš atrodas 1550 metru augstumā virs jūras līmeņa, bija šaubas, vai slēpošanai sniega ir pietiekami.

Madonna di Campiglio. Pilsētas skats. 

 Jau no lidmašīnas bija redzams, ka šajā kalnu pusē sniega ir pamaz. Lai pārliecinātos vai var slēpot ir jāpaceļas kalnos vēl augstāk. Pirms celties kalnā man bija jādabū ķivere. Kā parasti notiek pasakās, bija divas izvēles, iet no viesnīcas meklēt uz leju, vai uz augšu. 

Te kaut kur jābūt sporta veikalam!

Un te es pielaidu neizskaidrojamu kļūdu. Izvēlējos it kā vieglāko variantu, iet uz leju. Biju aizmirsis, ka būs taču jāiet atpakaļ un tad būs jāiet kalnā. Dodos lejā, atrodu veikalu un opss. Svētdiena, veikals slēgts. Aizelsies skrienu pretējā virzienā - kalnā augšup. Jā, 50 metrus no mājas ir veikals, un tas ir atvērts. Dabūju ķiveri ar iespēju piestiprināt GoPro kameras analogu. Nu varēsim arī kaut ko uzfilmēt. Izrādās mums ir brīnišķīgs variants nokļūt līdz pacēlājam. 100 metrus jāuziet pa ielu uz augšu un mēs nonākam uz trases. Uzliekot slēpes un nobraucot 200 metrus nonākam pie vagoniņa, kurš ved uz Pradalago 2100 metru augstumā. Izrādās - šī starta vieta ir arī finiša vieta, kur beigt dienas veikumu. Tad 100 metrus pastaigas solī kājām un Tu esi viesnīcā. Stratēģiska vieta.

Pērkam pacēlāja karti. Eiropa varētu pieņemt lēmumu par pacēlāju karšu cenas samazināšanu. Kā to izdarīja Eiropas varenie  ar mobilajiem zvaniem. Citādi kartes bezdievīgi dārgas.

Un tad aidā kalnā. Paveras sniegiem bagāts nobrauciens. Visas bažas par sniega trūkumu izkūst.

Prodalago trase. Viss uz vietas. Redzamā māja restorāns. Jānis gatavs trases iekarošani. 

Slēpošanas trases aplūkojamas šeit:

 http://www.bergfex.com/madonna-di-campiglio/panorama/

Tik jauka pirmā diena slēpošanā man nav bijusi mūžā. Vispirms: pats šogad biju labākā fiziskā  formā; kalns tieši tāds lai iesāktu slēpošanas nedēļu, plats, nesajāts un labi zils. Super!

Un šādā veidā augšup. 7 minūtes.

Augšā ar komfortu.

Vajag arī atvilkt elpu. 

Pradolago ainava.

Pradolago ainava ar ezeru.

Pradolago trase dod prieku, plata, vari lidot, maz jāstrādā, var baudīt lidojumu. Ļoti piemērota gan iesācējiem, gan pensionāriem un bailīgām sievietēm. Tomēr ar laiku apnīk. Prasās mazliet asāki piedzīvojumi, daudzveidīgāka trase. 

Passo Groste visotne 2444 metru augstumā. Tas čupčiks uz galvas ir vido kamera.

Izvēlamies Passo Groste, kura atrodas 2444 metru augstumā. Ērtākais veids lai uz to nokļūtu ir braukt lejā no Pradolago un noteiktā vietā veikt pagriezienu. Ja viss pareizi izdarīts, tad nonākam vagoniņā uz Passo Groste. Šajā vietā ir dažādas iespējas. Var braukt pa ātru zilo trasi vai pa vēl ātrāku sarkano, garums ap 2 km. Var braukt uz tuvāko pacēlāju, vai uz tālāko pa 60. trasi 5 km attālumā. Apkārt majestātiskas klintis, kuras atgādina citplanetiešu cietokšņus. 

Passo Groste.

Passo Groste trases.

Te mēs braucām!

