Pāriet uz galveno saturu

Etīdes par mākslu. Pirmā etīde "Amerikas gotika".

 Mākslas zvaigznājā ir miljoniem skaistu gleznu, tūkstošiem slavenu un ne tik slavenu mākslinieku. Bez tam mākslas zvaigznājs katru dienu papildinās ar tūkstošiem jaunu darbu. Viena cilvēka spēkos tās visas nav iespējams apskatīt. Toties ir liela iespēja kādu no darbiem izvēlēties, baudīt un iepazīt. Šoreiz kāds ārējs impulss  pievērsa manu uzmanību gleznai "Amerikāņu Gotika".  Es maz ko zināju un joprojām maz zinu par Amerikas glezniecību. Amerikāņu gotika ir amerikāņu mākslinieka Granta Vuda (1891-1942) glezna.

Glezna stāsta  par lauku dzīvi Amerikas vidienē. Glezna radīta 1930. gadā. Glezna  ir kļuvusi par vienu no atpazīstamāko un slavenāko 20. gadsimta amerikāņu mākslas darbu. Arī pasaules kontekstā glezna augstu vērtējās.



Gleznas nosaukums cēlies no  Amerikas  lauku celtniecības stila. Angļu ieceļotāji cēla tādas mājas, kādas tiem bija dzimtajā Anglija. Anglijā lauku mājām bija populārs gotiskais stils. Vuds tādu māju ieraudzīja Amerikas laukos. Vudam tā ļoti iepatikās.
Mājas priekšā mākslinieks novietoja divus cilvēkus. Cilvēki izskatās tik īpatnēji, ka vietējie iedzīvotāji uzskatīja ka glezna ir karikatūra par vietējo iedzīvotāju dzīvi. Mākslas specialisti savukārt saka ka tēlos redzama 15-16 gs vācu un flāmu mākslinieku ietekme. Laikam ejot glezna no smejamās pārvērtās šedevrā.  Mākslas zinātnieku uzdevums ir radīt stāstu par darbu un atrast simbolus, kuri šo stāstu apstiprina.
"Amerikas gotikas" stāsts ir šāds. Tas stāsts varētu būt par Vuda vecākiem. Attēlā redzamie cilvēki ir ieradušies no Anglijas. Lai gan mākslas darbs darināts 20g.s., gan māja, gan apģērbs atbilst iepriekšējam laika posmam. Sievietes priekšauts gar malu apšūts ar mežģīnēm. Sievietei piesprausta kameja (broša). Tādu savā laikā Vuds atveda savai mātei no Eiropas. Vīrietis tur sažņaudzis dūrē dakšas. Tas rāda ka saimniecībā dara nopietnu darbu. Aiz vīrieša redzama būve, kura varētu būt darbnīca, vīrieša pasaule. Savukārt aiz sievietes pie mājas redzam istabas puķes, sievietes pasaule. Tālumā aiz meža redzams baznīcas tornis. Tur mākslinieka vecāki ir laulājušies.
Lielās depresijas laikā gleznu sāka uzskatīt par amerikāņu pionieru vīrišķības attēlojumu.

Man patīk Vuda Amerikas lauku ainavu attēlojums. Noapaļotas forma, koku lodes, simetrija. Vuda darbi ar savām mierpilna lauku ainām ir pretstats Amerikas pilsētu trauksmei. 

Vudu uzskata par reģionālā mākslas stila aizsācēju.

















Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Trīs dienas Latgalē. 2018.gada jūlijs.

Ir lapu daudz, bet sakne tikai viena un manējā ir Latgalē. Laikam tāpēc   ik pēc laika atkal un atkal mani velk apmeklēt senču dzimtās vietas. Šī velme sevišķi pieaug ar vecumu. Runājot Valda Krāslavieša vārdiem: Kur sākas debesis? Kur beidzās sili? – Viss nu ir sakusis sudraba mirgā... Kur zili zied ezeri, zili zied lini, sērst jāju atmiņu palsajā zirgā.   Saplānoju šovasar 3 dienu turneju pa Latgali. Piektdienas pusdienlaikā segloju savu karieti, sēdināju iekšā   radus un draugus un devāmies ceļā. Ceļš no Jūrmalas vijas gar gleznaino Daugavas kreiso krastu uz Jēkabpili.

Sicīlijas pavasara iespaidu kadri.

Darba pienākumi noveda mani tālajā Sicīlijā. Lidojums ar airbaltic uz Romu un ar Alitalia uz Palermo. Kartē iezīmēts ceļojuma rajons. Septiņas stundas un mēs jau Palermo lidostā. Esmu jau otro reizi Sicīlijā, bet nekad neesmu bijis rietumos, Palermo rajonā. Izrādījās, ka mūsu  nodarbības notiks nevis Palermo, bet gan 130 km attālajā pilsētā Trapani. Trapani galējais punkts salas rietumos. Viesnīca Tirreno atrodas okeāna krastā. Pirmajās uzturēšanās dienās laiks ir nomācies un vējains. Ja uzvelk trīs segas, tad var naktī gulēt pie vaļēja loga un klausīties viļņu šalkas. To tad es arī darīju. 

Mans rudens dārzs, dzejā un fotogrāfijās.

Sen neesmu ko prātīgu uzrakstijis.Blogu, līdzīgi kā draudzību, vajag kopt, citādi visi draugi aizmirsīs  ceļu uz to.Bloga skaitītājs rāda  3800 lapas apmeklējumu. Tas savukārt rāda, ka kādi paris simt draugu varētu būt. Tas uzliek pienākuma nastu. Nav nemaz  viegli veidot materiālus blogam. Traucē dabiskais slinkums  un attaisnošanās tam ir laika trūkums. Man ir ieceres aprakstīt vasaras kultūras pasākumus, kurus esmu apmeklējis. Ta jau redzēs, vai kas sanāks. Dabā jūtams rudens un rudens jūtams Ināras koptajā dārzā. Lielākā daļa puķu ir jau noziedējušas. Man patīk puķes fotgrāfēt.. Tāpēc sakrājies neliels foto materiāls par rudens dārza puķēm. To tad es šeit arī nodemonstrēšu. Lai nebūtu garlaicīgi, pievienošu dzeju, galvenokārt Haiku formā. Divas no tām ir manas. Pārējās sadzejojuši zolīdi haiku meistari.  Pīlādžoga ir īsta rudens oga.Spilgta,sarkana un rūgta. Mūsu pielādzis aug pie žoga ielas malā un viņa ogas krīt uz asvalta. Ziedonis ir veltijis dzejoli pielādzim, liekas ka tieš