Pāriet uz galveno saturu

Lidojums ar gaisa balonu Siguldā.

Man kabatā kolēģu dāvināta biļete lidojumam ar gaisa balonu. Beidzot,vienā  oktobra trešdienā, viss ir nokārtots. Saorganizēti līdz lidotāji, balona komanda 4 cilvēku sastāvā gatava un arī labs laiks garantēts. Blašķīte ar konjaku baiļu samazināšanai kabatā un uz Siguldu aidā. Ir gan viens traucējošs faktors, mazais vēja ātrums. Melnas testa balons ceļas gaisā stāvus. Tas nav labi un tomēr lidosim. Starts būs  Siguldas parkā. Komanda sāk balona gatavošanu.
Jāparbauda deglis.



Balons tiek izritināts.
Grozam piestiprina degļus, ieliek balonā 3 lielu gāze balonus, to visu pārbauda. Tad kārta pašam balonam. Tas tiek atritināts un ar liela ventilātora palīdzību piepūsts ar gaisu.
Vajag gaisu.
Pagriežot degļus balona virzienā balonā iepūš siltu gaisu un balons nostājas vertikāli. Nu ir laiks tikt grozā.
Esmu gatavs aukstumam, bet izrādijās tur augšā ir silts, baloms silda.
Ātri, ātri balonā iekšā.
Tā kā grozā esam 4 un 3 baloni, esam mazliet saspiesti. Bet tas nerada diskomfortu. Ņemoties ar fotoaparātiem neievēroju, ka jau esam gaisā.
Sigulda zem kājām.
Interesanti, ka tad, kad stāvi kādā tornī, augstuma sajūta rada specifisku sajūtu. Balonā tās nebija. Bažas man radīja tikai  divas situācijas. Kad lidojām zemu, tuvu koku galotnēm. Domāju grozss aizķersies un mēs izbirsim ārā. Otra sajūta kur varēs piezemēties..
Skati fantastiski. Tāpēc paskatīsimies bildes.
Siguldas pilsdrupas.


Maksimālais augstums, lurš atļauts balonam.
   Līku loku upe tek, Burbulīšus mētādama.








Zāles pret augstuma bailēm.
Rudens raksti.
Kad bijām jau pietiekoši lidojuši, bija jādomā par piezemēšanos. Un te mana otrā spec sajūta, tāds nemiers. Balons horizontālā plaknē nav vadāms. To vada vējš. Bez tam pastāv ierobežojumi, apsēti lauki, privātzemes, uz kurām nosēšanoos vajag saskaņot. Liekas, lūk uz tās pļaviņas piezemēsimies, bet draiskulis vējš papūš balonu sānis un mēs meklējam nākošo vietu. Tāda situācija dara tramīgu. Balonu pavada komanda uz zemes. Tā visu laiku seko balonam.
Būs jāsēstas uz ceļa.
Pēdējie spēki, gāze uz beigām, apkārt apsēti lauki, tālāk tikai meži. Tiek pieņemts lēmus sēsties uz ceļa.
Pavadošā komanda gatava piezemēšanas operācijai.

Pilota meistarība un mēs esam uz zemes un uz ceļa.
Saule arī tūlīt norietēs.
Balonu lidotāju tradīcijas saka, ka katrs, kurš lidojis saņem grāfa titulu ar piezemēšanās vietas nosaukumu. Tā ka esmu grāfs fon Austriņi. Tas ir jānosvin.
Nu grāfi Austriņi, uz veselību!
Vēl atliek savākt balonu, ielādēt to mašīnā un doties atpakaļa uz pacelšanās vietu. Pa ceļam sarunas par baloniem, lidojumiem un problēmām saistītām ar šo interesanto sporta veidu.
Paldies visai balona Saule komandai.










Komentāri

  1. Man arī bija tas prieks būt šajā balonā. Viss ir, kā Vitolds raksta, bet iespaidu bija vēl daudz vairāk. Degļu rūkšana virs galvas, balona ēna rudenigajā lapotnē, nesteidzīgā slīdēšana pa gaisu, jūra un Rīgas torņi tālumā, zilās debesis un koša saule. Droši vien tā varētu ilgi turpināt. Bet, ja īsi, tas tik bija ko vērts!

