Pāriet uz galveno saturu

Staļina klasicisma pērle- Spilvas lidosta.


 Meklējot telpas pasākumam, kurā varētu piedalīties ap 400 dalībnieki, uzmanību piesaistīja Rīgas namu reklāma par Spilves lidostu . Vienojamies tikties ar Rīgas namu  pārstāvi un apskatīt lidostu.
Spilves vēsture.
Vēsture skaidro, ka Spilves pļavas aviācijai tika izmantotas jau pirmā pasaules kara laikā. Pirmās Latvijas republikas laikā tika uzbūvēta lidostas ēka pēc arhitekta Dāvida Zariņa projekta. Lidosta kalpoja kā atbalsta punkts lidojumiem starp PSRS un Rietumeiropu. Statistika uzrāda ka 1937.gadā lidosta apkalpoja 100 pasažieru dienā, gadā tas bija ap 5000 pasažieru. Kā laiki mainās!!  Rīgas lidosta šodien tādu skaitu pasažieru apkalpo 2 dienās. 
Vecā lidosta kara laikā tika iznīcināta. Tāpēc pēc kara tika uzsākta jaunas lidostas celtniecība jau pēc Sergeja Vorobjova projekta. 

 Jāatzīmē, ka šajā laikā arhitekts Zariņš jau bija notiesāts un vadīja būvdarbus  attālās vietās. Zariņš tika reabilitēts tikai 1954.gadā, gadā kad atklāja jauno Spilves lidostas ēku.
Līdz 1970.gadam Spilve bija galvenie Rīgas gaisa vārti. Atklājot jauno lidostu Rīga, Spilves nozīme samazinājās. Pēc neatkarības atgūšanas celtne tika iznomāta privātfirmai, kura laikam neieguldīja ne santīmu ēkas atjaunošanai.  Pateicoties kultūras darbinieku centieniem, lidostas ēka 2012.gadā tika  atzīta par aizsargājamo kultūras pieminekli.


Arhitektoniskais stils.
Lidostas ēka ir ļoti rets, labi saglabājies padomju laika neoklasicisma objekts.  Diena 2005.gadā rakstija:
Padomju spārni.
"Ēkas augstums ir tikai 17 metru. Aerodroma tuvums neļauj būvēt augstākas ēkas, jo tas pasliktinās lidmašīnu pacelšanos un nolaišanos, bet astoņas varenas kolonnas, augstie logi virs ieejas un nelielais skatu tornis virs centrālās daļas ēkai piešķir iespaidu par daudz lielāku ēkas augstumu." Skatu tornis vainagots ar Civilās gaisa flotes emblēmu, spārnoto sirpi un āmuru. Plašumu zālē rada griestu debeszilais krāsojums un zeltītās piecstaru zvaigznes uz griestiem.
Monumentālas kolonnas, greznas lustras, kapiteļi, konsoles, dzegas, ornamentāliem rotājumiem noklāti griesti – viss te rada plašuma sajūtu un svinīgu noskaņojumu. 


Monumentālas kolonnas, greznas lustras, kapiteļi, konsoles, dzegas, ornamentāliem rotājumiem noklāti griesti
Griestu latviskais dekors ar padomju zvaigznītēm. Grezna lustra. Viss ir labi saglabājies.





















Lidostas dekors padomju reālisma šedevrs.
Laimīgā Latviešu tauta krievu sievietes vadībā plašā solī iet uz komunismu.
 Lidostā var redzēt padomju realisma sajaukumu ar nacionālo kultūru. Griestu paneļi labi saglabājušies un satur Latvju ornamentus.  Citi tautiskie griestu ornamenti  atšķaidīti ar piecstūrainām padomju zvaigznēm.
Smuks gaismas ķermenis.

 Iespaidīga ir galvenā glezna. To gleznojis Egons Cēsnieks. Par gleznas tapšanu raksta Cēsnieka mazmeita savā blogā. http://www.studija.lv/?parent=1426
Centrālā freska ataino priecīgus ļaudis tautastērpos Rīgā, Daugavas krastmalā. Freskas autori Elerts Treilons, Egons Cēsnieks un Mirdza Golde pozēt aicinājuši savus draugus un paziņas. "Šā uzveduma aktieri esam mēs: vīrs pa labi ar hūti un kokli rokās ir mans tēvs, bet pa kreisi – Nīcas tautastērpā un ar ziedu pušķi – mana māte. Ieraugu arī pati sevi latviskā bruncī un kādu vīru, kas līdzās. Tas ir Elerts Treilons, tālāk – viņa meita, smukā Maija Drīzule, vēl atpazīstu arī Maijas māti. Tieši tā mēs pozējām bijušajā Augusta Annusa darbnīcā Ļeņina (tag. Brīvības) un Kirova (tag. Elizabetes) ielas stūra ēkas augšējā stāvā, sapucējušies no Dailes teātra patapinātajos tautastērpos un uzpolsterējušies, lai izskatītos paēduši un laimīgi. Visi priecīgi smaidām," atceras Egona Cēsnieka meita māksliniece Nora Cēsniece. Interesanta detaļa: lai arī freska tapa 1954. gadā, tajā redzama ne vien Doma baznīca, bet arī Pēterbaznīca, kuras torni atjaunoja tikai 1973. gadā, un Kolhoznieku nams, ko uzcēla 1957. gadā. Teatrālo nosacītību paspilgtina latviskiem rakstiem un bārkstīm rotāti iluzori aizkari freskas abās pusēs. 

