Slēpošana Pirenejos 2013.gada martā.

Pireneju kalni veido dabīgu robežu starp Franciju un Spāniju.

 Pireneju kalnu grēda stiepjas no Atlantijas okēna lidz vidusjūrai.
 Pireneji ir vecāki kalni par Alpiem, Dolomītiem un citiem, kuros līdz šim esmu slēpojis. Kaut kur pa vidu šajā kalnu grēdā  ir iespiesta maza valstiņa Andora. Tad lūk, Andora ir mums izvēlētā šī gada slēpošanas vieta no 20 līdz 27.martam. Tas ir tālākais punkts kur esmu devies līdz šim slēpot. Ceru ka tālākais  tikai  pagaidām.
Mana slēpošanas kompānija abi mazdēli Emīls (12.gadi)  un Toms (10.gadi) un meita Ieva. Tā teikt ģimenes komanda.
Lidojums no Rīgas uz Barselonu ilgst  3,5 stundas, un  ir mazliet nogurdinošs. Mani facebook biedri brīdina par zagšanu Barselonā. Tas mums iet secen, jo Barselonā gandrīz neuzturamies, bet īrējam auto, lai dotos uz 230 km attālo Andoru. 


 Izīrējam Spānijā ražoto Seat Exeo ar aizmugures durvīm. Tāds vāģis ir OK, jo mūsu lielā slēpju  soma, kurā divi dēļi un divas slēpes,  nolaižot vienu sēdekli,  ierūmējas auto iekšā. Tādas somas Ģimenei ir ekonomiskas.

 Saliekot visu nosaukto inventāru, tā sver ap 32 kg un tās pārvesšana izmaksā tikai 30 Euro. Mēs esam īsti ceļotāji, mums nav nevienas kartes, kura parādītu kur jābrauc. Paldies jaunajam kolēģa Pētera GPS vismaz zinām uz kuru pusi jādodas. Tomēr arī tas nevienmēr palīdz mūsu muļķībai. Barselonā reizes trīs nošaujam greizi. Bet beigās atrasts īstais ceļš un uz priekšu. Braucam garām Monseratas klosterim.

Ceļš Katalonijā. Šeit jau pilnībā jūtama pavasara klātbūtne.

Ainava caur mašīnas logu.

 Katalonijā viss zaļš un daži koki jau zied. Nekas neliecina ka te iespējams slēpot. Tomēr iebraucot Andorā var redzēt arī sniegotas kalnu virsotnes. Bez tam sastopami cilvēki ar slēpēm. Ir cerība ka slēposim. 

Lūk tādas mājas ir saceltas un tiek izīrētas tūristiem.

Dzīvot apmetamies Soldeo pilsētiņā, atsevišķos apartamentos,

 Apartamento la pleda de Soldeo. Izskatās ka pilsētā saceltas daudzas dzīvokļu mājas, kuras stāv tukšas un tiek izīrētas tūristiem.  Mūsu apartamenti sastāv no divām guļamistabām, bērnu isatabas, divām vannas istabām un dzīvojamās istabas ar virtuvi.

Dzīvojamā istaba ar virtuvi.

 Vienīgais trūkums ir tas ka nav interneta. Tāpēc mums bija ikvakara pasākums aizsoļot līdz tuvākajai viesnīcai izlasīt E pastus. Tā kā ir virtuve, tad pašiem arī jāgatavo ēst. Ar tirdzniecības centriem apkārtne neizceļas. Pārtikas veikalu atradām blakus ciemā El Tarter.

Alkohola bizness.

 Tas ir vesels tirdzniecības  komplekss. Pārtikas veikalā  var nogaršot vietējos gaļas un siera  izstrādājumus. Neskaitiju, bet domāju ka ap divdesmit paraugiem bija. Arī meža dzīvnieku gaļa tika piedāvāta. Tā ka pēc slēpošanas mazās uzkodas bija nodrošinātas. Vispār jau Andora lielāko daļu pārtikas ieved no ārpuses. Tai nav daudz aramzemes. Bet šie paraugi bija no vietējiem lopiem. Otrs veikals saucās destilācijas fabrika. 

Destilācijas aparāts.

Gatavā produkcija.

No vīna piedāvā sangriju. Arī stiprināto Sangriju, kuru kā mēs zinām var arī saukt par portvīnu. Bt sevišķi izdevīgi ir brandiji un viskiji. Cena 3,70 litrā. Lej no mucas. Standarta divu litru plastmasas kanniņas. 
Nākošais kompleksa veikals nodarbojas ar pašu ražotās parfimērijas pārdošanu. Jums tiek piedāvāti katalogi ar pasaulē slavenajiem  smaržu zīmoliem. To ir ap 50. Uz pudelītēm gan nav zīmolu etikešu, bet arī cena ir reizes divas mazāka.
Tas ka mums ir mašīna bija ļoti parocīgi. 

Auto mūsu mājas. 

Jau dzīvoklī komfortbli varam uzģerbt zābakus. Braucam uz El Tarter pacēlāju. Stāvieta par brīvu un iespējams piebraukt ļoti tuvu pacēlājam. Nekādas liekas piepūles, tikai slēpošana. Pirmās divas dienas ļoti maz cilvēku. Ne pie viena no pacēlājiem nav rindu. Parasti labs brauciens ir no rīta kamēr trase nav no slēpotājiem samalta.

Ainas no Pireneju trasēm.

 Tāpēc mums ir teiciens, ka jāierodas ātrāk no rīta,  lai noņemtu pirmo skaidu. Pirmajās dienās mums bija jāņem gan pirmās gan arī pašiem nākošās skaidas.

Esam gatavi varoņdarbiem.

Komanda kalnā un gatava lidot.

 Pārējās mūsu uzturēšanās dienās slēpotāju skaits pieauga, bet cīņas lauks bija pietiekoši brīvs.

Pireneji.

Pireneji

Grandvaliras slēpošanas trases ir aplūkojamas šajā web lapā.
Es pievienoju karti ar trasēm, kuras mēs apguvām. 

Iekrāsotāstrases tika apgūtas un noslīpētas.

Trases ir platas. Piemēram,   ar zilo krāsu iezīmētā trase ir 2,5 km gara, augstuma izmaiņa 370 metri. Es to veicu ar vidējo ātrumu 35 km stundā, brīžiem sasniedzot ātrumu pat 58 km /stundā. Kā redzams kartē, tad  pa zilo trasi var nokļūt arī lidz pat mūsu auto stāvvietai.

Varenie Pireneji.

Jāsaka ka arī bērni nebija daudz jāuzmana. Trases tādas ka nekur viņi nevar pazust. Tikai vienu reizi Toms nošāva greizi un nobrauca uz blakus pilsētu. Bet mēs ātri  izrēķinājām kur viņu meklēt un ar auto aizbraucām, lai viņu  savāktu.

Pie mums Eiropas savienībā pusdienas ir svēta lieta.Laiks pienāca - ieturamies.

Un tad pamaigojamies. 

Un tad atkal uz pacēlāju.

Dienas bija saulainas un tas radija UV  problēmas. Neskatoties uz saules aizsardzības krēmu lietošanu, jau pirmajā dienā, esam apdedzinājuši sejas, konkrēti es tradicionāli, degunu. Jāpērk maskas, ko arī izdaram. Tagad mūs saule dedzina nevis vienmērīgi, bet raibi, kur tā atrod spraudziņu.

Ceļš mājup.

Kad tikts līdz galam, tikai daži ir spējīgi nostāvēt.

Emīls pie sava braucamā.

un Toms pie savām slēpēm.

Padalīšos dažos interesantos novērojumos  brauciena laikā.
 Uz dažām trasēm, uz pacēlāju stabiem, izvietota informācija par Andoru. Tā izvietota testa veidā. Jūs ceļaties ar pacēlāju un uz pirmā staba redzat  jautājumu. Ir laiks apdomā,t jo nākošo stabu ieraudzīsiet pēc minūtes. Tur ir atbilde. No šīs informācijas Jūs usziniet ka Andora tika nodibināta 1275.gadā. Ka tā ir suverēna valsts, bet arī grāfiste, kuru pārvalda Urgellas provinces bīskaps un Francijas prezidents. Oficiālā valoda ir Katalāniešu valoda. Naudas vienība eiro.

Zvanu tornis un kapella no 12.gadsimta atrodas netālu no ciematiņa Canillo. Mēs par to neuzzinātu, ja mani kompanjoni nenodarbotos ar geocachingu.

Otrs novērojums manu mazbērnu aizraušanās ar geocachingu. Pateicoties geocachingam es iepazinu 12.gadsimta baznīcu un jaukus lauku skatus. 

Tur, kaut kur ir noslēptā manta. 

Trešais novērojums- bagātu cilvēku izrādīšanās. Staigājot pa Soldeo pilsētu skatlogā redzam reklāmu, ka ir atlaides  slēpēm.  Kas būtu dabiski, sezona ta beidzas.

It kā nekas neparasts, bet pievērsiet uzmanību cenai, tur uz mazā baltā papīrīša.  Ak neredziet, vai nesaprotiet! Jā 7000 Euro. Ar šīm slēpēm pasaules rekordisti nebrauc. Ar šīm Lacroix brauc krievu miljonāri. 

Nu un lai parādītu ka es arī braucu, ievietoju Ievas uzņemto video. Tas mazais puktiš, kurš pārvietojas, esmu es.

Nu viens  nedarbs nu ir  beigts, cerams nākamais tiks steigts. Jācer.
Bet Jūs uzrakstiet komentārus. Man tas patīk.