Pāriet uz galveno saturu

Lielas izšķirtspējas fotogrāfijas.

Materiāls uzrakstīts publicēšanai interneta žurnālā TERRA. Lasiet Terru internetā  http://www.lu.lv/terra2/

Izvēloties digitālo fotokameru mums uzrodas jautājums par pikseļiem. Kādu kameru un ar cik pikseļiem izvēlēties?  Fotoaparātu tirgus dotajā attīstības posmā piedāvā kameras ar sensoriem no 5 līdz 24 Megapikseļiem (Mpix). Populārākās amatieriem ir 11 Mpix kameras. Kameras no 16 līdz 24 Mpixs domātas galvenokārt profesionālajiem fotogrāfiem. Ko nozīmē šie pikseļi? Fotoaparāta sensora pikseļu skaits parāda, cik daudz informācijas var ievietot vienā kadrā. Informācijas vienība ir viens punkts. Tātad 10 Mpix kadrs satur 10 miljonus ( 4064x2704)  punktu ar dažādu nomelnojuma pakāpi. Izmantojot šo kadru var izdrukāt  34X23 cm lielas fotogrāfijas ar ļoti labu attēla kvalitāti. Šāda izmēra bilde atbilst standarta displeja izmēram. Protams attēlu var palielināt vēl vairāk, bet tad attēla kvalitāte samazināsies, līdz beidzot pie ļoti liela palielinājuma mēs redzēsim tikai atsevišķus pikseļus.

Apskatīsim kādas ir priekšrocības  ja attēls ir uzņemts ar viena gigapikseļu (Gpix 1000 miljoni punktu ) izšķiršanu.  Zemāk parādīts attēls no projekta Gigapixel project, kurā strādā pie šādu fotogrāfiju iegūšanas. Par projektu var izlasīt šeit.
http://www.gigapxl.org/gallery-Parasail.htm


Dotais attēls bija uzņemts ar 1 Gpix izšķiršanu. Pievērsiet uzmanību krastā plīvojošam karogam. Vai Jūs to redzat? Ne sevišķi. Tad palielināsim attēlu 9 reizes un skatīsim karoga vietu.

Tagad karogu redz ļoti labi. Pievērsīsim uzmanību cilvēkiem uz klints. Ko viņi tur dara? Lai to noskaidrotu palielināsim attēlu vēlreiz 9 reizes.
Sākotnējo attēlu esam palielinājuši 81 reizi. Palielinātais attēls ir saprotams un baudāms. Ja mēs šo palielinājumu veiktu ar megapikseļu izšķiršanas attēlu, tad jau pie 10 kārtīga  palielinājuma redzētu tikai lielus, izplūdušus punktus. 

Kā var iegūt šādus informatīvus attēlus?
Fotoaparāta kadrā esošās informācijas apjoms ir atkarīgs no fotoaparāta  kadra lieluma un matricas izšķirtspējas. Proti cik punktu (pix)  var ievietot vienā milimetrā. Viens no paņēmieniem ir izmantot tradicionālās lielkadra filmu kameras. Tādas fotokameras jau sen izmanto aerofotogrāfēšanā.

Kāds varbūt vēl atceras šāda izmēra fotoaparātu.
Viens no kadra izmēra standartiem, kuru izmanto aerofotogrāfēšanā ir 22.9 x 45.7 cm. Labākās fotofilmas nodrošina izšķiršanu 300 pix/mm. Uzņemtais kadrs 22,9 X 45,7 cm tiek skenēts ar lielas izšķiršanas skeneri un informācija digitālā veidā tiek uzglabāta datorā.  Fotografējot zemi no 20 km augstuma ar šādu aparātu var izšķirt  0,3 metrus lielus objektus.
Interesanti, ka šo metodi izmanto ne tikai aerofotogrāfijās un dabas skatu uzņēmumos, bet arī mākslas objektu fotogrāfijās. Google ir izveidojis gleznu galeriju ar augstas izšķirtspējas gleznu kopijām, kuras var aplūkot  šajā saitē http://www.googleartproject.com/

Cits paņēmiens lielas izšķirtspējas fotogrāfiju iegūšanai ir daudzu kadru salikšana kopā. Daudzu kadru salikšana tiek plaši izmantota lai iegūtu fokusa dziļumu un vairākus slāņus, piemēram goole kartēs..

Interesantas ir uzfotografētās pilsētu 360 grādu panorāmas.  
Šanhajas fotogrāfijas apjoms ir  272 Gpix izšīrtspēja. http://www.shanghai-272-gigapixels.com/
Fotogrāfa Jeffery Martin Londonas panorāmu  ir ar 70 Gpikseļu izšķirtspēju http://www.360cities.net/london-photo-en.html .

