Glezna stāsta par lauku dzīvi Amerikas vidienē. Glezna radīta 1930. gadā. Glezna ir kļuvusi par vienu no atpazīstamāko un slavenāko 20. gadsimta amerikāņu mākslas darbu. Arī pasaules kontekstā glezna augstu vērtējās.
Gleznas nosaukums cēlies no Amerikas lauku celtniecības stila. Angļu ieceļotāji cēla tādas mājas, kādas tiem bija dzimtajā Anglija. Anglijā lauku mājām bija populārs gotiskais stils. Vuds tādu māju ieraudzīja Amerikas laukos. Vudam tā ļoti iepatikās.
Mājas priekšā mākslinieks novietoja divus cilvēkus. Cilvēki izskatās tik īpatnēji, ka vietējie iedzīvotāji uzskatīja ka glezna ir karikatūra par vietējo iedzīvotāju dzīvi. Mākslas specialisti savukārt saka ka tēlos redzama 15-16 gs vācu un flāmu mākslinieku ietekme. Laikam ejot glezna no smejamās pārvērtās šedevrā. Mākslas zinātnieku uzdevums ir radīt stāstu par darbu un atrast simbolus, kuri šo stāstu apstiprina.
"Amerikas gotikas" stāsts ir šāds. Tas stāsts varētu būt par Vuda vecākiem. Attēlā redzamie cilvēki ir ieradušies no Anglijas. Lai gan mākslas darbs darināts 20g.s., gan māja, gan apģērbs atbilst iepriekšējam laika posmam. Sievietes priekšauts gar malu apšūts ar mežģīnēm. Sievietei piesprausta kameja (broša). Tādu savā laikā Vuds atveda savai mātei no Eiropas. Vīrietis tur sažņaudzis dūrē dakšas. Tas rāda ka saimniecībā dara nopietnu darbu. Aiz vīrieša redzama būve, kura varētu būt darbnīca, vīrieša pasaule. Savukārt aiz sievietes pie mājas redzam istabas puķes, sievietes pasaule. Tālumā aiz meža redzams baznīcas tornis. Tur mākslinieka vecāki ir laulājušies.
Lielās depresijas laikā gleznu sāka uzskatīt par amerikāņu pionieru vīrišķības attēlojumu.
Man patīk Vuda Amerikas lauku ainavu attēlojums. Noapaļotas forma, koku lodes, simetrija. Vuda darbi ar savām mierpilna lauku ainām ir pretstats Amerikas pilsētu trauksmei.
Vudu uzskata par reģionālā mākslas stila aizsācēju.
Komentāri
Ierakstīt komentāru