Pāriet uz galveno saturu

Pastaiga ar fotoaparātu pa naksnīgo Rīgu.

Fotogrāfija ir spēle ar gaismu. Gaismas stara rotaļas dabā, priekšmetos, cilvēkos,  ir labas fotogrāfijas sāls. Bet ko darīt ja tuvojas vakars. Gaismas paliek maz, lai reģistrētu attēlu vajag lielus ekspozīcijas laikus, kamera šajā laikā izkustas, tas  izpludina bildi un uz labu attēlu grūti cerēt. Neskatoties uz šīm problēmām, fotogrāfi jau 100 gadus veic fotografēšanu vakara stundās. Sevišķi interesanti attēli sanāk tā sauktajās zelta stundās. Tas ir laiks pirms saulrieta vai saullēkta,  kad  novērojams vājš dabīgais apgaismojums, bet tiek jau ieslēgts arī mākslīgais apgaismojums. Šis laiks ir diezgan īss un fotogrāfam jāstrādā ātri. Bet šādos apgaismojuma apstākļos sanāk iespaidīgas fotogrāfijas.

Pilsētā arī naktīs ir daudz izgaismotu vietu, tas ļauj iegūt interesantas fotogrāfijas  arī pēc zelta stundas.
Foto akadēmija bija izsludinājusi foto plenēru veltītu nakts fotografēšanai. Man jāatzīst ka gaidīju vairāk padomu un vērtējumu no kursa vadītāja. Tomēr impulsu izmēģināt šāda veida fotografēšanu šis plenērs man radīja.
Shēma parāda kādi ir iespējamie fotografēšanas režīmi. 

Viens no režīmiem ir ( starp 1 un 2) uzstādīt lielu gaismas sensora jūtību un vidējas apertūras. Šāds režīms pieļauj veikt fotografēšanu bez statīva. Ekspozīcijas sanāk zem vienas sekundes. Problēma ir tāda ka šajā režīmā sanāk graudainas bildes, par ko profesionāli fotogrāfi rauc pieres. Veiksmīgākās fotogrāfijas sanāk režīmā 3, tas ir ISO 100 -200, apertūra ap 11-18 un ilgi ekspozīcijas laiki. Ilgi ekspozīcijas laiki pieprasa stabilu fotoaparāta stāvokli. Fotografējot lieto statīvu un palaišanas vadu. Vēl problēmas rada asuma uzstādīšana, jo tumsā automāts var arī nenostrādāt.
Lūk ko safotografēju staigājot pa Rīgu.

Nāk vakars un jau sāk parādīties gaisma logos.
Arī Radisson ieslēdzis apgaismojumu.
Dažādi skati no akmens tilta. Ja skatās no akmens tilta tad var redzēt klasisko Rīgas skatu -Swedbanku un Vanšu tiltu. Lūk šī ir īstā zelta stunda, saulrieta atspulgs un jau deg ielas apgaismojums.
Klasiskais Rīgas skats. Šeit ir ilgs ekspozīcijas laiks. Mazs grauds.
Ja no akmens tilta paskatās uz otru pusi var redzēt Šlesera izgaismoto dzelzceļa tiltu.
Vai ievēroji pa tiltu ejošo vilcienu?
Attēls uzņemts izmantojot apertūru 16 un ilgu ekspozīcijas laiku.
Dotais attēls uzņemts dziļā naktī tikai mākslīgajā apgaismojumā. 
Un vēl viens skats no akmens tilta. 
Fotografēšanas režims ar lielu sensora jūtību (ISO 6400).
Pārdaugava, Radisson .
Fotografēšanas režims ar lielu sensora jūtību (ISO 6400).
Liels ekspozīcijas laiks. Būtu laba bilde bet  daudzie vadi visu sabojā.
Tagad beidzot projām no akmens tilta un Vecrīgā iekšā.
Vecrīgas iela naktī. Ilga ekspozīcija.

Baltā baznīca. Liels ISO un fotografēts no rokas.
Rīgas kanāls 18.novembra svētkos.
Tādas lūk man sanāca Rīgas vakara un nakts bildes. Būtu jauki ja Tu nobalsotu par bildi,  kura Tev patīk.





Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Trīs dienas Latgalē. 2018.gada jūlijs.

Ir lapu daudz, bet sakne tikai viena un manējā ir Latgalē. Laikam tāpēc   ik pēc laika atkal un atkal mani velk apmeklēt senču dzimtās vietas. Šī velme sevišķi pieaug ar vecumu. Runājot Valda Krāslavieša vārdiem: Kur sākas debesis? Kur beidzās sili? – Viss nu ir sakusis sudraba mirgā... Kur zili zied ezeri, zili zied lini, sērst jāju atmiņu palsajā zirgā.   Saplānoju šovasar 3 dienu turneju pa Latgali. Piektdienas pusdienlaikā segloju savu karieti, sēdināju iekšā   radus un draugus un devāmies ceļā. Ceļš no Jūrmalas vijas gar gleznaino Daugavas kreiso krastu uz Jēkabpili.

Sicīlijas pavasara iespaidu kadri.

Darba pienākumi noveda mani tālajā Sicīlijā. Lidojums ar airbaltic uz Romu un ar Alitalia uz Palermo. Kartē iezīmēts ceļojuma rajons. Septiņas stundas un mēs jau Palermo lidostā. Esmu jau otro reizi Sicīlijā, bet nekad neesmu bijis rietumos, Palermo rajonā. Izrādījās, ka mūsu  nodarbības notiks nevis Palermo, bet gan 130 km attālajā pilsētā Trapani. Trapani galējais punkts salas rietumos. Viesnīca Tirreno atrodas okeāna krastā. Pirmajās uzturēšanās dienās laiks ir nomācies un vējains. Ja uzvelk trīs segas, tad var naktī gulēt pie vaļēja loga un klausīties viļņu šalkas. To tad es arī darīju. 

Mans rudens dārzs, dzejā un fotogrāfijās.

Sen neesmu ko prātīgu uzrakstijis.Blogu, līdzīgi kā draudzību, vajag kopt, citādi visi draugi aizmirsīs  ceļu uz to.Bloga skaitītājs rāda  3800 lapas apmeklējumu. Tas savukārt rāda, ka kādi paris simt draugu varētu būt. Tas uzliek pienākuma nastu. Nav nemaz  viegli veidot materiālus blogam. Traucē dabiskais slinkums  un attaisnošanās tam ir laika trūkums. Man ir ieceres aprakstīt vasaras kultūras pasākumus, kurus esmu apmeklējis. Ta jau redzēs, vai kas sanāks. Dabā jūtams rudens un rudens jūtams Ināras koptajā dārzā. Lielākā daļa puķu ir jau noziedējušas. Man patīk puķes fotgrāfēt.. Tāpēc sakrājies neliels foto materiāls par rudens dārza puķēm. To tad es šeit arī nodemonstrēšu. Lai nebūtu garlaicīgi, pievienošu dzeju, galvenokārt Haiku formā. Divas no tām ir manas. Pārējās sadzejojuši zolīdi haiku meistari.  Pīlādžoga ir īsta rudens oga.Spilgta,sarkana un rūgta. Mūsu pielādzis aug pie žoga ielas malā un viņa ogas krīt uz asvalta. Ziedonis ir veltijis dzejoli pielādzim, liekas ka tieš