Lielas izšķiršanas bilde tiek veidota no daudzām atsevišķām fotogrāfijām. Lai šādas fotogrāfijas iegūtu, izmanto statīvu robotu ar programmējamu galdiņu. Uz galdiņa iestiprinātais fotoaparāts pie katras ekspozīcijas  pagriežas par noteiktu leņķi nofotografējot nelielu daļu no ainavas.
Tādā veidā  fotografējamā ainava sadalīta sektoros, atsevišķās bildēs, kuras mazliet pārklājas.
Londonas fotogrāfijai tika uzņemtas 7886 atsevišķas fotogrāfijas. Katras atsevišķas fotogrāfijas izšķirtspēja  ir  ap 10 megapikseļiem. Protams lai uzņemtu visas atsevišķās fotogrāfijas,  nepieciešams laiks un ātrdarbīgs dators, kurš ātri nolasa informāciju. Parasti visas fotogrāfijas uzņemšana aizņem vairāk kā 10 minūtes. Tāpēc labāk izvēlēties maz kustīgas ainavas.
Kopējā attēla veidošana notiek datorprogrammā. Tās uzdevums ir atsevišķas fotogrāfijas savienot vienā kopīgā bildē.
Varbūt Jūs piedalījāties gadsimta kāzās, kurās precējās princis Viljams. Skat bildi, tā uzņemta ar 1,15 Gpixeļu izšķiršanu. Vai Jūs sevi tur varat atrast? Nē? Tad aizejiet uz adresi
Un palieliniet bildi. Nu atradāt sevi?


Daudzās nozarēs  nepieciešami liela izmēra sensori, ar kuriem var iegūt lielas izšķiršanas attēlus.
Brookhavenas Nacionāla laboratorija strādā pie 3,2 Gpix sensora izveidošanas teleskopam.
Sensors sastāv no 201 atsevišķiem sensoriem, kuru izmērs ir 3,5 cm.
189 no tiem reģistrē attēlu, pārējie nodarbojas ar fokusēšanu un vadību.
Līdzīgs 1 Gpix sensors tiek veidots Eiropas kosmosa izpētes aģentūrai, kurš tiks izmantots pavadoņa teleskopā.
ASV militāristi savukārt ir uzbūvējuši kolibri tipa lidaparātu, kurš aprīkots ar 1,3 Gpix kameru.



Lidojot 6 km augstumā, sistēma var izsekot atsevišķa indivīda pārvietošanos. Kamera fiksē lielu platību diametrā ap 7 km. Dati no sensora, reālā laika režīmā, tiek noraidīti uz komandpunktu, kurš atrodas uz zemes. Operators fiksē interesējušos objektus, kuriem grib sekot. Dotā sistēma jau šajā pavasarī uzsāks dienestu Afganistānā.
Visos iepriekšminētajos gadījumos, kur izmanto liela izmēra sensorus, ir svarīgs datu pārraides ātrums. Tas ir parametrs, kuru speciālisti nepārtraukti cenšas uzlabot.










Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Trīs dienas Latgalē. 2018.gada jūlijs.

Ir lapu daudz, bet sakne tikai viena un manējā ir Latgalē. Laikam tāpēc   ik pēc laika atkal un atkal mani velk apmeklēt senču dzimtās vietas. Šī velme sevišķi pieaug ar vecumu. Runājot Valda Krāslavieša vārdiem: Kur sākas debesis? Kur beidzās sili? – Viss nu ir sakusis sudraba mirgā... Kur zili zied ezeri, zili zied lini, sērst jāju atmiņu palsajā zirgā.   Saplānoju šovasar 3 dienu turneju pa Latgali. Piektdienas pusdienlaikā segloju savu karieti, sēdināju iekšā   radus un draugus un devāmies ceļā. Ceļš no Jūrmalas vijas gar gleznaino Daugavas kreiso krastu uz Jēkabpili.

Sicīlijas pavasara iespaidu kadri.

Darba pienākumi noveda mani tālajā Sicīlijā. Lidojums ar airbaltic uz Romu un ar Alitalia uz Palermo. Kartē iezīmēts ceļojuma rajons. Septiņas stundas un mēs jau Palermo lidostā. Esmu jau otro reizi Sicīlijā, bet nekad neesmu bijis rietumos, Palermo rajonā. Izrādījās, ka mūsu  nodarbības notiks nevis Palermo, bet gan 130 km attālajā pilsētā Trapani. Trapani galējais punkts salas rietumos. Viesnīca Tirreno atrodas okeāna krastā. Pirmajās uzturēšanās dienās laiks ir nomācies un vējains. Ja uzvelk trīs segas, tad var naktī gulēt pie vaļēja loga un klausīties viļņu šalkas. To tad es arī darīju. 

Mans rudens dārzs, dzejā un fotogrāfijās.

Sen neesmu ko prātīgu uzrakstijis.Blogu, līdzīgi kā draudzību, vajag kopt, citādi visi draugi aizmirsīs  ceļu uz to.Bloga skaitītājs rāda  3800 lapas apmeklējumu. Tas savukārt rāda, ka kādi paris simt draugu varētu būt. Tas uzliek pienākuma nastu. Nav nemaz  viegli veidot materiālus blogam. Traucē dabiskais slinkums  un attaisnošanās tam ir laika trūkums. Man ir ieceres aprakstīt vasaras kultūras pasākumus, kurus esmu apmeklējis. Ta jau redzēs, vai kas sanāks. Dabā jūtams rudens un rudens jūtams Ināras koptajā dārzā. Lielākā daļa puķu ir jau noziedējušas. Man patīk puķes fotgrāfēt.. Tāpēc sakrājies neliels foto materiāls par rudens dārza puķēm. To tad es šeit arī nodemonstrēšu. Lai nebūtu garlaicīgi, pievienošu dzeju, galvenokārt Haiku formā. Divas no tām ir manas. Pārējās sadzejojuši zolīdi haiku meistari.  Pīlādžoga ir īsta rudens oga.Spilgta,sarkana un rūgta. Mūsu pielādzis aug pie žoga ielas malā un viņa ogas krīt uz asvalta. Ziedonis ir veltijis dzejoli pielādzim, liekas ka tieš