Lidošanas prieki.

What if I could fly?

I could spread my wings wide

Just like the birds in the sky

And freedom will be mine 

Kurš gan negrib lidot? Es arī gribu. Jubilejā saņēmu dāvanu no meitas:  20 minūšu lidojumu virs Rīgas ar vieglo četrvietīgo lidaparātu. Paņēmu divus draugus Emīlu un Tomu un devos uz Ādažiem.  Kā jau lidotājiem  pieņemts, lai atrastu lidlauku, jālieto GPS  koordinātes. Lidlauka koordinātes ir    N 57º 05’ 55" ; E 24º 16’ 00".  Bet ja kādu no Jums interesē šādi lidojumi, tad skatieties internetā  http://www.aviagroup-eduard.com/

Ierodoties lidlaukā redzam daudz lidot gribētāju. Tas saistīts ar reklāmas akciju, kura piedāvāja lielas atlaides uz lidojumiem. Piloti stāstīja, ka parasti lidot gribētāju sevišķi daudz neesot.Tā kā uz lidojumu bija jāgaida, tad gājām aplūkot lidlaukā esošās lidmašīnas. To tur ir daudz un dažādas. Lielāko tiesu divvietīgas.

Šī lidmašīna var nosēsties arī uz ūdens.

Uzradās viens angliski runājošs kungs, kurš bija ļoti draudzīgs un runātīgs. Viņš darbojās pie savas lidmašīnas uzlabošanas. No viņa stāstītā uzzinājām, ka mazās divvietīgās lidmašīnas var lidot ar ātrumu 220 km stundā. Degvielas pietiek 4 stundu lidojumam. Sevišķi interesanti ka stundas lidojumam vajag tikai 12 litru benzīna. Pēc 4 stundu lidojuma ne tikai vajag uzpildīt benzīnu bet arī pačurāt, tā teica jaunais draugs.. Piemēram, lai aizlidotu uz Itāliju vajagot divas reizes piezemēties. 

Nolēmu paskatīties cik tad tāda lidmašīna maksā. Internets rāda, ka jauna divvietīga lidmašīna izmaksā ap 130 tūkstošu dolāru, vai ap 70 tūkstošu latu. Lietotas jau var dabūt daudz lētāk, pat par 40 tūkstošiem dolāru. Lidotāja licences iegūšana Latvijā izmaksā 4 tūkstoši latu.

Jaunie lidoņi pie Cessna 172 Skyhawk.

Beidzot mūsu lidojums var sākties. Mēs lidosim ar četrvietīgo Čehijā ražoto Cessna 172 Skyhawk. Cessna 172 tiek ražota no 1955. gada un tā ir visvairāk saražotā lidmašīna. Ir uzbūvētas 45000 šo lidmašīnu. Pat krievu PO -2 saražoto skaits ir mazāks. Sver tā ap tonnu.Tērē 28 litrus degvielas stundā.

Mani pavadoņi jūtās ka īsti varoņi. Lai to attēlotu uztaisiju tādu dramatiskāku foto.

Nu taču izskatās kā aviācijas pionieri.

Vēl jāsaka, ka lidojumam ļoti gatavojos. Biju nolēmis veikt aerofoto sesiju. Par nožēlošanu nekas labs nesanāca. Kāpēc? Kā teica pilots Saša " хорошего человека надо бытъ много". Un mēs abi bijām labi cilvēki, bet kabīne maziņa. Jāfotografē bija caur sānu logu. Pagriezties problemātiski, un tad vēl stūre sānos duras. Ar pilotu nolēmām, ka fotografēšanu vajag atlikt uz vasaru. Tad viņš izņems durvis, fotogrāfs izkārs kājas laukā, un tikai knipsēs.

Panorāma pret sauli. Domājams ka tas ir Baltezers.

Bet tagad paskatāmies ko mēs redzējām.

Jūras krasts netālu no Gaujas ietekas.

Par sajūtām lidojuma laikā. Lidmašīnai pirms pacelšanās ieskrienas līdz 120 km/stundā.  Kad esam gaisā, liekas ka lidmašīna stāv uz vietas, bet spidometrs tomēr rāda 160 km/st.  Jūtams, kā vējš svaida vieglo  lidmašīnu. Uz jautājumu vai tas ir vējš, pilots palaiž stūri, lai demonstrētu kā vējš sāk apgāzt lidmašīnu. Eksperiments laikā tiek pārtraukts. Tad notiek vadīšanas demonstrējums. Stūre uz sevi un lidmašīna strauji, paklausīgi, lec gaisā. Iespaidīgāk ir situācija, kad stūre tiek pagrūsta prom. Tas ir kā brīvs kritiens. Toms ieminējās, ka tajā momentā viņam iesāpējās vēders. Nu lidmašīnas šūpošana no viena sāna uz otru jau tikai tāda spēlīte vien bija.

Lūk tā Gauja ietek jūrā.

Sveika, Gauja! Plūsti knaši
Tur, kur baltā jūra iet!

Ādažu un Carnikavas novads.

Saimniecību lejā es pazīstu. Zinu kam tā pieder. Es tur ābolus šo rudeņ lasīju.

Laikam jau lejā ir Blatezers. 

Tāds bija mans, kopā ar draugiem, sestdienas  lidojums. Vasarā, kad būs siltāks  būtu jāatkārto.