Slēpošana Tirolē.

Išglas logo. Atpūties ja vari saka logo. Es
savukārt teiktu: "atpūties, kamēr vari".

Šogad, 2012.gadā februāra beigās un marta sākumā mana slēpošanas tūre notika Austrijas kūrortā Išglā (Ishgl). Divas stunda lidojuma no Rīgas ar Austrijas Lauda aviokompānijas lidmašīnu uz Insbruku un 1,5 stundas brauciens ar auto un mēs esam Išglā. 

Išgla ir ļoti mazs ciematiņš. Tikai 1500 pamatiedzīvotāju, kuri apkalpo sezonas laikā nedēļā ap 16000 tūristu.   Sezona Išglā sākas novembra beigās un turpinās līdz maijam. Vienkārši aprēķini rāda ka sezonā Ishglu apmeklē ap 300 tūkstošiem cilvēku.

Išglas ciemats  atrodas Tirolē, Poznaun ielejā 1300 m augstumā. Kalnam otrā pusē ir Šveice. Visu šo kalnu apgabalu sauc par Silvretta. Šis apgabals tiek uzskatīts par labāko slēpošanas vietu Austrijā.

Ar šādu vagoniņu slēpotāji ceļas kalnā. Ciematiņš ļoti mazs, kompakts, Tūrists var 15 minūšu laikā apstaigāt visu ciemu. Centrālā  celtne, kuru var redzēt gandrīz no jebkuras ciemata vietas, baznīca. 

Ciemata centrālajā celtnē svētā, Nikolaja baznīcā, mēs  par nožēlu iekšā neiegājām. Vikipēdijas bilde rāda ļoti skaistu baznīcas iekārtojumu.

Svētā Nikolaja baznīcas iekštelpas.

Tā ir mūsu viesnīca. 

Mūsu viesnīca Astoria Garni atrodas pašā ciemata centrā, blakus pacēlājam. Tas protams ir pluss,jo 50 metri pastaigas un tu jau esi stacijā. 

Skats pa manas istabas logu. Māja labajā pusē ir pacēlāja stacija Silverettabahn. Lai tiktu uz pacēlāju  soļot gar staciju  mājas otrā pusē. Redzams galvenais ciema laukums. Tajā tad arī notiek fiesta līdz diviem naktī.

Šis skats ir pa mūsu istabas logu uz otru pusi. Atkal redzama ciemata centrālā celtne - baznīca.

Bet šai vietai ir viens mīnuss. Išgla tiek reklamēta kā laba tikšanās vieta vientuļu un pāru randiņiem. Tā kā to galvenokārt apmeklē vācieši tad alus dzeršana ir tradīcija un sit augstu vilni. Pēcpusdienā, kad slēpošana iet uz beigām, jauniešu bari pulcējas alus bārā. 

Slēpošanas diena ir galā un Raganas krogā sākas sabats. Jautrība turpināsies līdz diviem naktī, varbūt ilgāk. Man nav skaidrs, kā viņi  otrā dienā  var  slēpot.

Vēl daži skati no ciemata.

Ciemata iela pēc 16.00, kad slēpošana ir beigusies. Kaut kur jau tiem 16 tūkstošiem tūristu vajag likties. Ko tad viņi  šajā ciemā var pasākt? 

Daži pērk suvenīrus, citi dzer.

Slēpošanas diena sākas ar pacelšanos vagoniņā uz 2300 m augsto Idalp staciju. Tā ir tāda kā bāzes vieta no kurienes sākas dienas varoņdarbi. Kalna rajonā ir izveidotas un uzturētas trases, kuru kopējais garums ir 238 km. Līdz ar to ir no kā  izvēlēties darbiņu attiecīgi savām spējām.

Tā izskatās Išgla no pacelšanās vagoniņa. Maziņa, vai ne?

Tā izskatās pacēlāja gala stacija. Uz šejieni pienāk vagoniņi no ciemata, te ierodas visi slēpotāji, lai izvēlētos trasi kur slēpot.. Šeit ir arī restorāns un dabīgais solārijs. Tie mazie punktiņi ir slēpotāj gribētāji.

Trašu izvēle ir milzīga. Mēs apguvām 3 trases. Kartē es tās iezīmēju ar cipariem 1,2,3.

Nedēļas pirmās  dienas veltījām rajona 1. apgūšanai. Lai tur nokļūtu no Idalp stacijas jānolaižas vēl uz leju, kādus 200 m zemāk. Nonākam pie C2 pacēlāja.