Bez centrālās glezna, lidostā ir vēl divas sānu gleznas. Tajās att;elotas Latvijas skaistākās vietas - Sigulda un Jūrmala
Spilves ēku iecerēts veidot par aviācijas muzeju. 
Ceļš uz lidmašīnu. Vihod. 

Bagāžas nodošana.
Jau tagad te var atrast dažus lidmašīnu eksponātus.


Lūk šo mazo vabolīti ražojot vēl šodien.  Vai tā arī lido, to es neuzzināju.
Kopumā, Spilves lidostas apmeklējums mani uzrunāja. Padomājiet, varbūt vērts ir aiziet.





Komentāri

  1. Skaista ēka un skaista vieta. Tā ir mūsu vēsture -iespējams ka viena no labākajām vēstures daļām. Mēs nevaram mainīt vēsturi, bet vienmēr tajā atradīsies kaut kas ar ko varam lepoties. Ja vien neaizlaidīsim paši postā visu....

    AtbildētDzēst
  2. Lielisks raksts !
    Paldies ! :)

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Trīs dienas Latgalē. 2018.gada jūlijs.

Ir lapu daudz, bet sakne tikai viena un manējā ir Latgalē. Laikam tāpēc   ik pēc laika atkal un atkal mani velk apmeklēt senču dzimtās vietas. Šī velme sevišķi pieaug ar vecumu. Runājot Valda Krāslavieša vārdiem: Kur sākas debesis? Kur beidzās sili? – Viss nu ir sakusis sudraba mirgā... Kur zili zied ezeri, zili zied lini, sērst jāju atmiņu palsajā zirgā.   Saplānoju šovasar 3 dienu turneju pa Latgali. Piektdienas pusdienlaikā segloju savu karieti, sēdināju iekšā   radus un draugus un devāmies ceļā. Ceļš no Jūrmalas vijas gar gleznaino Daugavas kreiso krastu uz Jēkabpili.

Sicīlijas pavasara iespaidu kadri.

Darba pienākumi noveda mani tālajā Sicīlijā. Lidojums ar airbaltic uz Romu un ar Alitalia uz Palermo. Kartē iezīmēts ceļojuma rajons. Septiņas stundas un mēs jau Palermo lidostā. Esmu jau otro reizi Sicīlijā, bet nekad neesmu bijis rietumos, Palermo rajonā. Izrādījās, ka mūsu  nodarbības notiks nevis Palermo, bet gan 130 km attālajā pilsētā Trapani. Trapani galējais punkts salas rietumos. Viesnīca Tirreno atrodas okeāna krastā. Pirmajās uzturēšanās dienās laiks ir nomācies un vējains. Ja uzvelk trīs segas, tad var naktī gulēt pie vaļēja loga un klausīties viļņu šalkas. To tad es arī darīju. 

Mans rudens dārzs, dzejā un fotogrāfijās.

Sen neesmu ko prātīgu uzrakstijis.Blogu, līdzīgi kā draudzību, vajag kopt, citādi visi draugi aizmirsīs  ceļu uz to.Bloga skaitītājs rāda  3800 lapas apmeklējumu. Tas savukārt rāda, ka kādi paris simt draugu varētu būt. Tas uzliek pienākuma nastu. Nav nemaz  viegli veidot materiālus blogam. Traucē dabiskais slinkums  un attaisnošanās tam ir laika trūkums. Man ir ieceres aprakstīt vasaras kultūras pasākumus, kurus esmu apmeklējis. Ta jau redzēs, vai kas sanāks. Dabā jūtams rudens un rudens jūtams Ināras koptajā dārzā. Lielākā daļa puķu ir jau noziedējušas. Man patīk puķes fotgrāfēt.. Tāpēc sakrājies neliels foto materiāls par rudens dārza puķēm. To tad es šeit arī nodemonstrēšu. Lai nebūtu garlaicīgi, pievienošu dzeju, galvenokārt Haiku formā. Divas no tām ir manas. Pārējās sadzejojuši zolīdi haiku meistari.  Pīlādžoga ir īsta rudens oga.Spilgta,sarkana un rūgta. Mūsu pielādzis aug pie žoga ielas malā un viņa ogas krīt uz asvalta. Ziedonis ir veltijis dzejoli pielādzim, liekas ka tieš