    AtbildētDzēst
  2. Un Vitolda bildes ļoti labi ataino, kā tas izskatījās. Tieši tik skaisti.

    AtbildētDzēst
  3. Šo komentāru ir noņēmis autors.

    AtbildētDzēst
  4. Man vēl arī matu šķipsnu grieza iesvētībās ;-) Un mēs piezemējāmies privātā kartupeļu laukā ;-))) Saimniece nemaz nebija dusmīga, bet nāca runāties un viņas mazbērni padzīvojās pa grozu ;-) tas bija Talsu pusē. UN !!!! Kāds tur augšā klusums (izņemot gāzes degļus) !!!!

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Sicīlijas pavasara iespaidu kadri.

Darba pienākumi noveda mani tālajā Sicīlijā. Lidojums ar airbaltic uz Romu un ar Alitalia uz Palermo. Kartē iezīmēts ceļojuma rajons. Septiņas stundas un mēs jau Palermo lidostā. Esmu jau otro reizi Sicīlijā, bet nekad neesmu bijis rietumos, Palermo rajonā. Izrādījās, ka mūsu  nodarbības notiks nevis Palermo, bet gan 130 km attālajā pilsētā Trapani. Trapani galējais punkts salas rietumos. Viesnīca Tirreno atrodas okeāna krastā. Pirmajās uzturēšanās dienās laiks ir nomācies un vējains. Ja uzvelk trīs segas, tad var naktī gulēt pie vaļēja loga un klausīties viļņu šalkas. To tad es arī darīju. 

Jeruzaleme-triju reliģiju pilsēta.

Ir uzskats, ka uz zemes eksistē specifiskas vietas, tā sauktie enerģētiskie mezgli, kurās rodas idejas, atklājumi, lieli projekti. Ja tādas vietas tiešām eksistē, tad viena no tām ir Jeruzaleme. Kā zināms, Jeruzaleme ir svēta vieta trim lielākajām reliģijām - jūdaismam, kristietībai un islāmam. Tātad lielākajai daļai cilvēces tā ir īpaša vieta. Vissenākā saistība ar Jeruzalemi ir jūdiem. Šeit viņi ir dzīvojuši senatnē, vairākas reizes izdzīti trimdā un atkal atgriezušies. 13.g.s.p.m ēras Mozus slēdz derību ar dievu, sola pielūgt tikai vienu dievu, pieņem 10 baušļus. Darījuma rezultātā Mozus saņem solījumu, ka   Dievs Izraēlas tautai palīdzēs atgriezties apsolītajā zemē Kānaānā, tagadējā Izraēlā.  Tā Mozus kļuva par pirmo pravieti jaunā veida reliģijai. Pamazām rodas vecās derības raksti. Vecā derība sastāv no trim grāmatu tematiskām sērijām. Pirmā grāmatu sērija ir likuma grāmatas (toras), satur piecas Mozus grāmatas. Otrā praviešu grāmata (navim) un trešā tēma, dze...

Gruzija-vīna un baznīcu zeme. Kahetija.

Pirms došanās uz Kahetiju apmeklējām seno galvaspilsētu Mtsheti. Svetshoveli katedrāle, galvenā Gruzīnu pareisticīgo katedrāle. Mtskhet 1000 gadu pirms Kristus bija Iberijas  galvaspilsēta. 337 gadā šajā vietā  kristietība tika pasludināta par valsts reliģiju. Piemineklis šim notikumam ir slavenā Svetshoveli katedrāle, kura  celta 5 gadsimtā. Sestajā gadsimtā  par  Kartli galvaspilsētu izvēlējās Tbilisi, jo to vieglāk bija aizstāvēt no ienaidniekiem. Tomēr katedrāle palika par galveno  Gruzīnu pareizticīgo svētnīca. Arī tagad tā ir gruzīnu pareizticīgās baznīcas galvenā mītne. Atrodas tur kur  Aragvi un Kura saplūst kopā. Galvenais aplūkojamais objekts Svetshoveli katedrāle.