 Pēc uzbraukšanas nolaižamies mazliet zemāk un uz D2 pacēlāju un esam Inneres Viderjoch 2700 m augstumā. Nu ir divas iespējas, vai nu apkārt pa zilo 22 vai doties lejā pa melno 21.

Zīmējumā slēpošanas maršruts iezīmēts ar raustītu līniju.

 Lai redzētu kas notiek 21 trasē, jāpiebrauc pie pašas malas un tad tikai tu ieraugi kur tā aiziet.Droši ka leņķis ir 40 grādi.

Aizmugurē Šveices karogs.

Par trašu apzīmējumiem. Zilās trases skaitās vieglās trases un to slīpums nepārsniedz 25 grādus. Parasti tās ir pietiekoši platas un neierobežo manevrēšanas iespējas.

Nākošās grūtības pakāpes ir sarkanās trases. Šeit slīpums variē virs 25 grādiem un var sasniegt pat 40 grādu. Trasei var būt arī šauras vietas. Melnās trases slīpums ir virs 40 grādiem.

Nu tad lūk piebrauc pie malas un redzi kā trase aiziet stāvus lejā. Ir mazs mandrāžs. Bet stipri strādājot zemē tiekam. Nākošās reizes baudām slēpošanas prieku uz zilās trases. Kopējais slēpošanas garums šajā trasē  ir ap 3,6 km. Kritums 600 m.

Mēs atrodamies augstumā, kurā lido helikopteri. Kāpēc lido helikopteri? Tie lido lai savāktu kritušos. Jāsaka ka tas lidoja regulāri.

Zemāk parādītajā interneta adresē var aplūkot interesantu trašu multimediju atspoguļojumu  http://www.bergfex.com/ischgl/#/ischgl/

Bet visvairāk man patika trase Šveices pusē atzīmēta ar N 2. Paceļamies no Idalp ar B2 uz Viderjoch 2732 m augstumā un laižamies iekšā Šveicē uz Alp Trida pa trasi N 62.

Google karte attēlo trasi Šveices teritorijā. Robeža iet pa kalna virsotni un iezīmēta dzeltenā krāsā. Slēpojuma maršruts iekrāsots ar raustītu līniju.

Šajā nogāzē līdz pusdienām ir saule. Šeit es nolēmu samērīt savu nobrauciena ātrumu. Ko es varu, cik liels ir slēpošanas ātrums?To man līdzēja izdarīt Garmin pulksteni. 

Pulkstenis fiksē GPS koordinātes, laiku un augstumu.

Trases N 62 garums 3 km, un to vienā piegājienā varēju nobraukt tuvu 6 minūtēm. Vidējais ātrums 31 km/st. 

Mērijuma rezultāti. Parādīts ātrums trases posmos un augstuma izmaiņas.  3 km trasi slēpotājs Vitolds veica 5 minūtēs un 55 sek. Vidējais ātrums 31 km/st. Maksimālai ātrums 56.3 km/st

 Pētījums, kurā mērīti 650 slēpotāji uz 3 dažādiem kalniem , rāda ka vidējais ātrums visiem kalnu slēpotājiem amatieriem ir 43 +_12.2 km/ st.

Domāju savā vecuma grupā mans rezultāts nav slikts. Toties maksimālais mans trasē  sasniegtais ātrums bija  56,3 km/st.

Atgādināšu ka nobrauciena no kalna ātruma pasaules rekords ir 250 km/st. 

Pēc  3-4  slēpošanas  stundām paliek tikai tik daudz spēka, lai vēl varētu pasēdētu kafejnīcā. Jauka maza kafejnīca Šveicē. Jāgertēja te garšoja brīnišķigi.

Slēpošanas starpbrīdī vajag arī pafilmēt. Mūsu grupas kino operātosrs Jānis. Filma viņam sanāca tiešām lieliska.

Pēc dažām Jāgertee glāzēm jātiek mājās. Tāpēc vajag pacelties atpakaļ uz Viderjoch un nobraukt līdz vagoniņam Idalpā. 

Sēžot pacēlāja krēslā redzamas majestātiskas ainas.

So manu bildi augstu novērtēja fotoblog skatītāji. Viens no viņiem isteicās, ka saskata sievietes formas.

Slēpojam.

Ceļš mājup nav viegls. Jāgertēja dod drosmi, sniega pumpas bojā attālina mērķii. Gala mērķis ir tur lejā. Kaut kā jau jātiek līdz tam.

Bija jauki. Laiks brīnišķigs. Saule spīdēja veselas piecas dienas. Kauli veseli.  Apziņa, ka to visu varēja izturēt, dod cerības atkārtot  šādu pasākumu nākošajā  gadā.