Pāriet uz galveno saturu

Likteņdārzs pie Daugavas.


Nebiju iedziļinājies Likteņdārza tapšanas notikumos. Beidzot sanāca izdevība tajā iebraukt un pafotografēt.  Tad nu lūk uzzināju, ka dārza projekta autors ir budistu mūks Shunmyō Masuno. Zen mūks jau 18 paaudzē . Viņš  ir slavens Japānas dārzu speciālists. 
Viņa radīto dārzu bildes var apskatīt šeit. http://www.kenkohji.jp/s/index.html 
Masuno ir gan Universitātes profesors, gan arī  budistu tempļa virspriesteris. Likteņdārza projektu viņš nosaucis par Meiso -meditācija. Izrādās, ka latvieši jau ir izmetuši pūku par to vai tikai budisma dievi neietekmēs nabaga latviešu dvēseles. 

Pats Šumjo Masuno ir teicis: Nav nekā sevišķa  akmeņos un ūdenī, viss ir tikai cilvēku galvās. Tā piemēram čūska padzeras ūdeni un rada indi, toties  govs padzeras ūdeni un dod pienu. Tajā pašā laikā dārzs ir speciāla garīga vieta, kurā prāts atpūšas un domā. Nenoliedzami dārzs protams atspoguļo tā veidotāja domu. Un kādu domu tad var saskatīt Likteņdārzā?
Dārzā var novērot daudzus svarīgus budisma principus.
Viens no principiem  Fukinsei. Tas  ir nesimetriskums uzbūvē. Budisms saka, ka nekas nav perfekts šajā pasaulē. Šī nelīdzsvarotība izsauc kustību un dod enerģiju pārmaiņām. Japāņu dārza centrs nekad nav aizņemts ar kādu elementu. Tas vienmēr ir tukšs. Turpretim rietumu kultūrā, dārzu iekārtojumā vērojama simetrija un centrā atrodas kaut kāds ievērības cienīgs elements, piemēram strūklaka.
Vabi - saabi. Vaabi saistās ar vienkāršām lietām, tīrām formām. Parastas ikdienā lietotas lietas rāda dzīves patiesumu. Saabi - tas ir skats uz tām no mākslas viedokļa, no sajūtu viedokļa, no personīgā viedokļa. Piemērs, mana krūze, no kuras dzeru kafiju, to man Zviedrijā, jaunībā  dāvināja draugs, spāņu ārsts. Tā nes noteiktu ideju, šī sajūta ir tikai man. Likte;ņdārzā tie ir akmeņi, kurus cilvēki vāc priekš Likteņdārza veidojuma. Akmens pats par sevīm vienkāršs, bet tajā pašā laikā katrs akmens ir saistīts ar konkrētu, zudušu cilvēku, svarīgu tam kurš, šo akmeni atnesa.

Puķes meditācijai
Svarīgs elements ir klusums, klusums meditācijai. Dārzā varēšot atrast vietas, kur nodoties  meditācijai, par tādu var kļūt  puķu dārzs.

Likteņdārzā var redzēt daudzus  Zen dārza elementus.

Koki, akmeņi un debess.
 Zen dārza 8 elementi ir ūdens, akmens, tilts, puķu pļava, koks, sala, smiltis un ūdens kritums. Katram no elementiem ir sava simbolika. Protams šie elementi ir arī Eiropas dārzu kultūrā. Iespējams tikai ar citu nozīmi.
Noteikta Zen nozīme un ideja  ir arī akmeņu vietojumam memoriāla teātrī pie Daugavas. Viens ir dabīgo akmeņu monuments un otrs  ir plakans ziedojumu akmens. Abus var atrast Japāņu dārzos.
Un protams tilts, kurš savieno memoriāla teātri ar pārējo dārzu. Tas ir simbols, tas raksturo pāreju starp divām pasaulēm.
Daudz jau Japāņu simbolikas ir mūsu Likteņdārzā. Bet vai akmens, puķes un koks nav arī mūsu simboli? Masuno iecerētā ķiršu aleja ir nomainīta ar latviešu ābelēm. Viss taču izskatās tā kā tas ir mūsu galvās, latviešu galvās. Domāju, ka Likteņdārzs ir svētīga ideja un to vajag visiem atbalstīt.
Vispār jau uz dārzu es braucu bildēt un nevis filozofēt. Tad lūk ko es tur safotografēju.
Latvijas lauku ainavas visapkārt.
Daugava.
Skats pāri upei uz Kokneses baznīcu
Puķes, puķes.
Latvijas laukakmens.
Tāda kā skuju taka.
Koku alejas. Vai nav sastādīts par biezu?

