Sen neesmu ko prātīgu uzrakstijis.Blogu, līdzīgi kā draudzību, vajag kopt, citādi visi draugi aizmirsīs ceļu uz to.Bloga skaitītājs rāda 3800 lapas apmeklējumu. Tas savukārt rāda, ka kādi paris simt draugu varētu būt. Tas uzliek pienākuma nastu. Nav nemaz viegli veidot materiālus blogam. Traucē dabiskais slinkums un attaisnošanās tam ir laika trūkums. Man ir ieceres aprakstīt vasaras kultūras pasākumus, kurus esmu apmeklējis. Ta jau redzēs, vai kas sanāks. Dabā jūtams rudens un rudens jūtams Ināras koptajā dārzā. Lielākā daļa puķu ir jau noziedējušas. Man patīk puķes fotgrāfēt.. Tāpēc sakrājies neliels foto materiāls par rudens dārza puķēm. To tad es šeit arī nodemonstrēšu. Lai nebūtu garlaicīgi, pievienošu dzeju, galvenokārt Haiku formā. Divas no tām ir manas. Pārējās sadzejojuši zolīdi haiku meistari. Pīlādžoga ir īsta rudens oga.Spilgta,sarkana un rūgta. Mūsu pielādzis aug pie žoga ielas malā un viņa ogas krīt uz asvalta. Ziedonis ir veltijis...