Optometrijas nodaļa svin gada miju.

Tradicionāli ir iegājies, ka gada maiņu Optometrijas nodaļa  svin ārpus Rīgas. Šajā blogā tas jau ir trešais ieraksts par svinībām triju gadu garumā. Es uzņēmos, līdzīgi Livonijas Indriķim,pienākumus atspoguļot šī pasākuma gaitu. Te lūk ir mans skatījums uz lietām. Laiks nebija sevišķi labvēlīgs āra pasākumiem, bet dalībnieki bija gana apņēmīgi un sagatavojušies uz ļaunāko. Sākumā ceļš veda uz Garkalnes novada mājām  "Pirts Alpi".  
Mūs sagaida saimniece Laura. Mājas saimnieku statuss, kā var noprast, ir daudzfunkcionāls. Var gan māju uzcelt, gan  viesus izklaidēt. Pasākuma programma izstrādāta bija lab un pamatīgi. Un kas svarīgi, tika arī pilnībā realizēta.

Esam gatavi svinēšanai. Mūs sagaida saimniece Laura.
Mēs gan vēl neesam visi.

Ivars ar Jāni bija kaut kur aizmaldījušies. Tāpēc gaidām un īsinām laiku ar papļāpāšanu.

Ernests domā"Ak skaistā jaunība"

Evita savukārt domā "Vai viss būs labi, vai visi būs apmierināti"

Varis ieklausās Ko saka vecākais biedrs.

Mums te patīk!

Nu un tā, sarunās pagāja laiciņš, bet biedru kā nav tā nav. Nu ko darīt, jāiet vien būs uz lekcijām bez viņiem. 

Vēl pirms lekcijām vajag nofotografēties par piemiņu.

Lekciju māja.

Lekcijā tika demonstrētas visas Latvijā atrodošās koku šķirne. Interesants fakts par kadiķi. Ja kadiķis nobeidzies dabīgi, koksne smaržo, ja to nozāģē, tad nekā.

Klausītājiem ir interese par tēmu. Eh, ja studenti tā klausītos mūsu lekcijas.

Sergejs atrodas kaut kur tālu, tālu.

Tiešām Interesanti.

Ievērības cienīgi objekti un subjekti. Vīri kā ozoli un pītie krēsli.

Te gan ir par ko padomāt.

Kāpēc katrs no viņiem skatās uz savu pusi?

Kurš gan mani te traucē?

Teoriju vajag apstiprināt laboratorijas darbos.

Lamatj, ne stritj. Bet šie vīri gan lauž, gan arī saliek.

Evita pie sevis domā" Ja var taisīt koka olas, kāpēc nevarētu taisīt koka  acis"?

Trešā studiju stadija ir prakse. Zāģēt, kalt, mizot un tā tālāk. Mūsējie ar godu to visu paveica.

Tas ir koku mizojamais. Vai skaidrs?

Es jaunība tādus lūk baļķus vēlu, a kas tad te..bērnu dārzs.

Ar laiku viņi visi lielīsies ka ar Ļeņinu (IVaru) baļķi zāģēja.

Kad ir mācības veiktas, var arī izklaidēties. Populārākā nodarbe zveja.

Kolektīvā ir spēks. Nez vai tas ir trīs reizes ātrāk.

Laiks ir stāvēt uz savām kājām.

Kad āra pasākumi beigušies, dodamies uz ugunskura namu. No ārpuses tā izskatās kā baznīca. Bet iekšā liels ugunskurs un ļoti garšīga saimnieces tēja. 

Dedzi gune, dedzi.

Un desiņas cepi, cepi.

Un tad mums būs ņam un ņam.

Pirts Alpu saimnieki ieviesuši sekojošu tradīciju no 17.gadsimta. 17. gadsimtā  Betlēmes silītes modeļus ļaudis sāka izstādīt arī savās mājās - visizplatītākais bija Betlēmes silītes modelis maza stallīša veidolā ar apgleznotām koka figūriņām, kas attēloja Svēto ģimeni, ganiņus, Trīs ķēniņus, eņģeļus, velnu, nāvi, dažādus dzīvniekus, kā arī laicīgos tēlus, kas pārstāvēja konkrētu vēsturiski-politisku laika periodu.
Mūsu programmā Betlēmes silītes apmeklējums.

Svecītes rikās un aiziet.

Ejam, ejam...

Mums ir savs Jāzeps un Marija.

Arī jēriņi, kā dzīvi. Viens pat Gatim uz kājas uzkāpa.

Un kopēja Betlēmes  apmeklējuma kopbilde.

Tālāk mūsu ceļš veda uz ceļmalas krogu. Tur ieturējām vakariņas.

Te var redzēt ko ēdām.

Ja labi paēsts vakars var turpināties.

Atklājās ka pasniedzēji ir radoši indivīdi. Radošums izpaužas vīna taisīšanā. Uz galda bija triju vīna ražotāju produkcija. Kurš bija labākais, to grūti izšķirt. Bet tas kas ir pilnīgi skaidrs, tad tas ir jaunas dziedošas grupas dzimšana. Kā grupu dēvēt, tas ir jautājums. Lai to noskaidrotu, Var organizēt konkursu. Man pašam divi varianti: visus- 2, vai Zilās ačteles. Skatieties un klausieties. Hīts.

Grupa Vizus 2 

Un vēl viens īss gabals.


Man, kā šī pasākuma hronistam, liekas, pasākums ir izdevies.