Lai ērti nokļūtu mājās no Groste vajag tikt līdz lejai un tad atkal pacelties uz Pradolago. Un tad jau iebrauktais 6 km garais ceļš noved gandrīz līdz mājām.

Mani slēpošanas labie koriši. Viņi par mani rūpējās.

Kartē var redzēt, ka Madonna di Campiglio ir vēl daudz citu slēpošanai paredzētu vietu, bet es apguvu tikai šīs divas. Un tā sešas saulainas  baudpilnas dienas.

Šeit es izslīdēju un novēlos. Tas bija vienīgais kritiens.

Vai tad redzamais dabas veidojums neizskatās pēc tempļa. 

Šis ir ceļš mājup.

Un te redzams sākuma un beigu punkts.Redzamais atzars ved uz mūsu ielu.

Protams, ka brauciena galvenais mērķis bija slēpošana. Kā jau teicu tā bija lieliska. Tā kā apvidus ir gleznains, tad baudījums ir arī no apkārtējiem  dabas skatiem. Tos mēs centāmies iemūžināt fotogrāfijās un 4k video. Ceļošana arī var dod baudījumu no zināšanām par dotās vietas vēsturi un ar to saistītiem cilvēkiem. Madonna di Cambiglio vēsture stāsta, ka ciema uzplaukumu veicināja Austroungārijas ķeizara Franca Jozefa un viņa sievas Elizabetes interese par šo vietu. Viņi šeit ieradušies baudīt dabu un atpūsties. Tā bija ķeizara vasaras atpūtas vieta.  Mani ieinteresēja tieši ķeizariene Elizabete saukta arī par Sissi. Izrādījās ļoti progresīva dāma. Vēsturnieki saka, ka viņa par gadsimtu esot apsteigusi sieviešu uzvedības manieres. Zinājusi apmēram 5 valodas. Bijusi ļoti skaista. Nodarbojusies ar jāšanu un tautā ieguvusi nosaukumu amazone. Daudz esot viena pati ceļojusi. Un viena tāda ceļojuma laikā Ženēvā esot nodurta. Kad itāļu anarhists nodūra viņu ar īlenu, viņai bija 60 gadi. 

Austriešiem un ungāriem viņa vēl joprojām patīk. 1955.gadā uzņemta filma ar Roniju Šneideri galvenajā lomā. Internetā to var aplūkot. 2006.gadā jauna filma, iespējams, ka seriāls. Latvijā pavisam nesen iztulkota grāmata par Sissi dzīvi. Es to visu nezināju un man bija patīkami par to uzzināt.

Madonna di Cambiglio pirms 1870. gada bija pamests, neapdzīvots klosteris. To nopirka aktīvs cilvēks un izveidoja viesnīcu Grand Hotel des Alpes. Savukārt gleznotājs Gottfried Hofer ēdamtelpā uzgleznoja sienas gleznu 7,5 X 4 metri. Tajā attēlota Sv. Marijas parādīšanās jauniem cilvēkiem kalna alā.

Vairā par šo stāstu var palasīt šeit: http://www.campigliodolomiti.it/lang/EN/pagine/dettaglio/history_and_culture,122/campiglio_and_the_habsburg,550.html

Vēl viens Madonna di Cambiglio ievērojams vēsturisks monuments ir baznīca.

Madonna di Campiglio baznīca. Ievērojams vēsturisks piemineklis. Šajā vietā baznīca bija 12 gadsimtā.

 

Ievērības cienīgi objekti ir krusts no 12 gadsimta un altāra glezna.

Šajā vietā baznīca esot bijusi jau 12 gadsimtā. Jaunā baznīca antīkās baznīcas vietā uzcelta 1894.gadā, izpostīta un no jaunu uzcelta. Esošajā baznīcā var redzēt krustu no 12.gadsimta un slavenas antīkās skolas  mākslinieka veidotu triptihu. Baznīcu var aplūkot internetā 360 grādu panorāmā:

https://www.360cities.net/image/chiesa-campiglio-italy-church

Tāds lūk sanāca stāsts un pārdomas par 2017.gada slēpošanu.