Projekta autors Shunmyo Masuno saka: “Likteņdārzs ir simfonija septiņās daļās - dabas un cilvēka harmonija. Tas ved no svētā meža gar ūdensmalu līdz pat bezgalīgi atvērtajām debesīm. Daba uzrunā dārza apmeklētājus kā mirdzošs mirklis, kas sevī iekļauj gadalaiku mainīgo ritmu, saulrietus, putnu dziesmas, koku šalkoņu. Cilvēks uzrunā dabu, daba cilvēku, un mēs to paklausīgi uzņemam. Kamēr top nobriedis mežs, 600 000 akmeņu saplūst ar laiku un dabu.”  
Šo frāzi es paņēmu no



Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Trīs dienas Latgalē. 2018.gada jūlijs.

Ir lapu daudz, bet sakne tikai viena un manējā ir Latgalē. Laikam tāpēc   ik pēc laika atkal un atkal mani velk apmeklēt senču dzimtās vietas. Šī velme sevišķi pieaug ar vecumu. Runājot Valda Krāslavieša vārdiem: Kur sākas debesis? Kur beidzās sili? – Viss nu ir sakusis sudraba mirgā... Kur zili zied ezeri, zili zied lini, sērst jāju atmiņu palsajā zirgā.   Saplānoju šovasar 3 dienu turneju pa Latgali. Piektdienas pusdienlaikā segloju savu karieti, sēdināju iekšā   radus un draugus un devāmies ceļā. Ceļš no Jūrmalas vijas gar gleznaino Daugavas kreiso krastu uz Jēkabpili.

Sicīlijas pavasara iespaidu kadri.

Darba pienākumi noveda mani tālajā Sicīlijā. Lidojums ar airbaltic uz Romu un ar Alitalia uz Palermo. Kartē iezīmēts ceļojuma rajons. Septiņas stundas un mēs jau Palermo lidostā. Esmu jau otro reizi Sicīlijā, bet nekad neesmu bijis rietumos, Palermo rajonā. Izrādījās, ka mūsu  nodarbības notiks nevis Palermo, bet gan 130 km attālajā pilsētā Trapani. Trapani galējais punkts salas rietumos. Viesnīca Tirreno atrodas okeāna krastā. Pirmajās uzturēšanās dienās laiks ir nomācies un vējains. Ja uzvelk trīs segas, tad var naktī gulēt pie vaļēja loga un klausīties viļņu šalkas. To tad es arī darīju. 

Mans rudens dārzs, dzejā un fotogrāfijās.

Sen neesmu ko prātīgu uzrakstijis.Blogu, līdzīgi kā draudzību, vajag kopt, citādi visi draugi aizmirsīs  ceļu uz to.Bloga skaitītājs rāda  3800 lapas apmeklējumu. Tas savukārt rāda, ka kādi paris simt draugu varētu būt. Tas uzliek pienākuma nastu. Nav nemaz  viegli veidot materiālus blogam. Traucē dabiskais slinkums  un attaisnošanās tam ir laika trūkums. Man ir ieceres aprakstīt vasaras kultūras pasākumus, kurus esmu apmeklējis. Ta jau redzēs, vai kas sanāks. Dabā jūtams rudens un rudens jūtams Ināras koptajā dārzā. Lielākā daļa puķu ir jau noziedējušas. Man patīk puķes fotgrāfēt.. Tāpēc sakrājies neliels foto materiāls par rudens dārza puķēm. To tad es šeit arī nodemonstrēšu. Lai nebūtu garlaicīgi, pievienošu dzeju, galvenokārt Haiku formā. Divas no tām ir manas. Pārējās sadzejojuši zolīdi haiku meistari.  Pīlādžoga ir īsta rudens oga.Spilgta,sarkana un rūgta. Mūsu pielādzis aug pie žoga ielas malā un viņa ogas krīt uz asvalta. Ziedonis ir veltijis dzejoli pielādzim, liekas ka tieš