Lapas

svētdiena, 2012. gada 23. septembris

Likteņdārzs pie Daugavas.


Nebiju iedziļinājies Likteņdārza tapšanas notikumos. Beidzot sanāca izdevība tajā iebraukt un pafotografēt.  Tad nu lūk uzzināju, ka dārza projekta autors ir budistu mūks Shunmyō Masuno. Zen mūks jau 18 paaudzē . Viņš  ir slavens Japānas dārzu speciālists. 
Viņa radīto dārzu bildes var apskatīt šeit. http://www.kenkohji.jp/s/index.html 
Masuno ir gan Universitātes profesors, gan arī  budistu tempļa virspriesteris. Likteņdārza projektu viņš nosaucis par Meiso -meditācija. Izrādās, ka latvieši jau ir izmetuši pūku par to vai tikai budisma dievi neietekmēs nabaga latviešu dvēseles. 

Pats Šumjo Masuno ir teicis: Nav nekā sevišķa  akmeņos un ūdenī, viss ir tikai cilvēku galvās. Tā piemēram čūska padzeras ūdeni un rada indi, toties  govs padzeras ūdeni un dod pienu. Tajā pašā laikā dārzs ir speciāla garīga vieta, kurā prāts atpūšas un domā. Nenoliedzami dārzs protams atspoguļo tā veidotāja domu. Un kādu domu tad var saskatīt Likteņdārzā?
Dārzā var novērot daudzus svarīgus budisma principus.
Viens no principiem  Fukinsei. Tas  ir nesimetriskums uzbūvē. Budisms saka, ka nekas nav perfekts šajā pasaulē. Šī nelīdzsvarotība izsauc kustību un dod enerģiju pārmaiņām. Japāņu dārza centrs nekad nav aizņemts ar kādu elementu. Tas vienmēr ir tukšs. Turpretim rietumu kultūrā, dārzu iekārtojumā vērojama simetrija un centrā atrodas kaut kāds ievērības cienīgs elements, piemēram strūklaka.
Vabi - saabi. Vaabi saistās ar vienkāršām lietām, tīrām formām. Parastas ikdienā lietotas lietas rāda dzīves patiesumu. Saabi - tas ir skats uz tām no mākslas viedokļa, no sajūtu viedokļa, no personīgā viedokļa. Piemērs, mana krūze, no kuras dzeru kafiju, to man Zviedrijā, jaunībā  dāvināja draugs, spāņu ārsts. Tā nes noteiktu ideju, šī sajūta ir tikai man. Likte;ņdārzā tie ir akmeņi, kurus cilvēki vāc priekš Likteņdārza veidojuma. Akmens pats par sevīm vienkāršs, bet tajā pašā laikā katrs akmens ir saistīts ar konkrētu, zudušu cilvēku, svarīgu tam kurš, šo akmeni atnesa.

Puķes meditācijai
Svarīgs elements ir klusums, klusums meditācijai. Dārzā varēšot atrast vietas, kur nodoties  meditācijai, par tādu var kļūt  puķu dārzs.

Likteņdārzā var redzēt daudzus  Zen dārza elementus.

Koki, akmeņi un debess.
 Zen dārza 8 elementi ir ūdens, akmens, tilts, puķu pļava, koks, sala, smiltis un ūdens kritums. Katram no elementiem ir sava simbolika. Protams šie elementi ir arī Eiropas dārzu kultūrā. Iespējams tikai ar citu nozīmi.
Noteikta Zen nozīme un ideja  ir arī akmeņu vietojumam memoriāla teātrī pie Daugavas. Viens ir dabīgo akmeņu monuments un otrs  ir plakans ziedojumu akmens. Abus var atrast Japāņu dārzos.
Un protams tilts, kurš savieno memoriāla teātri ar pārējo dārzu. Tas ir simbols, tas raksturo pāreju starp divām pasaulēm.
Daudz jau Japāņu simbolikas ir mūsu Likteņdārzā. Bet vai akmens, puķes un koks nav arī mūsu simboli? Masuno iecerētā ķiršu aleja ir nomainīta ar latviešu ābelēm. Viss taču izskatās tā kā tas ir mūsu galvās, latviešu galvās. Domāju, ka Likteņdārzs ir svētīga ideja un to vajag visiem atbalstīt.
Vispār jau uz dārzu es braucu bildēt un nevis filozofēt. Tad lūk ko es tur safotografēju.
Latvijas lauku ainavas visapkārt.
Daugava.
Skats pāri upei uz Kokneses baznīcu
Puķes, puķes.
Latvijas laukakmens.
Tāda kā skuju taka.
Koku alejas. Vai nav sastādīts par biezu?

Projekta autors Shunmyo Masuno saka: “Likteņdārzs ir simfonija septiņās daļās - dabas un cilvēka harmonija. Tas ved no svētā meža gar ūdensmalu līdz pat bezgalīgi atvērtajām debesīm. Daba uzrunā dārza apmeklētājus kā mirdzošs mirklis, kas sevī iekļauj gadalaiku mainīgo ritmu, saulrietus, putnu dziesmas, koku šalkoņu. Cilvēks uzrunā dabu, daba cilvēku, un mēs to paklausīgi uzņemam. Kamēr top nobriedis mežs, 600 000 akmeņu saplūst ar laiku un dabu.”  
Šo frāzi es paņēmu no



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru