Pāriet uz galveno saturu

Grapas dzimtene Trentino-Alto Adige 2014 janvāris.

Pārlidojam Alpus.
Šoreiz ceļš ved uz Itālijas reģionu Trentino-Alto Adige. Tas ir Itālijas rajons ziemeļos, kurš robežojas ar Austriju un Šveici. Lai tur nokļūtu šoreiz lidojām caur Parīzi. No Parīzes lidojums  uz Veronu.  Pārlidojam Alpu kalnus, jo mērķa teritorija ir Alpu kalnu dienvidu pusē. Šis rajons slavens ar tā sauktajiem Dolomītu kalniem, kalnu slēpošanas Meku. Apmetamies viesnīcā kalnos aiz ciema Bretonica, aptuveni 1000m augstumā.

Trentino-Alto Adige vēsturiski piederējis gan Italijai gan Austrijai. Pēc Austro Ungārijas sabrukuma 1918.gadā novads kļuva par Itālijas teritoriju un tāds paliek līdz šim brīdim. Vietējie iedzīvotāji runā gan itāļu, gan vācu valodās. Itālijas valdība 1946.gadā rajonam iedot autonomijas statūtu. Tas nozīmē ka 90% no savāktajiem nodokļiem paliek pašiem. Adige vārds ir saistīts ar upes noasukumu , kura plūst caur šo rajonu.  Rajons ir ekonomiski veiksmīgs. Mani iepriecināja tas, ka šajā apvidū ražo labu vīnu un arī grapu. Jāsaka ka vīna sakarā pielaidu kļūdu. Galvenokārt dzēru sarkano vīnu un tikai atbraucot mājās uzzināju, ka baltie vīni šajā rajonā  ir vislabākie.

Bet šoreiz runa ies par grapu. 
Katrā iespējamā vietā tiek audzētas vīnogas, rajona stratēģiska kultūra.

No vīnogām vispirms iegūst sulu lai raudzētu vīnu un no tā kas paliekm pāri gatavo grappu.
Grapa ir Itāļu stiprs alkoholisks nacionālais dzēriens. Arī citās valstīs, kur aug vīnogas, pielieto analogu tehnoloģiju stiprā dzēriena ražošanai. Tikai Gruzijā to sauc par čaču, Grieķijā par rakiju.  Mēs apmeklējam grappas rūpnīcu Trentīno. Kā jau itāļiem pieklājās iestāde nosaukta  dižā vārdāi, Trentīnas Grappas institūts. 
Grapu dewstilē šādās ierīcēs.
Grappu gatavo no vīnogu čumām un kauliņiem, kuri paliek pāri pēc vīnogu sulas izspiešanas. Masu noraudzē un destilē. Parasti grappai ir smaka, kura man atgādina Latvijā ražotās kandžas smaržu. Man par izbrīnu degustētajai grappai šajā rūpnīcā smarža bija laba. 
Šīs grappas ir dažadu zālīšu uzlējumi.
Grappas ražošana smalkuma ziņā sāk līdzināties konjaku ražošanai. Protams ir jaunā grappa, kura ir nekrāsaina. Tajā pašā laikā iecienītākā ir 18 mēnešus ozolkoka mucā izturētā grappa. Man sevi jāuzliela, ka manas garšas kārpiņas vislabāk atzina 7 gadus, dažāda koka mucās izturētās grappas. Toties prāts tūlīt tās izdzēsa no atmiņas, kad acis ieraudzīja cenu, 160 EUR par pudeli. 
Bez dažādu grappu ražošanas šis privātais uzņēmums ražu sulas, konservus, vīnu un dievs vien zin ko vēl.
Lai gan tiek uzskatīts ka grapu ražo tikai no vīnogu čužām, man liekas ka stāstā izskanēja ka to arī jauc ar alkoholu ko iegūst destilējot vīnu. Tā kā iestāde ir institūts, tad pētijums ir kādi sajaukumi garšos vislabāk.
Šādas glāzes tiek lietotas grappas baudīšanai. Kad vērtējat grappu skatāties uz krāsu, smaržu un garšu. Uz veselību!
Viesu nams kurā apmetāmies bija puskalnā, apmēram kilometra augstumā. Viesnīca Sant Džiakomo vairāk domāts vietējiem iedzīvotājiem. No viesnīcas pavērās skats uz tuvējiem kalniem. Redzamie pacēlāji darbdienās nekustējās. Toties distances trasē kādu slēpotāju satikt varēja.
Skats no viesnīcas uz apkārtni.

Tuvējā kalnā pacēlāji nestrādā.

Pa nakti uzsniga bieza sniega kārta.
Viesnīcas interjerā plaši tiek izmantotas dabīgā koka mēbeles un antikvārās lietas.
Koka mēbeles interjerā.

Koka mēbeles.
Antikvārais mazgāšanās trauks ar spoguli.

Patafons, es arī tādu gribu.
Itāļu tradīciju nozīmīga satāvdaļa ir ēsšana. Pusdienas vai vakariņas ir ne tikai ēsšana bet komunicēšanās. Šis process parasti aizņem 1,5-2 stundām.Svarīga ir restorāna vietas izvēle, vai tur ir kas specifisks ēdienkartē. Tā dēļ var braukt savus 8 km naktī augšā kalnā. 
Ko tad izvēlēties? Pat pakausi vajag pakasīt.

Simpātiska restorāna īpašniece stāsta kas viņiem ir garšīgs.

Šoreiz Itālijā mēs nopēdojām kādus 500 km.

Beidzot darbu Trentīno, mēs devāmies tuvāk aplūkot kalnus.
Pārvietošanās līdzeklis Land Rover. Diezgan spartiska pārvietošanās un ierobežota redzamība.
 Mērķis slēpošanas kūrorts  Madonna di Campiglio. Braucam garām Gardas ezeram.
Gardas ezers.
Trentino-Alto Adige teritorijā ir liels skaits ezeru. Viens no viņiem gadijās mums ceļā.
Ezers kalnos. Sniegs krastā  un atspulgi ezerā.
Augstu kalnos.




Mazliet saules virsotnē.
Pāri Madonna di Campiglio nolaižās tumsa.
No  Madonna di Campiglio trīs stundas un esam Bergamo. Vēl pēdējās pusdienas un tad ar Ryanair tiešo reisu uz Rīgu. Līdz ar to piecu dienu piedzīvojums beidzies.


Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Trīs dienas Latgalē. 2018.gada jūlijs.

Ir lapu daudz, bet sakne tikai viena un manējā ir Latgalē. Laikam tāpēc   ik pēc laika atkal un atkal mani velk apmeklēt senču dzimtās vietas. Šī velme sevišķi pieaug ar vecumu. Runājot Valda Krāslavieša vārdiem: Kur sākas debesis? Kur beidzās sili? – Viss nu ir sakusis sudraba mirgā... Kur zili zied ezeri, zili zied lini, sērst jāju atmiņu palsajā zirgā.   Saplānoju šovasar 3 dienu turneju pa Latgali. Piektdienas pusdienlaikā segloju savu karieti, sēdināju iekšā   radus un draugus un devāmies ceļā. Ceļš no Jūrmalas vijas gar gleznaino Daugavas kreiso krastu uz Jēkabpili.

Sicīlijas pavasara iespaidu kadri.

Darba pienākumi noveda mani tālajā Sicīlijā. Lidojums ar airbaltic uz Romu un ar Alitalia uz Palermo. Kartē iezīmēts ceļojuma rajons. Septiņas stundas un mēs jau Palermo lidostā. Esmu jau otro reizi Sicīlijā, bet nekad neesmu bijis rietumos, Palermo rajonā. Izrādījās, ka mūsu  nodarbības notiks nevis Palermo, bet gan 130 km attālajā pilsētā Trapani. Trapani galējais punkts salas rietumos. Viesnīca Tirreno atrodas okeāna krastā. Pirmajās uzturēšanās dienās laiks ir nomācies un vējains. Ja uzvelk trīs segas, tad var naktī gulēt pie vaļēja loga un klausīties viļņu šalkas. To tad es arī darīju. 

Mans rudens dārzs, dzejā un fotogrāfijās.

Sen neesmu ko prātīgu uzrakstijis.Blogu, līdzīgi kā draudzību, vajag kopt, citādi visi draugi aizmirsīs  ceļu uz to.Bloga skaitītājs rāda  3800 lapas apmeklējumu. Tas savukārt rāda, ka kādi paris simt draugu varētu būt. Tas uzliek pienākuma nastu. Nav nemaz  viegli veidot materiālus blogam. Traucē dabiskais slinkums  un attaisnošanās tam ir laika trūkums. Man ir ieceres aprakstīt vasaras kultūras pasākumus, kurus esmu apmeklējis. Ta jau redzēs, vai kas sanāks. Dabā jūtams rudens un rudens jūtams Ināras koptajā dārzā. Lielākā daļa puķu ir jau noziedējušas. Man patīk puķes fotgrāfēt.. Tāpēc sakrājies neliels foto materiāls par rudens dārza puķēm. To tad es šeit arī nodemonstrēšu. Lai nebūtu garlaicīgi, pievienošu dzeju, galvenokārt Haiku formā. Divas no tām ir manas. Pārējās sadzejojuši zolīdi haiku meistari.  Pīlādžoga ir īsta rudens oga.Spilgta,sarkana un rūgta. Mūsu pielādzis aug pie žoga ielas malā un viņa ogas krīt uz asvalta. Ziedonis ir veltijis dzejoli pielādzim, liekas ka tieš